Mīklaino nāvju sērija Krievijā turpinās: pazīstamu propagandistu atrod mirušu pie savas mājas. Kurš nākamais? 0
Maskavā atrasts miris bijušais padomju laiku izdevniecības vadītājs Vjačeslavs Leontjevs. Saskaņā ar sākotnējo informāciju viņš gājis bojā, izkrītot no sava dzīvokļa loga galvaspilsētas rietumu daļā. Viņa nāve ir kārtējais aizdomīgais gadījums Krievijas elites pārstāvju mīklaino nāvju sērijā, kas sākusies kopš 2022. gada, raksta “Newsweek”.
87 gadus vecais Leontjevs daudzus gadus vadīja izdevniecību “Pravda”, kas izdeva Padomju Savienības Komunistiskās partijas oficiālo laikrakstu.
Kamēr Krievijas valsts mediji apgalvo, ka Leontjevs pats izlēcis no piektā stāva dzīvokļa loga Maskavā, rietumu prese, tostarp “The Times”, uzsver, ka
viņš ir kārtējais augsta ranga pārstāvis, kurš miris mīklainos apstākļos kopš 2022. gada, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
Šajos aizdomīgajos gadījumos nāve bieži iestājusies izkrītot no loga vai balkona.
Viens no pirmajiem par Leontjeva nāvi ziņoja valsts kontrolētais laikraksts “Moskovskij Komsomoļec”, norādot, ka viņa ķermenis atrasts sestdienas rītā pie daudzdzīvokļu nama, kur viņš dzīvoja.
Izdevums steigšus paziņoja, ka, iespējams, notikusi pašnāvība, kā iemeslu minot personīgas problēmas — Leontjeva sieva nesen pēc kritiena bija nonākusi slimnīcā, bet
viņš pats tajā dienā sūdzējies par sirds problēmām, taču atteicies no neatliekamās palīdzības.
Tikmēr trimdā dzīvojošais opozīcijas žurnālists Andrejs Malgins, kurš personīgi pazina Leontjevu, devis mājienu, ka viņš “daudz zināja par partijas naudu” un, iespējams, viņam piederējis kapitāls, par kura izcelsmi ir daudz jautājumu.
Izdevniecība “Pravda” tika dibināta 1912. gadā un kalpoja kā Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā. Leontjevs izdevniecību vadīja kopš 1984. gada un turpināja to darīt arī pēc tās pārdēvēšanas par “Presa” 1991. gadā.
Lai gan oficiālais Leontjeva nāves iemesls vēl nav apstiprināts,”The Moscow Times” atzīmē, ka
kopš kara sākuma Ukrainā Krievijā dīvainos apstākļos miruši daudzi ietekmīgi cilvēki — no ministriem līdz valsts uzņēmumu vadītājiem.
Tostarp bijušais transporta ministrs Romans Starovoits, kurš neilgi pēc atkāpšanās no amata nošāvās, un bijušais ierēdnis Boriss Avakjans, kurš atrasts miris Armēnijas konsulāta tualetē. Savukārt septembrī Kaļiņingradā tika atrasts nogalināts uzņēmējs Aleksejs Sinicins.
Uzņēmuma “Transneft” viceprezidents Andrejs Badalovs gājis bojā pēc kritiena no daudzstāvu ēkas loga Maskavā. Savukārt Krievijas Pretmonopola dienesta Karēlijas filiāles vadītājs Arturs Prjahins atrasts miris pie sava biroja ēkas.
Visas noslēpumainās augstākā līmeņa vadītāju un ierēdņu nāves Krievijas varas iestādes dēvē par „pašnāvībām”, pat ja ir acīmredzams, ka nāve bijusi vardarbīga.
Izmeklēšana par Leontjeva nāvi turpinās, taču, ņemot vērā līdzšinējo praksi, maz ticams, ka sabiedrībai tiks atklāta informācija par tās gaitu vai rezultātiem.
