VIDEO: ārsta PĒTERA APIŅA un agronoma ARMANDA KRAUZES saruna par pārtikas drošību 0
Sarunas iemesls ir agronoma, bitenieka un zemkopības politiķa Armanda Krauzes komentārs uz Pētera Apiņa rakstu “Pēteris Apinis: 7. jūnijs – globālā pārtikas nekaitīguma diena un tās atbalss Latvijā“.
Ikdienā mēs pērkam produktus, ēdam restorānos un kafejnīcās, un Latvijā ražoti produkti ir droši, ar retiem izņēmumiem, kad rodas kādas problēmas. Mēs atceramies, kā atsevišķos gadījumos uzturā nokļuvusi zarnu nūjiņa E.coli, kas var izraisīt smagas sekas, īpaši – bērniem. Cilvēki nezina un nepiedomā par to kā pārtikas ražotājiem un pārdevējiem izdodas nodrošināt pārtikas nekaitīgumu.
Diemžēl ārzemēs, daudzās valstīs – gan ražošanas apstākļi, kultūra, tradīcijas ir ļoti atšķirīgas no Eiropas. No trešajām valstīm nākušā pārtikā var būt gan slimību ierosinātāji, piemēram, salmonella un zarnu nūjiņa, gan ķīmisks piesārņojums.
Nopietns jautājums ir augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Eiropā pesticīdiem un herbicīdiem standarti ir augstāki, daudzas indes ir aizliegtas. Ārpus Eiropas daudzi šādi īpaši bīstami pesticīdi ir lietošanā atļauti. Ne jau simtprocentīgi visu var pārbaudīt uz robežas. Tā ik pa brīdim Eiropas un Latvijas tirgū nokļūst produkti, kas faktiski ir kaitīgi. Ir piemēri – Ķīnas medu aizliedza ievest Eiropā, jo šajā medū konstatēja antibiotiku atliekvielas.
Daudzi no mums ir braukuši uz Āzijas valstīm, redzējuši, piemēram, Indijas ēdināšanas iestādes. Ceļmalas tirgotavā, kas atgādina dārza būdiņu tiek tirgota svaiga gaļa. Būdiņā ar caurām sienām, bez aukstuma kamerām karājas gaļa. Viss noputējis no garāmbraucošām mašīnām, nav drošības, ka mušas nesadēj oliņas. Blakus ceļmalas kafejnīcā šī gaļa tiek tirgota jau kā pusdienas. Tas ir redzamais vizuāli, bet ir diezgan skaidrs, ka nav iespējams nodrošināt higiēnas prasības.
Mūsu aicinājums ir – ēdīsim Latvijā ražotus produktus. Maizes rūpnīca “Ķelmēni” aicina ēst tikai Latvijā ražotus produktus vienu dienu nedēļā. Protams, labi būtu sākt ar vienu dienu, kad ēdam tikai Latvijas produktus, bet pēc tam pāriet uz sistēmu, ka trīs dienas nedēļā ēdam tikai Latvijas produktus. Tas ir pilnīgi iespējams.
Ja jūs produktus pērciet veikalā, tad parasti izvēlieties preci, kur lielie ražotāji nodrošina atbilstošu kvalitātes pārbaudi un marķējumu. Ja jūs produktu pērciet no mājražotāja – mājražotājs ļoti rūpējas par savu produkciju. Ja tu nopirksi no mājražotāja sliktu desu, zinot no kā tu esi pircis, tu taču vairs nekad no viņa nepirksi. Ar vietējiem ražotājiem svarīgs ir kontakts. Mūsu ražotājam ir svarīgi, lai mūsu pircējs pie viņa atnāk atkārtoti. Tam ražotājam, kas produktu ražojis Dienvidamerikā vai Āzijā, ir pilnīgi vienalga, kas un kāpēc viņa produktu Latvijā nopērk.
Mūsu aicinājums ir – iespējami bieži ēdīsim Latvijā ražotus bioloģiski audzētus produktus. Latvijā bioloģiskā ražošana un konvenciālā ražošana arvien vairāk pārņem viena no otras labo praksi. Konvenciālie ražotāji arvien vairāk skatās – kā mazāk lietot augu aizsardzības līdzekļus, viņi domā – kā lietot dažādus bioloģiskus mikroorganismus kā augu aizsardzības līdzekļus. Nākotnē Latvijā pārtika būs izaudzēta ar dabīgām metodēm.
Un tomēr – cilvēkiem pašiem jāskatās, ko ēd un ko pērk. Piemērs – cilvēks atnes maizi mājās. Kukulītis sāk pelēt. Cilvēks nogriež pelējušo daļu, bet pārējo apēd. Diemžēl tas ko mēs redzam ar aci, ir maza daļa no sēņu micēlija. Sēne jau sen maizē ir daudz dziļāk, sēnē ir mikotoksīni. Bojātus pārtikas produktus nevajag mājās lietot.
Pārtikas drošība ir viena no veselības sastāvdaļām.
