FOTO. Aprit 30 gadi kopš atjaunots vēsturiskais operas nams 0
Pēc vairākus gadus ilgušiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, 1995. gada 29. septembrī, ar svinīgu koncertu tika atklāta Latvijas Nacionālās operas vēsturiskā ēka. Restaurācijas darbi tika uzsākti pēc Operas kolektīva kopsapulces 1990. gada 3. septembrī, kas tolaik vēl notika Baltajā namā.
Piecus gadus vēlāk režisors Pēteris Pētersons operas nama atklāšanas koncerta scenārijā raksta: “Bet viss vēl ir tumsā. Tad ļoti koncentrēts gaismas loks pamazām dara mums redzamu skatuves centrā ļoti augstu iekārtu milzīgu apzeltītu lustru. Taču zeltījums vēl nav pabeigts. Kāds restaurators-krāsotājs (baleta solists Ints Roziņš) ar smalku otiņu vienā rokā un bronzas krāsas trauciņu otrā, apsēdies uz ļoti augsto stutkāpņu augšējā pakāpiena, veic savu nama atjaunotāja darbu.”
Lai atminētos šo svinīgo notikumu, ar kuru noslēdzās vērienīgie atjaunošanas darbi, Latvijas Nacionālā operas un baleta (LNOB) namā pulcējās galvenie restaurācijas darbu veicēji un arhitekti. Viņi dalījās ar stāstiem par projekta norisi pirms 30 gadiem un tām grūtībām, ar ko saskarās projekta realizācijas procesā.
Operas ēku kompleksa projektēšanu uzsāka projektēšanas institūts “Pilsētprojekts”, un par tā galveno arhitektu kļuva Juris Gertmanis, savukārt restaurācijas darbu projektēšanu vadīja arhitekte Liesma Markova. Gertmanis atminas, ka ēkas celtniecība tika paredzēta vairākās kārtās, un kā pirmā no tām tika realizēta vecā Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātra restaurācija, to pielāgojot Latvijas Nacionālās operas vajadzībām.
“Atceros to spriedzi un atbildību, ar kuru strādājām. Sajūta bija, ka atjaunojam ne vien ēku, bet vienu no nācijas kultūras simboliem. Tolaik katrs restaurators un katrs meistars apzinājās savu misiju, ko varēja just arī darba procesā,” par veikto darbu nozīmīgumu stāsta operas nama restaurācijas darbu vadītājs un AS „Būvuzņēmums Restaurators” valdes loceklis Valdis Uzariņš.
Ģenerāluzņēmējs projekta realizācijas laikā bija Kultūras ministrijas dibinātā Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcija (kas 1996. gadā, pēc darbu pabeigšanas, tika likvidēta), bet nozīmīgākos nama rekonstrukcijas un restaurācijas darbus paveica AS „Būvuzņēmums Restaurators”.
Restaurācijas darbi iesākās ar to, ka ēkai daļēji tika demontēts jumts. To noņēma, lai varētu iecelt metāla konstrukcijas, kuras vajadzēja mainīt skatuvei. “Vasarā un rudenī tas īpaši netraucēja, taču ziemā lielo skatītāju zāli nācās sildīt ar speciāliem gāzes aparātiem, jo jumta jau nebija. Līdz ar to var teikt, ka vienu brīdi strādājām samērā ekstremālos apstākļos,” atminas Valdis Uzariņš, piemetinot “tā kā skatuves daļa ir augstāka, rekonstrukcijas darbu laikā pa to tecēja lietus ūdens un sniegs. Tā tas turpinājās, līdz no jauna tika uzbūvēts jumts.”
Restaurācijas vadītājs skaidro, ka darbi ēkā bez jumta tika veikti tamdēļ, jo būvniecībā daudz izšķir laiks un veicamo darbu temps. “Ja mēs gaidītu kamēr izveido un atjauno šīs metāla konstrukcijas un pēc tam vēl tiek atjaunots jumts, tad paietu vairāki gadi. Visu šo laiku zāle stāvētu tukša, kā arī pats darba process ievilktos nevajadzīgā garumā,” atminas Valdis Uzariņš.
Vislielākais gandarījums restauratoriem ir par to, ka, neskatoties uz visām grūtībām, kas piemeklēja darba procesā, dekoru atjaunošanas darbs paveikts patiešām lieliski, par ko varot pārliecināties katrs
operas apmeklētājs. Tam piekrīt arī Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš, uzverot: “Esmu ļoti pateicīgs visiem, kas strādāja, lai atjaunotu Latvijas Nacionālās operas ēku. Kvalitāte, ar kādu pirms trīsdesmit gadiem nams tika atjaunots, ir ārkārtēji augsta – gleznojumi, apzeltījums, dekori šajā laikā nav zaudējuši sākotnējo spozmi. Rūpība un pietāte, ar kādu šis darbs tika veikts, ir žilbinoša.”
„Tas nozīmē, ka pareizi tika ievērota darbu secība un tehnoloģija. Pretējā gadījumā nedz griestu un sienu dekoratīvie elementi, nedz arī to krāšņais zeltījums, šodien nebūtu saglabājušies tik labā stāvoklī,” stāsta pieredzējušais restaurators Valdis Uzariņš, kurš nozarē strādā nu jau vairāk nekā 50 gadus.
Projekta galvenais arhitekts Juris Gertmanis gan atzīmē, ka “sākotnējā operas nama projektā paredzēta piebūve pilnā apjomā nav pabeigta vēl joprojām, taču cerams, ka tas kaut kad tiks tomēr realizēts, un mēs kādreiz ieraudzīsim šo namu kompleksu tādu, kādu to bijām iecerējuši sākotnēji.”
