Foto: FreePik

Vai lielajās saimniecībās audzētās pupiņas ir indīgas: skaidro zemnieki 2

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
Mājas
Vārītus rīsus nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu dienu! 10 bieži pieļautas kļūdas gatavojot, kas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku
Lasīt citas ziņas

“Gribētu uzzināt, kā lielajās saimniecībās tiek novāktas pupiņas. Vai pirms novākšanas ar kombainu tās tiek nogatavinātas ar raundapu vai tam līdzīgas iedarbības vielu, kā tas ir ar graudiem. Manā lauciņā pupām ir dažāda gatavības pakāpe. Kā notiek process no novākšanas līdz gatavai pupiņai?” – jautā Anita no Babītes.

Konsultē zemnieki Gatis Uščins no z/s “Čakstes” Saldus novadā un Rūta Beirote no z/s “Zutiņi”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir lielaudzētāji, kas tiešām apstrādā pupu laukus ar speciālām vielām pirms nokulšanas ar kombainu. Šis process ir līdzīgs kā labībai. Tad strauji nokalst arī vēl nenobriedušās pākstis un ražas iznākums ir lielāks. Tomēr visas saimniecības tā nerīkojas.

Saimniecībā “Čakstes pupas” audzē lopbarībai un novāc ar kombainu. Nekādas vielas pirms ražas novākšanas gan nelieto. Darbam izvēlas sausu, saulainu dienu. Saimnieks visu novākto pupu ražu izber plānā kārtā uz grīdas lielā telpā un, regulāri maisot, žāvē. Ja pupas vāc agrāk, kamēr ir siltāks un gaisa mitrums zemāks, pupu kaltēšanai labi izgatavot sietus. Zem tiem var pat palikt ventilatoru, kas veicina gaisa cirkulāciju.

Lai atdalītu nokaltušās pupas no zaļajām, sietus var piemeklēt tādus, kam ir tik lielas acis kā attiecīgas šķirnes pupiņai, kad tā nokaltusi. Gatavās vairumā izbirs caur sietu. Zaļās pupas parasti ir daudz lielākas un sietam cauri nebirs.

“Zutiņu” saimniecībā pupas audzē cilvēku pārtikai. Tās arī vāc ar kombainu un nekādus līdzekļus nobriešanai nelieto. “Zutiņi” rēķinās – audzējot tīru mantu, viņiem ir liels ražas zudums, kas paliek uz lauka. Nenokaltušās pākstis kopā ar lakstiem un salmiem tiek iestrādātas zemē auglības uzlabošanai.

Vācot ar kombainu, “Zutiņos” iegūst vien 30% no tā, ko varētu dabūt, vācot ar rokām.

Tiem, kas savām vajadzībām audzē pupas pat lielākā lauciņā, tomēr būtu jāievēro pārbaudītas metodes – pupas novākt ar rokām. Vislabākais variants – izrauj visus lakstus un sakarina nokaltēties.

Tā ar daļu ražas dara arī “Zutiņos”. Tās pupas, kas paredzētas sēklai, šķirnes saglabāšanai, vāc ar rokām. Laba vieta kaltēšanai ir siltumnīcas. Process notiks straujāk, ja ir iespēja iekurināt telpu. Taču mazu daudzumu itin labi var sasiet saišķos un izkaltēt nojumē, šķūnītī. Ja vēlas pupas, kas audzētas pēc iespējas zaļāk, tās var iegādāties tieši no zināmiem un uzticamiem zemniekiem vai bioloģiski sertificētām saimniecībām vai arī audzēt pupas pašam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.