Pēteris Apinis: 7. jūnijs – globālā pārtikas nekaitīguma diena un tās atbalss Latvijā
0
Uzturs ir viens no dzīvības elementiem, vienlīdz būtisks kā gaiss, ko elpojam, ūdens, kas nodrošina mūsu šķidruma balansu vai atmosfēra, kas mūs sargā no kosmiskā starojuma. Uzturs ir mūsu enerģijas degviela, mūsu zāles un mūsu slimību risks. Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) šā gada Pasaules pārtikas nekaitīguma dienai devuši oficiālu tēmu „No sloga uz risinājumiem – droša pārtika visur“, definējot, ka kampaņa ir vērsta uz to, lai dati par pārtikas izraisītām slimībām tiktu pārvērsti mērķtiecīgās, uz zinātniskiem pamatiem balstītās darbībās, kas nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu visā piegādes ķēdē.
Tēma izvēlētu ar uzsvaru, ka pārtikas izraisītu slimību uzraudzība palīdz valstu iestādēm, pārtikas uzņēmumiem un patērētājiem noteikt riskus, izvēlēties prioritātes un izstrādāt rentablus, uz pierādījumiem balstītus pasākumus labākas pārtikas ražošanai un izplatīšanai, kas patiesībā nozīmē higiēnu no lauka līdz galdam.
Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka ik gadu miljoniem cilvēku cieš no pārtikas izraisītām slimībām. Globāli pārtikas drošības problēmas grauj ne tikai veselību, bet arī ekonomiku – bojāta vai inficēta pārtika rada milzīgus zaudējumus ģimenēm, ražotājiem, tirgotājiem un valstīm. Mēs dzīvojam pasaulē, kur ēdiens līdz mūsu šķīvim var būt ceļojis tūkstošiem kilometru. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka standartiem būtu jābūt vienotiem visā pasaulē, lai patērētājs būtu pasargāts.
Pārtikas nekaitīgums ir dažādu valstu iestāžu kopīga atbildība, un tā nodrošināšanai ir nepieciešama daudznozaru, vienota pieeja (“Viena veselība”) veselības jomā.
Kādus faktus Pasaules Veselības organizācija aicinājusi valstu valdības (arī mūsu Veselības ministriju, kur neviens par šo lietu neko nav dzirdējis) informēt savus iedzīvotājus par pārtikas nekaitīgumu, uzturu un pārtikas nodrošinājumu?.
Aptuveni 866 miljoni cilvēku – proti, viens no deviņiem cilvēkiem pasaulē – ik gadu saslimst pēc tam, kad ir ēduši piesārņotu, neveselīgu, bakteriāli inficētu pārtiku, un katru gadu globāli no kļūmīgām uztura lietošanas problēmām mirst 1,52 miljoni cilvēku. Katru gadu visā pasaulē neveselīgas pārtikas dēļ tiek zaudēti 310 miljardi ASV dolāru ražīguma un medicīnas izdevumu veidā. Ar pārtiku saistītas slimības kavē sociālekonomisko attīstību, apgrūtina veselības aprūpes sistēmas un kaitē valstu ekonomikām, tūrisma nozarei un tirdzniecībai.
Pasaules bērni ir visvairāk apdraudēti no neveselīgas pārtikas radītām problēmām – 29% no pasaules bērniem vismaz reizi gadā cieš no veselības problēmām, kas saistītas ar neveselīgu pārtiku, bet 2021. gadā šādu iemeslu dēļ miruši 143 000 bērnu (nezinu, kāpēc PVO savā kampaņā izvēlējusies dažus gadus vecus datus).
Pasaules Veselības organizācija aicina katru cilvēku uz zemeslodes vērst uzmanību drošai pārtikas apstrādei – saglabāt tīrību, nošķirt neapstrādātus un termiski apstrādātus produktus, produktus termiski apstrādāt, glabāt pārtiku drošā temperatūrā (ledusskapī), ēdiena gatavošanai izmantot tīru (drošu) ūdeni un labas izejvielas.
