Vai obligātu aborta konsultāciju ieviešana ierobežotu Latvijas sieviešu tiesības? Atbild advokāts Jānis Dzanuškāns
0
Pirms kāda laika pat iedomāties nevarējām, ka Latvija varētu spert tādus soļus, kas ierobežotu sieviešu piekļuvi abortam. Nu šī ir realitāte, jo divas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un Nacionālā apvienība (NA) – savu priekšlikumu dēļ aborta jautājumu nostādījušas visas sabiedrības dienaskārtībā.
LPV un NA pirms neilga laika iesniedza priekšlikumus likuma grozījumiem, kas paredzētu gan mātēm, gan tēviem obligātu konsultāciju pirms aborta veikšanas. Partiju ieskatā tie nebūtu šķērslis aborta piekļuvei, tomēr gan sabiedrībā, gan ekspertu vidū šāds priekšlikums raisījis nopietnas bažas. Lai arī iecere noraidīta Saeimas komisijas sēdē, gala lēmums šajā lietā vēl nav pieņemts. Lai noskaidrotu, kā šādi likuma grozījumi izskatītos no tiesību skatupunkta, LA.LV jautāja zvērinātam advokātam Jānim Dzanuškānam.
Sieviešu tiesības aizsargā gan Satversme, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija
Šobrīd Latvijā sievietei līdz 12. grūtniecības nedēļai ir tiesības pašai pieņemt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu. Tas tiek uzskatīts par daļu no sievietes tiesībām uz savu ķermeni un privāto dzīvi, ko aizsargā gan Satversme, gan arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Ja tiktu ieviesta prasība obligāti pirms aborta doties uz konsultāciju — īpaši, ja tas būtu jādara ne tikai sievietei, bet arī bērna tēvam —, tad tas faktiski mainītu līdzšinējo pieeju.
Protams, konsultācijas pašas par sevi nav nekas slikts: ja tās tiešām sniedz atbalstu, informāciju un palīdz cilvēkam pieņemt apzinātu lēmumu, tas var būt pozitīvi. Bet, ja konsultācija kļūst par šķērsli vai piespiedu soli, bez kura procedūru nevar veikt, tad mēs jau runājam par iespējamu un būtisku sievietes tiesību ierobežojumu.
No tiesību viedokļa tas varētu nonākt pretrunā ar Satversmes 96. pantu — tiesībām uz privāto dzīvi — un arī ar 111. pantu, kas paredz valsts pienākumu aizsargāt cilvēka veselību.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākkārt uzsvērusi, ka valstis drīkst noteikt, piemēram, konsultācijas vai īsus gaidīšanas periodus, bet tiem jābūt samērīgiem — tie nedrīkst būt pārmērīgi vai tādi, kas faktiski aizkavē piekļuvi abortam.
Piemēram, Vācijā pirms aborta ir obligāta konsultācija, bet tur tā ir stingri neitrāla un valsts garantē, ka sieviete procedūru var saņemt noteiktajā laikā.
Savukārt Polijā šādi ierobežojumi un citi papildu nosacījumi ir noveduši pie situācijas, kur abortu praktiski nav iespējams veikt likumīgā ceļā, un tas ir izraisījis vairākus tiesvedības gadījumus Eiropas līmenī.
Sievietes, visticamāk, nesodītu
Kas attiecas uz sodiem — šobrīd Latvijā nekā tāda nav, un, ja šāda kārtība tiktu ieviesta, tad sankciju veids būtu likumdevēja ziņā. Visticamāk, tas būtu administratīvs jautājums ārstniecības iestādēm, nevis sods pašai sievietei. Bet, ja sodītu sievieti par to, ka viņa nav apmeklējusi konsultāciju, tas jau būtu ļoti problemātiski cilvēktiesību skatījumā.
Viss ir atkarīgs no tā, kā šīs konsultācijas tiktu ieviestas praksē. Ja tas ir atbalsts un informācija, tas var būt vērtīgi. Bet, ja tas kļūst par šķērsli, tad tas jau būtiski skar sievietes tiesības uz brīvu un neatkarīgu lēmumu par savu ķermeni.
