VIDEO. Trīsdesmitā gadskārta digitālai angiogrāfijai Latvijā. Andrejs Ērglis un Pēteris Apinis par šā notikuma nozīmību
0
Tieši pirms trīsdesmit gadiem – 1986. gada vasarā Latvijā ienāca digitālā angiogrāfija. Šobrīd profesors Andrejs Ērglis ir viens no ietekmīgākajiem un izcilākajiem šīs jomas speciālistiem Latvijā un pasaulē.
Pirms 31 gada, Pēterim Apinim bija laime un gods strādāt par valsts veselības ministru. Latvijas ministriem, kas strādā amatā visai īsu laiku, ir tikai viena iespēja attīstīt tikai vienu lietu, kur ieguldīt valsts līdzekļus, ar domu – tas palīdzēs ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Pie ministra katru dienu nāk cilvēki, kas aicina ieguldīt vienā vai otrā medikamentā un to iegādi kompensēt, ieguldīt diagnostikas vai ārstniecības aparatūrā, ieguldīt slimnīcas celtniecībā vai sienu krāsošanā.
Uz ministriju 1995. gadā atnāca arī trīs kardiologi – profesors Vilnis Dzērve, profesors Uldis Kalniņš un jauns, daudzsološs ārsts Andrejs Ērglis, kas digitālo angiogrāfiju jau bija apguvis Austrālijā pie latviešu profesora Andra Saltupa. Un šie trīs vīri toreiz pārliecināja ministru un galvenos ierēdņus, ka izvēlei būtu jābūt – digitālajai angiogrāfijai. 1996. gadā Pēterim Apinim bija laime un gods strādāt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā par virsārstu un organizēt digitālās angiogrāfijas laboratorijas veidošanu, aparāta uzstādīšanu, pirmo operāciju filmēšanu un dzīvu demonstrāciju Latvijas Medicīnas akadēmijas auditorijā.
Trīsdesmit gadi ir pagājuši, Latvijas iedzīvotāji dzīvo par 12 ar pusi gadus ilgāku mūžu, un divi vai trīs gadi no šā mūža pagarinājuma ir uz digitālās angiogrāfijas un citu kardioloģijas metožu rēķina, ko vada un virza Andrejs Ērglis. Šie divi vai trīs gadi ir pielikti latviešu dzīvildzei, pateicoties modernai kardioloģiskai domāšanai.
Toreiz, 1996. gadā bija nobriedusi situācija kardinālai kardiovaskulāro slimību ārstēšanas maiņai. Tā bija diagnostikas un ārstēšanas ēras maiņa.
Lielā mērā 2. Pasaules latviešu ārstu kongress šajā jomā ienesa Latvijā pasaules elpu. 1994. gadā, Andrejam Ērglim mācoties Austrālijā digitālo angiogrāfiju, vainagartērijas vēl tika skatītas uz filmām. Digitālā angiogrāfija Latvijā 1996. gadā jau bija ciparos veidota attēla apstrāde, skatāma uz displeja.
Ja šodien mēs runātu par šādas tehnoloģijas ienākšanu, kas kopumā nozīmētu miljonu vai pusotru, tas nebūtu pārlieku nozīmīgi Latvijas veselības budžetam, bet 1995. gadā 600 tūkstoši latu Latvijas budžetam bija praktiski nepaceļama summa. Tajā laikā mēs nedaudz atpalikām no lietuviešiem un igauņiem, un tas bija arī pasaules spiediens – iet šādas agiogrāfijas virzienā.
Digitālās angiogrāfijas ienākšana izmainīja domāšanu sirds ķirurģijā. Gan profesors Uldis Kalniņš, gan Andrejs Ērglis kā speciālisti izauga sirds ķirurģijas klīnikā, mācoties no Jāņa Volkolakova, Oļģerta Putniņa, Ara Lāča, Romāna Lāča. Vēl laikā, kad tika uzsākta digitālā angiogrāfija, Andrejam Ērglim par to nācās atskaitīties sirds ķirurgu piecminūtēs.
Ir grūti saprast, ka šobrīd tie jau ir trīsdesmit noieti gadi, šķiet, ka tas notika nupat – vakar. Toreiz pirms trīsdesmit gadiem meklējām vietu digitālās angiogrāfijas laboratorijai, likām pamatus. Laboratoriju iekārtojām telpās, kur kādreiz bija scintigrāfija ar Gunta Brežinska (ārsts, kurš kopā ar Aigaru Migalu 1988. gadā izdomāja un radīja Latvijas ārstu biedrību) atbalstu un gādību.
Slimnīcas direktors un tiešais Pētera Apiņa vadītājs bija Henriks Runds – izcils ortopēds un izcils slimnīcas vadītājs. Kad mēs centāmies laboratorijā ieguldīt kaut ko par daudz, Runds aizgāja atvaļinājumā. Rundam bija arī izpratne par medicīnas attistību, viņš bija arī baleta ārsts un TTT komandas ārsts. Andrejs Ērglis aizgāja līdz militārai rūpnīcai “Arsenāls”, kas atradās iepretim slimnīcai – pāri Liepājas ielai, un viņam izdevās pa draugam radīt milzīgu nerūsējošā tērauda plāksni, uz kā jauno digitālo angiogrāfu uzstādīt. Sagadīšanās pēc mēbeles izstrādāja daži Pētera Apiņa draugi, vadoties pēc redzētā (un mutiski atstāstītā) ārvalstu klīnikās.