Infekciozas un toksikoloģiskas veselības problēmas, kas saistītas ar nedrošu pārtiku
No ārsta viedokļa ar pārtiku saistītas slimības parasti ir infekciozas vai toksikoloģiskas, ko izraisa baktērijas, vīrusi, parazīti vai ķīmiskās vielas, kas nonāk organismā caur piesārņotu pārtiku. Daudzas ar pārtiku saistītās slimības var izraisīt ilgstošu invaliditāti un nāvi.
Visbiežāk pārtikas slimības izraisa tādas baktērijas kā Campylobacter, enterotoksigēnā Escherichia coli (ETEC), Shigella un Shiga toksīnu ražojošā E. coli. Simptomi visbiežāk ir drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Pārtikas produkti, kas saistīti ar Campylobacter uzliesmojumiem, galvenokārt ir neapstrādāta vai nepietiekami termiski apstrādāta mājputnu gaļa, neapstrādāts piens un liellopu (pasaulē – arī aitas) gaļa. E.coli (ETEC) biežāk saistīta ar neapstrādātu augļu un dārzeņu ēšanu. Shigella saslimšanas gadījumi ir saistīti ar inficētu svaigu produktu, aukstu gatavu salātu un nepasterizētu piena produktu patēriņu. Bet Shiga toksīnu ražojošā E. coli ir saistīta ar neapstrādātas un nepietiekami termiski apstrādātas gaļas, no nepasterizēta piena ražotu piena produktu, neapstrādātu lapu salātu un nepasterizētas sulas patēriņu.
Listeria infekcijas var izraisīt grūtniecēm spontāno abortu vai jaundzimušo nāvi. Lai gan saslimstība ir salīdzinoši zema, Listeria smagās un dažkārt letālās sekas, jo īpaši zīdaiņiem, bērniem un vecākiem cilvēkiem, padara to par vienu no nopietnākajām pārtikas izraisītām infekcijām. Listeria sastopama nepasterizētos piena produktos un dažādos gatavos ēdienos, un tā var vairoties ledusskapja temperatūrā.
Holēras vibrions (Vibrio cholerae) var inficēt cilvēkus caur piesārņotu ūdeni vai pārtiku. Simptomi ir sāpes vēderā, vemšana un stipra ūdeņaina caureja, kas ātri noved pie smagas dehidratācijas. Tiesa, Latvijā nevajadzētu satraukties par iespējamiem holēras uzliesmojumiem.
Antimikrobiālie līdzekļi, piemēram, antibiotikas, ir būtiski, lai ārstētu infekcijas, ko izraisa baktērijas, tostarp pārtikas izcelsmes patogēni. Tomēr to pārmērīga un nepareiza lietošana ir saistīta ar rezistentu baktēriju parādīšanos un izplatīšanos, padarot infekcijas slimību ārstēšanu neefektīvu.
Daži vīrusi var tikt pārnesti ar pārtikas patēriņu. Norovīruss ir izplatīts pārtikas izcelsmes infekciju cēlonis, kam raksturīga slikta dūša, spēcīga vemšana, ūdeņaina caureja un sāpes vēderā. A hepatīta vīruss arī var tikt pārnests ar pārtiku, un parasti izplatās caur neapstrādātiem vai nepietiekami termiski apstrādātiem jūras produktiem vai inficētiem svaigiem vai saldētiem produktiem, piemēram, ogām. Hepatīta E vīruss ir unikāls starp pārtikas izcelsmes vīrusiem, jo tas ir zoonozes patogēns ar daudziem bezsimptomu dzīvnieku rezervuāriem. Nepietiekami termiski apstrādāti cūku izcelsmes produkti var būt inficēti ar hepatīta E vīrusu.
Daži parazīti tiek pārnesti uz cilvēkiem vienīgi ar pārtiku, savukārt citiem pārtika ir galvenais inficēšanās ceļš. Piemēram, Taenia solium izraisa cisticerkozi, slimību, kas bieži noved pie epilepsijas. Toksoplazmoze, infekcija ar parazītu Toxoplasma gondii, grūtniecības laikā var izraisīt nopietnas iedzimtās patoloģijas auglim. Turklāt Trypanosoma cruzi, Čagas slimības izraisītājs, var tikt pārnests ar inficētu pārtiku, bieži izraisot smagākus simptomus nekā odu pārnēsātā Čagas slimība.
