Foto no “Agro Topa” arhīva

Vai Latvijā notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē? 23

Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

 

Vārdu spēle – bioloģiski ir loģiski – ikdienas sarunvalodā, šķiet, ienākusi uz palikšanu. Vai arī praksē visa lauksaimniecības nozare to saprot, uztver un pieņem tikpat loģiski – tas ir cits jautājums. Un atbilde atkarīga no tā, kam jautā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Bioloģiskā un konvencionālā lauksaimniecība gan Latvijas, gan Eiropas un pasaules laukos strādā plecu pie pleca, tāpēc šobrīd droši vien loģiski būtu, ja tās darbotos vienotā stratēģiskā sistēmā, kur katrai ir sava loģiskā vieta un loma, savas prasības un perspektīvie uzstādījumi ar loģiski izstrādātu atbalsta mehānismu, nevis tiktu pretnostatītas kā krasi antagonistiskas saimniekošanas metodes, kas viena otru nereti cenšas gan pamatoti, gan nepamatoti diskreditēt.

Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) pārstāvji atzīmē, ka Latvijā politiskā līmenī notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē.

Bioloģiskos lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas aicina nozares ministriju izstrādāt mērķtiecīgu rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem un atbalsta mehānismiem, lai attīstītu bioloģisko nozari un veicinātu konvencionālo lauksaimnieku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu.

Tikmēr konvencionālie uz bioloģiskajiem zināmā mērā turpina raudzīties kā uz otršķirīgu nišveida saimniekošanas atzaru vai pat tikai dzīvesveidu, kam ar nopietnu ražošanu un biznesu ir visai attāls sakars, neaizmirstot piebilst, ka ar bioloģisko produkciju aizvien pieaugošo un ēstgribošo pasaules populāciju pabarot nevarēs. Un zaļās oāzes, par kādu sevi vismaz verbālajā politikā tiecas padarīt Eiropa, pasaules tirgos nebūšot konkurētspējīgas.

Tāpēc pašreizējā situācijā faktiski būtu jāmeklē risinājumi abu saimniekošanas veidu loģiskai, godīgai un iespējami videi draudzīgai līdzāspastāvēšanai, vienlaikus skaidri iezīmējot valsts perspektīvo redzējumu un izvirzot atbalstāmās prioritātes.

Kamēr suņi rej, tikmēr karavāna iet tālāk, un tās maršrutu nu jau stingri iezīmē Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss, Bioloģiskās daudzveidības un “No lauka līdz galdam” stratēģijas un regulas, kas, visticamāk, visām “šķiru pretrunām” ies pāri kā labi noregulēts ceļarullis. Vismaz teorētiski un politiski. Praksē kā allaž – ar vienu roku tiek dots, bet ar otru…

 

Novērst krāpniecību un saglabāt patērētāju uzticēšanos

Sagaidāms, ka jau 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais bioloģiskās lauksaimniecības regulējums, kura mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci lauksaimnieku vidū, novērst krāpniecību un saglabāt patērētāju uzticēšanos. Acīmredzot tieši šie aspekti Eiropas komisāriem šķiet problemātiski.

LA.LV Aptauja

Vai Latvijas lauksaimniecībai jāpāriet uz bioloģisko saimniekošanu?

  • Jā, sen bija laiks pāriet uz veselīgas un no ķīmijas brīvas pārtikas ražošanu
  • Jā, bet tikai tad, ja pārtika nekļūs dārgāka
  • Nē, jo mūsu pētniecības un izglītības līmenis neļauj būt konkurētspējīgiem
  • Nē, jo tad kritīsies ražīgums un bioloģiskie lauksaimnieki nespēs visus paēdināt.

Lai minētos mērķus sasniegtu, pakāpeniski tikšot vienkāršoti ražošanas noteikumi; ar stingrākiem piesardzības pasākumiem un pamatīgām pārbaudēm visā piegādes ķēdē tikšot stiprināta kontroles sistēma; ražotājiem ārpussavienības valstīs būšot jāievēro tādi paši noteikumi kā ražotājiem, kuri darbojas ES; bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi aptveršot plašāku produktu klāstu; tikšot atvieglota mazo lauksaimnieku sertifikācija; īstenošot vienveidīgāku pieeju nejaušas pesticīdu radītas kontaminācijas risku mazināšanai u. c.

Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, panākot, ka līdz 2030. gadam 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tiek apsaimniekoti bioloģiski, kā arī palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.

Lai šā rīcības plāna realizēšanai nodrošinātu vajadzīgos un pareizos instrumentus, plānā ierosinātas 23 darbības, kas sagrupētas trijos blokos – patēriņa palielināšana, ražošanas izvēršana, nozares ilgtspējas turpmāka uzlabošana.

Galvenie instrumenti ārpus KLP satvara būšot: informēšanas pasākumu rīkošana un tīklošana paraugprakses apmaiņas nolūkā; lauksaimnieku grupu (nevis individuālo lauksaimnieku) sertifikācija; inovācija un pētniecība; blokķēdes tehnoloģijas un citu tehnoloģiju izmantošana izsekojamības uzlabošanai ar mērķi palielināt tirgus caurskatāmību; vietējās un maza mēroga pārstrādes stiprināšana; pārtikas ķēdes organizācijas atbalsts; dzīvnieku uztura uzlabošana.

Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam tiek izmantoti aptuveni 1,8% no Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļiem (7,5 miljardi eiro). Ekoshēmām, kuras varēšot izmantot bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai un kas iekļautas jaunajā KLP, atvēlētais budžets laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam, iespējams, sasniegs 38–58 miljardus eiro.

 

Vai loģiskais var būt ambiciozs?

Zināma lauksaimnieku sabiedrības daļa ir neizpratnē – kāpēc tā pēkšņi un gluži kampaņveidā būtu jāveicina bioloģiskās lauksaimniecības (BLS) attīstība, izvirzot stratēģisko mērķi tuvāko desmit gadu laikā panākt, ka 25% LIZ aizņemtu bioloģiskās platības?

ZM paziņojusi, ka Latvijā jau līdz 2027. gadam būšot 20% bioloģisko platību. LBLA virsmērķis ir vēl ambiciozāks – līdz 2030. gadam Latvijā vismaz 30% LIZ jāapstrādā bioloģiski un zaļajā publiskajā iepirkumā vismaz 30% pārtikas jābūt bioloģiski sertificētai (jeb 30–30–30).

Līdz šim taču visus spēkus un centienus esam virzījuši lielražošanas stiprināšanai, intensifikācijai, modernizācijai, produktivitātes kāpināšanai utt., uzsverot, ka galvenais virzītājspēks un nozaru regulators ir tirgus un ka kapitālismā jāuzvar stiprākajam!

Tas tā varētu būt, ja visam ļautu attīstīties dabiskos tirgus apstākļos, nevis vienus tirgus dalībniekus mērķtiecīgi stiprinot, bet citus tikai mazliet pastutējot, tādējādi faktiski vājinot.

 

Bioloģiskais lauksaimnieks Jānis Dzenis uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir atbalstīta tikai tik daudz, lai varētu pastāvēt naturālas saimniekošanas līmenī.
Foto: Karīna Miezāja

Jānis Dzenis, bioloģiskais lauksaimnieks no Kokneses: “Bioloģiskajiem pārmet, ka savai attīstībai prasām vairāk naudas. Patiesībā mēs prasām tikai to, kas mums pienākas atbilstoši ES regulām. Mums nekad tas nav dots. Zemkopības ministrija sludina, ka visādi atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, lai bioloģiskā lauksaimniecība tiešām būtu tāda, kādai tai vajadzētu būt – ar zināšanām, ražošanu, pārstrādi, izaugsmes potenciālu –, faktiski jau nekas nav darīts.

Bioloģiskā lauksaimniecība ir atbalstīta tikai tik daudz, lai varētu pastāvēt naturālas saimniekošanas līmenī. Konvencionālajiem videi draudzīgāku pasākumu ieviešanai tūdaļ vajadzīgas kompensācijas, bet bioloģiskajiem, kuri visu laiku veic šos pasākumus, nekādu atbalstu, lūk, nevajag, visam jānotiek pašsaprotami. Tas ir godīgi?”

LBLA uzskata, ka Zaļā kursa mērķi mūsu valstī tiek pārlieku dramatizēti un nepamatoti uzskatīti par ārkārtīgi ambicioziem. “Skeptiskais skats uz Zaļā kursa mērķu sasniegšanu var kļūt par mūsdienu sabiedrības prasībām un klimata situācijai atbilstošas lauksaimniecības attīstības šķērsli.

