Gudra telpas vēdināšana – pareizs laiks un virziens 0
Karstās vasaras dienās logu atvēršana ne vienmēr nozīmē telpas atdzesēšanu. Gluži pretēji, ja logu atveram saulainas dienas vidū, kad ārā ir vislielākais karstums, mēs ielaižam telpā vēl vairāk siltuma un padarām telpu vēl tveicīgāku. Tādēļ vēdināšanai jābūt pārdomātai, gan laika ziņā, gan virziena ziņā.
Vislabākais laiks vēdināšanai ir nakts un agrs rīts, kad āra temperatūra ir zemāka par iekštelpu. Šajā laikā atver logus uz visām iespējamām pusēm, lai radītu caurvēju. Ja mājoklī ir durvis, kas savieno vairākas telpas, atver arī tās – tā gaiss brīvi cirkulēs un izvadīs sakarsušo gaisu ārā. Ideāli, ja logi atrodas pretējās mājokļa pusēs – tad dabīgā vēja plūsma ļaus vēsumam ieplūst vienā pusē un karstumam izplūst no otras. No rīta, kad temperatūra sāk celties, logus aizver un aizvelc aizkarus. Šādi tu saglabā nakts laikā ieplūdušo vēsumu un pasargā mājokli no siltuma, kas dienas laikā strauji palielinās. Vēdināšana kļūst nevis mehānisks ieradums, bet stratēģiska metode – ar mērķi uzturēt komfortablu vidi visu dienu.
Ikdiena bez liekā siltuma – elektroierīču samazināšana
Mēs bieži nepamanām, cik daudz siltuma rada sadzīves tehnika, kuru lietojam ikdienā. Datori, televizori, lādētāji, spuldzes, printeri un pat gaidstāvē esošas ierīces izdala siltumu. Karstā laikā ieteicams apzināti samazināt elektroierīču lietošanu līdz minimumam. Ja nav nepieciešams – izslēdz televizoru, atvieno datora lādētāju un izrauj no kontaktligzdas tās ierīces, kuras konkrētajā brīdī nelieto. Pat mobilā telefona lādētājs, kas visu dienu stāv iesprausts kontaktligzdā, izdala siltumu. Jo mazāk ierīču darbojas, jo mazāk siltuma uzkrājas telpā. Pievērs uzmanību arī apgaismojumam – izvēlies LED spuldzes, jo tās gandrīz neizdala siltumu, atšķirībā no halogēnajām vai kvēlspuldzēm. Dienā, kad iespējams, izmanto dabīgo apgaismojumu.