Prioni, infekcijas izraisītāji, kas sastāv no olbaltumvielām, ir unikāli ar to, ka tie ir saistīti ar specifiskām neirodeģeneratīvo slimību formām. Liellopu sūkļveida encefalopātija (BSE jeb tā saucamā “trako govju slimība”) ir prionu slimība liellopiem, kas saistīta ar Kreicfelda – Jākoba slimības variantu cilvēkiem.
Tomēr mūsdienās lielākās bažas par veselību rada vides piesārņojums un dabā sastopamie toksīni.
Pārtikas piesārņojums ar metāliem (arsēns, svins, dzīvsudrabs un kadmijs) notiek vairākos veidos, tostarp ūdens un augsnes piesārņojuma dēļ, kā arī nepareizas pārtikas pārstrādes un pagatavošanas rezultātā.
Neorganiskais arsēns rada lielu slimību slogu, tostarp ishēmisko sirds slimību un vairāku veidu vēzi. Svins rada lielu vairāku veidu sirds un asinsvadu slimību slogu, kā arī intelektuālo invaliditāti bērniem. Dzīvsudrabs cilvēka organismā nonāk galvenokārt no jūras veltīm, un rada garīgās atpalicības slogu pirmsskolas vecuma bērniem. Kadmijs ir saistīts ar hroniskām nieru slimībām un osteoporozi. Kakao pupiņas, kas audzētas vulkāniskā augsnē, ir lielākais kadmija avots.
Dabīgi sastopamie toksīni visbiežāk ir mikotoksīni (pelējuma sēnītes izdalīti toksīni), jūras biotoksīni un cianogēnie glikozīdi no maniokas. Kukurūza, zemesrieksti un pārtikas eļļas var saturēt augstu mikotoksīnu līmeni, piemēram, aflatoksīnus, fumonizīnus un ohratoksīnu A. Ilgtermiņa saskare ar aflatoksīnu B1 izraisa aknu vēzi, īpaši tiem, kas pārslimojuši B hepatītu. Pierādījumi liecina par aflatoksīnu negatīvu ietekmi uz bērnu augšanu.
Noturīgie organiskie piesārņotāji (POP) ir savienojumi, kas uzkrājas vidē un cilvēka organismā. Pazīstami piemēri ir dioksīni un polihlorbifenili (PCB), kas ir nevēlami rūpniecisko procesu un atkritumu sadedzināšanas blakusprodukti. Tie sastopami visā pasaulē vidē un uzkrājas dzīvnieku barības ķēdēs. Dioksīni ir ļoti toksiski un var izraisīt reproduktīvās un attīstības problēmas, bojāt imūnsistēmu, traucēt hormonu darbību un izraisīt vēzi.
Pesticīdi kā nozīmīgākais pārtikas piesārņojuma avots
Pesticīdu nekontrolēta lietošana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas apdraud pārtikas drošumu, jo tā rada neredzamu, ilgtermiņa ķīmisko piesārņojumu, ko nav iespējams nomazgāt vai iznīcināt ar parastu termisko apstrādi.
Diemžēl lauksaimnieki visā pasaulē (diemžēl arī Latvijā, kaut mazākā mērā) mēdz lietot vairāk pesticīdu, nekā atļauts, lai garantētu lielāku ražu. Pesticīdiem ir jābūt “izskalotiem” no auga pirms ražas novākšanas. Ja ražu vāc pārāk ātri pēc smidzināšanas, pesticīda koncentrācija augļos un dārzeņos ir bīstami augsta.
Tomēr galvenā problēma ir tā, ka pesticīdi nepaliek tikai uz tā auga, uz kura tie ir izsmidzināti. Pesticīdi iesūcas gruntsūdeņos un uzkrājas augsnē. Tas nozīmē, ka pat bioloģiskas lauksaimniecības raža var tikt piesārņota no blakus esošajiem laukiem vai piesārņota ūdens laistīšanas sistēmās.
Pesticīdi uzkrājas dzīvnieku taukos. Ja lopi ēd ar pesticīdiem piesārņotu lopbarību, šīs vielas nonāk pienā, gaļā un olās.
