“Vai tev nauda ir?” Vīrietis uzvilcies par situāciju Aizkraukles slimnīcas traumpunktā, kur nelielas traumas apkopšana izmaksājusi iespaidīgu summu 47
Ainārs Kadišs soctīklos dalījies pārdomās par situāciju medicīnas jomā, kas viņu uzvilkusi. Kā norāda pats Ainārs, viņa iebildumi ir pret sistēmu kopumā.
Turpinājumā stāsts paša Aināra vārdiem.
“Vai tev nauda ir? Nenokavē savu traumu! Uzreiz teikšu – man diezgan daudz ir bijusi saskarsme ar ārstiem. Pārsvarā – vērtējama ļoti pozitīvi. Ar nelieliem izņēmumiem. Bet šoreiz ne par ārstiem, bet par sistēmu. Daudzviet labu, bet vietām – velnišķīgu, antihumānu un kroplīgu. Tā ir medicīniskās palīdzības sistēma Latvijā.
Šovakar uzzināju informāciju, kas mani, atklāti sakot, stipri “uzvilka”.
Jau sen zināms, ka NMPD iesaka visiem, kuri guvuši traumas, kuras netraucē pārvietoties, pašiem doties uz tuvāko traumpunktu. Nu, labi – to varētu saprast un pieņemt. Nav ko velti noslogot NMPD brigādes.
Varbūt, tiešām, viņi maznozīmīga izsaukuma vietā var doties pie kāda, kuram ātra medicīniskā palīdzība ir dzīvības jautājums. Piemēram – pie cilvēka, kuru ķēris insults. Vai – infarkts. Par to nav iebildumu.
Bet iebildumi ir par ko citu. Piemēram, Aizkraukles slimnīcas traumpunktā medicīnisko palīdzību var saņemt visu diennakti. Lieliski! Bet…
Laikā no 8:00 rītā līdz 8:00 vakarā medicīniskā palīdzība ir valsts apmaksāta. Toties no 8:00 vakarā līdz 8:00 rītā TIKAI PAR traumatologa APSKATI jāmaksā 45.00 eur. Ja brūce jāšuj vai jāveic kādas citas manipulācijas, tad vēl plus naudiņa pēc cenrāža.
Pat nosacīti nelielas traumas apkopšana savus 70 eur izmaksās.
Bet, ja cilvēkam nav šīs naudiņas? Varbūt viņam ir neliela pensija, un tā pati – tikai pēc divām dienām? Tad – nekā. Dakterē sevi pats…
Tātad – ja dzīvo Aizkrauklē vai tās apkaimē un “prognozē”, skaldot malku, iecirst kājā vai pirkstā, centies to izdarīt tā, lai līdz 20:00 paspētu tikt pie traumatologa.. Ja minūti vēlāk – ver vaļā maku!
Man, cilvēkam, kurš ir piedzīvojis pavisam citādu veselības aprūpes sistēmu, kur – nerunājot nemaz par traumām – JEBKURI medicīniskie pakalpojumi (ieskaitot slimnīcas, rehabilitācijas un sanatorijas) iedzvotājiem bija par velti, šie jaunievedumi šķiet mežonība. Domāju, ka savā dzimtenē LV veselības ministrs Hosams Abu Meri, tautā jau iesaukts par “mēri”, tādus sociālos eksperimentus atļauties nevarētu. Latvijā – var.
Mēs tiešām laikam esam visai padevīga tauta, ka visādi pretīgi mūdži kā uzburti no dažādām zemēm te lien mūs mācīt, aizsargāt, ārstēt un valdīt. Un, protams – kāst.
Un maksas ieviešana palīdzībai nelaimes gadījumā cietušajam ir tam pierādījums…
P.S. Stāsts nav par mani, neesmu neko traumējis.”