Netiek meklēti risinājumi un ir acīm redzama nevēlēšanās saskatīt ieguvumus, izskan vien noraidījums.

Līdz ar to nākotnē varam zaudēt savas konkurences pozīcijas, jo citas Eiropas Savienības valstis šos mērķus nevis sauc par ambicioziem, bet jau ir izpildījušas priekšnosacījumus to sasniegšanai.”

LBLA neuzskata, ka izvirzītais 30–30–30 mērķis ir ambiciozs vai nav sasniedzams, vienlaikus atzīstot, ka ar bioloģisko lauksaimnieku kopienas aktivitāti šo mērķu sasniegšanai nepietiks, tāpēc aicina diskusijās iesaistīties gan politiķus, gan ZM, gan sabiedrību.

 

Neskaidrības ar bioloģiskā tirgus apmēru

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, pārstāvot Zemnieku saeimas (ZSA) viedokli, tomēr uzskata, ka ES stratēģiju mērķi visā ES kontekstā ir ļoti ambiciozi un ka paši politiķi saprotot, ka visdrīzāk augsto ambīciju pilnībā izpildīt neizdosies.

“Teorētiski jau iespējams ir viss, arī 100% pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību, taču primāri bioloģiskajai lauksaimniecībai, tāpat kā jebkurai citai ražošanas metodei, būtu jāattīstās nevis politiķu personīgo ambīciju, bet tirgus pieprasījuma dēļ.

Ja tirgus pieprasa produktu X un šo produktu pieprasa vairāk, nekā tas ir pieejams, – cena aug, un sektors sāk pastiprināti šo produktu ražot. Šobrīd visā ES ir liela neskaidrība saistībā ar bioloģiskā tirgus apmēru. Bioloģiskais sektors viennozīmīgi aug, un procentuāli pieaugums ir liels, pat 100% gadā, tomēr absolūtos skaitļos pieprasījums joprojām ir neliels.

Ļoti negribētos nokļūt, piemēram, Zviedrijas situācijā, kur jau šodien aptuveni 20% zemes ir bioloģiski sertificēta, taču pat politiķi ir piesardzīgi šo daudzumu palielināt, zinot, ka ir nopietnas problēmas ar noieta tirgu atrašanu. Tādēļ primāri nozare attīstīsies tad, kad sabiedrība balsos nevis ar savām emocijām, bet maciņu.

Protams, var bioloģiskās ražošanas metodes ekonomisko dzīvotspēju nolikt malā un saimniecību ienākumu kritumu segt no valsts vai ES subsīdijām, taču šādā veidā mēs aizvien vairāk lauksaimnieku nostādītu situācijā, kur vienīgais izdzīvošanas mehānisms ir subsīdijas,” pauž Dzelzkalēja-Burmistre.

ZSA atbalsta bioloģiski sertificēto platību palielināšanu atbilstoši tirgus pieprasījumam, taču uzskata, ka vēl svarīgāk ir sakārtot jau esošo nozares iekšieni. “Saredzu, ka šo sakārtot var divos veidos. Viens – izveidot mehānismu, kur katru gadu bioloģiskajam atbalstam var pieteikt jaunas platības līdzšinējo piecu gadu saistību vietā.

Tādējādi tirgus pats parādīs, kur saimniekiem ir vislielākā interese darboties, un nauda būtu jāliek tieši šajā vietā. Diemžēl nedz politiski, nedz nevalstisko organizāciju līmenī šāda pieeja atbalstu negūst.

Tāpēc otrs veids, kā to izdarīt, ir veikt smalku un detalizētu pētījumu, izvērtējot tirgus pieprasījumu un Latvijas ražotspēju dažādos bioloģiskajos sektoros,” tā Dzelzkalēja-Burmistre.

 

LBLA: Latvijā bioloģiskā lauksaimniecība nav prioritāte

LBLA, Latvijas Dabas fonds (LDF), Pasaules dabas fonds (PDF), Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Biškopības biedrība (LBB) vērš uzmanību, ka ZM izstrādātais KLP piedāvājums un priekšlikumi atbalsta sistēmai nav pietiekami saskaņoti ar ES Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, kā arī nav vienoti ar stratēģijā “No lauka līdz galdam” nospraustajiem mērķiem.

