Vecpilsēta bez izsmalcinātības 0
Disnejlenda – pat nezinu kāpēc, bet tā jau gadiem saucu celtnes, kas uzceltas ne tikai vēsturisku ēku vietā, bet arī kopējot to izskatu. Piemēram, Rīgā tāds ir Melngalvju nams, bet Varšavā šāda disnejlenda ir faktiski visa vecpilsēta. Kaut arī ēkas celtas līdzīgas 17. un 18. gadsimta namiem, to korēs bieži vien redzams gada skaitlis, kas liecina: to celtniecība noritējusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Diez vai nami ar mazajiem lodziņiem ir sevišķi ērti dzīvošanai, taču, redzot uz palodzēm burciņas un maizes kukuļus, kļūst skaidrs, ka vecajā Varšavā dominē dzīvojamās, ne biroju ēkas. Iespējams, šā iemesla dēļ šai vecpilsētai nepiemīt tā izsmalcinātība, kas citu Eiropas pilsētu senajām daļām. Tūristi te, protams, sastopami, ir pa kādam suvenīru veikaliņam un stendam, taču sestdienas rītā pie pilsētas mūra var sastapt ne tikai japāņu un ķīniešu tūristus, bet arī no sievām pamukušus poļu panus, kas malko aliņu.