Atšķirībā no baktērijām, kas izraisa tūlītēju saindēšanos, pesticīdu ietekme uz veselību parasti ir hroniska un uzkrājoša. Vairums pesticīdu darbojas kā hormonālās sistēmas traucētājvielas, kas ietekmē reproduktīvo veselību un bērnu attīstību. Ilgstoša saskare ar insekticīdiem un herbicīdiem negatīvi ietekmē nervu sistēmu, īpaši bērniem, kuru attīstība ir jutīgāka pret ķīmiskām vielām. Ir pierādīts, ka vairāku herbicīdu ilgstoša uzņemšana (zemniekiem un lauksaimniecības strādniekiem, kas strādā ar pesticīdiem) ir saistīta ar paaugstinātu onkoloģisko slimību risku.
Nekontrolēta un pārmērīga pesticīdu un herbicīdu lietošana veicina to, ka kaitēkļi un nezāles kļūst izturīgi pret pesticīdiem. Tas liek lauksaimniekiem lietot vēl stiprākus, toksiskākus vai jaunākus, mazāk izpētītus ķīmiskos savienojumus, kas vēl vairāk palielina risku patērētājiem. Bez tam pesticīdi, kas ir līdzīgi antibiotikām, globāli rada antibakteriālās rezistences riskus.
Lai gan mazgāšana un mizošana var nedaudz mazināt pesticīdu atliekas uz augļu un dārzeņu virsmas, tā nevar pilnībā izvadīt tos pesticīdus, kas ir iesūkušies auga audos (sistēmiskie pesticīdi).
Latvijas biomonitoringa pētījuma rezultāti, kam vajadzētu likt Latvijas politiķiem pievērst vairāk uzmanības mūsu ēdmaņai
Profesora Ivara Vanadziņa vadītais Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta biomonitoringa pētījums šogad pirmo reizi sniedza plašu, zinātniski pamatotu ieskatu tajā, kādas ķīmiskās vielas patiesībā atrodas Latvijas iedzīvotāju organismā.
Pētījumos tika analizēti paraugi (asinis, urīns), meklējot atliekvielas no pesticīdiem, ftalātiem (plastifikatoriem), bisfenola A, smagajiem metāliem un liesmu slāpētājiem. Pētījums parādīja, ka piesārņojums nav tikai “rūpnīcu dūmi”. Tas nonāk mūsu ķermenī caur pārtiku, mājokļa interjeru (putekļiem), kosmētiku un ikdienas priekšmetiem. Tiesa, Pārtikas nekaitīguma dienā mēs vairāk runājam par akūtiem riskiem (kā saindēšanās ar baktērijām). Biomonitorings savukārt palīdz izprast hroniskos riskus – kā ilgstoša, zemu devu saskare ar ķimikālijām pārtikā ietekmē bērnu attīstību vai reproduktīvo veselību ilgtermiņā.
Pirms Ivara Vanadziņa pētījumiem Latvijā nebija precīzu datu par to, cik lielā mērā mūsu iedzīvotāji ir pakļauti specifiskām ķīmiskām vielām. Šiem datiem būtu jākļūst par pamatu valsts politikai un veselības ieteikumiem.
Pateicoties šim pētījumam, Latvija ir pilnvērtīga dalībniece Eiropas vides veselības tīklā. Tas nozīmē, ka mūsu dati tiek salīdzināti ar citām valstīm, kas ļauj saprast, vai Latvijas iedzīvotājiem ir lielāks vai mazāks risks nekā citiem eiropiešiem. No pētījumiem varam izdarīt virkni secinājumu, arī to, ka pārtika ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuriem vidē esošā ķīmija (piemēram, pesticīdi no lauksaimniecības) nonāk cilvēkā.
Pētījumi parādīja, ka ir nepieciešams vēl stingrāk kontrolēt pārtikas iepakojumu materiālus, no kuriem vielas var migrēt uz ēdienu. Ivara Vanadziņa pētījumi ir mainījuši skatījumu uz vides veselību Latvijā – no uzskata, ka “mēs dzīvojam salīdzinoši tīrā vidē”, uz sapratni, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar ikdienas izvēlēm, jo ķīmiskā slodze ir klātesoša visur, arī mūsu šķīvjos.