ZM piedāvātie pasākumi esot vairāk vērsti uz dokumentācijas un uzskaites pilnveidošanu, neparedzot 50% ķīmisko pesticīdu un 20% minerālmēslu izmantošanas samazinājumu, kā to prasa ES stratēģija.

Vēl gala lēmumi nav pieņemti un notiek diskusijas par KLP Latvijas stratēģisko plānu. Taču LBLA uzsver, ka piedāvājuma projektā visai skaidri izkristalizējies, ka bioloģiskā lauksaimniecība nav ZM prioritāte.

LBLA uzskata, ka jāpaveic vairāki nozīmīgi uzdevumi, lai Latvija neiepaliktu Eiropas lauksaimniecības nozares attīstības ceļā un nezaudētu konkurētspēju: bioloģiskā lauksaimniecība jānosaka kā prioritāte, tas nozīmē, ka tā ir politiski jāatbalsta, nevis faktiski jāvēršas ar pretdarbībām; KLP nacionālajā stratēģiskajā plānā bioloģiskajai lauksaimniecībai nepieciešams atbilstošs finansējums; jāizstrādā nacionāla līmeņa BLS attīstības Rīcības plāns; jānosaka prioritārs atbalsts LAP pasākumos (ieguldījumi materiālajos aktīvos, izglītības pasākumi, LEADER); jāpanāk lielāks bioloģiskās produkcijas īpatsvars Zaļajā publiskajā iepirkumā; valstij jānodrošina tirgus veicināšanas pasākumi (tostarp nozīmīgs valsts atbalsts patērētāju izglītošanā); sargājot vidi un sabiedrību, valstij jānosaka sintētisko pesticīdu lietošanas ierobežojumi un jāapsver pesticīdu nodokļa ieviešana.

Par lielāko klupšanas akmeni ES izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanā LBLA uzskata politiskās gribas un izglītības trūkumu: “Diemžēl iespējas izglītoties bioloģiskajā lauksaimniecībā patlaban aprobežojas ar obligātajiem kursiem. Taču arī tur trūkst labu pasniedzēju.

Līdzīga situācija ir profesionālajā un arī augstākajā izglītībā, kur šis process balstās uz dažu entuziastu pleciem. Jauni mācībspēki ar jaunu skatījumu uz lauksaimniecību nāks tikai pēc gadiem, tas ir ilglaicīgs process. Vienlaikus citās valstīs ir pētniecības institūti, fakultātes un augstskolas, kas darbojas tieši bioloģiskās lauksaimniecības jomā. Tā kā bioloģiskā ražošana pasaulē strauji attīstās, valsts līmenī jāsakārto atbilstošas izglītošanās iespējas. Tas ir fundamentāli svarīgs jautājums.”

 

ZM pārmetumiem nepiekrīt

Zemkopības ministrija apgalvo, ka vienmēr ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs bioloģiskos lauksaimniekus un bioloģiskās produkcijas ražotājus un LBLA paziņojumus uzskata par nekorektiem. Pateicoties ZM īstenotajai politikai un ES atbalstam, jau šobrīd Latvija bioloģiski sertificētās platības ziņā ieņem augsto sesto vietu ES. Bioloģiski sertificētās LIZ platība 2020. gada 1. janvārī aizņēma 290 tūkst. ha jeb aptuveni 14% no kopējās LIZ platības valstī. Plānots, ka pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugs līdz 305 tūkst. ha.

Lauku attīstības pro­grammā (LAP) 2014.–2020. gadam par bioloģiskās lauksaimniecības metožu izmantošanu LIZ apsaimniekošanā novirzīts 194,3 milj. eiro finansējums un pārejas periodā 2021.–2022. gadam tikšot novirzīti 70 milj. eiro, kas kopumā veido 12,9% no LAP finansējuma (2014.–2022. gadam). Pēc 2023. gada bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam jau tikšot novirzīti 20,6% no lauku attīstības finansējuma, kas ir nozīmīgs īpatsvars salīdzinājumā ar pašreizējā perioda 12,9%.

Atkal ir paredzēta iespēja atbalstam bioloģiskajai lauksaimniecībai pieteikt jaunas platības, jo šāda iespēja nav bijusi trīs gadus.

Agrovides pasākuma “Bioloģiskā lauksaimniecība” ietvaros plānots novirzīt 155 milj. eiro, turklāt plānots sniegt atbalstu arī tādām bioloģiskām saimniecībām, kas bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmantos daļā no saimniecības.

Veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu un mudinot lauksaimniekus mainīt ierasto saimniekošanas praksi un izmantot vidi saudzējošas metodes, maksājumos tiks paredzētas specifiskas un lauksaimniekiem brīvprātīgas klimatiskās ekoshēmas vides un klimata vajadzību risinājumam.

Šo pasākumu īstenošanā varēs pieteikties arī bioloģiskie lauksaimnieki, tādējādi kombinējot un papildinot lauku attīstības atbalsta maksājumu ar jebkuru vai visiem citiem maksājumiem ekoshēmu ietvarā. ZM paredz, ka arī ekoshēmu pasākumu ietvarā nozarei ir iespējams piesaistīt nozīmīgu finansējumu vismaz papildu 26 milj. eiro gadā.

Strādājot pie nākamā plānošanas perioda (KLP 2023.–2027.) stratēģiskā plāna atbalsta pasākumiem, ZM vides un klimata pasākumu, kā arī videi draudzīgo investīciju ieviešanai Latvijā ir paredzējusi 50,8% no KLP finansējuma, kas ir daudz vairāk par obligāto 30% prasību.

“Eiropas Komisija ir izvirzījusi konkrētos pasākumos nosacījumus, kas uzliek pienākumu dalībvalstīm tos īstenot un attiecīgi plānot atbalstu. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijā jau visus plānošanas periodus salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm ir pieejams zemāks finansējuma apjoms un šajā plānošanas periodā lauku attīstības finansējumam pat ir samazinājums, izvirzītie Zaļā kursa mērķi kļūst īpaši izaicinoši,” secina ZM.

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Kopējie izaicinājumi prasa plašāku skatu

Gustavs Norkārklis.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Gustavs Norkārklis, ZS “Salenieki” saimnieks, LBLA vadītājs: “Latvijas situācija ir ļoti labvēlīga, lai ātri un viegli sasniegtu izvirzītos mērķus attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, taču publiskajā retorikā Latvija tiek salīdzināta ar augsti industrializēto Nīderlandi, kam tas patiešām būs izaicinājums.

Visā pasaulē, ne tikai Eiropā, pesticīdu ierobežošana un dabai draudzīgāka pārtikas ražošana ir virziens, kurā lauksaimniecības nozare dodas.

Latvijā to kavē politiķu nespēja plašāk skatīties uz zaļajiem mērķiem, nevis tikai primitīvi uz pesticīdu samazināšanu vai bioloģisko platību palielināšanu, bet – kurp ved līdzšinējā pārtikas ražošanas sistēma.

EK norāda, ka Eiropā ir pārtikas pārprodukcija, tādējādi apjoma vietā būtu jānāk kvalitātei ar uzsvaru uz vides saudzēšanu un lokālu pārtikas patēriņu. Ja primitīvi vaimanājam par 50% pesticīdu samazināšanu, tad paši sev šaujam kājā, jo kopējie izaicinājumi prasa plašāku skatu.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Lasīt citas ziņas
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
08:30
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
08:20
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
08:16
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma!” Būt Džonam Malkovičam Dailes teātrī
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
Kirgizstānā Putina smailē pacelts Ukrainas karogs
VIDEO. Zelenskis uzrunā Latvijai atklāj, cik liela nozīme cīņā pret okupantiem bija dienu pirms kara saņemtam sūtījumam no Latvijas
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Anda Līce: 50% ir “purvs” – vienaldzīgie, jebkurai varai pakļāvīgie ir visuzticamākie Putina atbalstītāji
Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam
Piektdien gaisa temperatūra nepārsniegs 17 grādus. Vai sola arī lietu?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Māris Antonevičs: Lai gan gribētu domāt, ka mēs jau sen esam tikuši vaļā no pagātnes rēgiem un atkarībām, tik vienkārši tomēr nav
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
TV personība Rūta Dvinska: “Iekrišana apātijā, depresijā un asarās nevienam ukrainim nepalīdzēs…”