Ar celtniekiem ikdienā sarunājās Andrejs Ērglis – ik pa dažām stundām nāca no sava vecā konvencionālās angiogrāfijas kabineta, pārvilka kurpes un skaidroja celtniekiem – ko un kā darīt. Reiz nodeva riktīgiem krievu vārdiem, un meistars atplaucis: “Nu dakter! Tā vajadzēja uzreiz teikt”.
Tad, kad telpas bija iekārtotas, jaunā aparatūra uzstādīta, profesors Kristaps Zariņš no Stenfordas universitātes atveda trīs izcilākos vīrus uz zemeslodes, kas tajā laikā darbojās digitālajā angiogrāfijā. Pirmkārt, tas bija Stīvens Osterlijs, kas digitālās angiogrāfijas jomu vadīja Stenfordā, un publiski tika uzskatīts par savas jomas dižāko speciālistu. Otrs bija Toms Fogartijs (Thomas James Fogarty), kurš jau studiju gados bija izgudrojis zondi, ar kuru no asinsvada var izvilkt trombus. Fogartija vārdu zina katrs medicīnas students. Diemžēl pērnā gada decembrī šis izcilais vīrs devās aizsaulē. Trešais bija Stenfordas universitātes invazīvās radioloģijas šefs, profesors Maiks Deiks (Mike Dake), kurš bija sācis aortas aneirismu stentēšanas operācijas pasaulē.
Šos vīrus uz Latviju atveda profesors Kristaps Zariņš, viens no izcilākajiem visu laiku latviešiem – asinsvadu ķirurgs, ilggadējs Stenforda universitātes ķirurģijas klīnikas vadītājs, cilvēks, kas radīja Hearthflow un vēl joprojām vada šo pasaulē unikālo sistēmu. Iespējams, Hearthflow ir dižākais vai lielākais latviešu izgudrojums uz zemeslodes. Tas, protams, nav mazsvarīgi, ka Stenforda universitāte atrodas tuvumā Silīcija ielejai. Čārlijs Teilors, kas ir otrs Hearthflow autors un īpašnieks, bija gājis pa ielu, un palīdzējis kādam kungam ienest dīvānu mājā. Tas izrādījās vīrs, kas bija saslēdzis kopā 50 datorus un radījis pirmo superdatoru. Un viņiem kopā ar Kristapu Zariņu šajā superdatorā izdevās radīt modeli, kas mums ļauj aprēķināt sirds apasiņojošo asinsvadu plūsmu.
Mums vēl jāpiebilst, ka toreiz – 1996. gadā šajā pasākumā – pasaules dižāko kardioloģijas un angiogrāfijas zvaigžņu beneficē Rīgā milzu nozīme bija profesoram Dainim Krieviņam, kurš tolaik kā jauns ārsts Stenfordā mācījās.
Tas, ko mēs trīsdesmit gados esam sasnieguši, ir ievērojams mūža pagarinājums Latvijas iedzīvotājiem. Mērķis ir ne tikai dzīvot ilgāk, bet ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti. Diagnostika šodien nedaudz jau virzās prom no invazīvās angiogrāfijas, arvien vairāk varēsim redzēt ar datortomogrāfijas palīdzību bez invazīvas iejaukšanās. Ārstēšanas vajadzības ar digitālās angiogrāfijas palīdzību pieaugs. Šobrīd nekas labāks par stentiem nav izgudrots un šie stenti mums ir ideāli.
Mūsdienās pat atvērta sirds operācija var būt profilakse. Ja laikā izoperē sirds vārstuli, pacients nenonāk līdz sirds mazspējai. Arī savlaicīgi ielikts stents ļauj cilvēkam dzīvot tālāk veselīgi nodzīvotus dzīves gadus. Ja latvieši saka, ka mums ir pārlieku maz veselīgi nodzīvotu dzīves gadu, tas mūsdienu izpratnē nozīmē, ka latvieši ir gudrāki, viņi laicīgāk atnāk pie ārsta. Jā dažbrīd mēs esam čempioni analīžu taisīšanā. Diemžēl latvieši arī ir nelīdzestīgi ārstēšanai, jo veselības jomā mums valda superdemokrātija. Piemēram, gripas vakcinācija britiem ir 80% – tā ir sabiedrība, kas klausa, ko viņiem saka.
Iespējams, ka mums līdzi nāk padomju mantojums, kad nelīdzestība (nozimētās ārstniecības un režīma ignorance) ir kaut kādā mērā spītēšana varai.
Mēs operējam lai radītu veselus cilvēkus, lai tie iespējami ātri atgrieztos darbā un spēles laukumā.
Noslēgumā neliela pateicība profesoram Uldim Kalniņam, kurš bija galvenā persona, lai pirms trīsdesmit gadiem digitālā angiogrāfija Latvijā ienāktu. Uldis bija Andreja māsīcas vīrs, viņš bija basketbolists ar neticamu sportisku azartu. Viņš savu pētniecības darbu sāka Fizkultūras institūtā pie profesora Ivara Aulika un pirmais Latvijā sāka slodzes testus pie koronārās sirds slimības. Tajā laikā tas bija kaut kas unikāls – tolaik visi baidījās sirds slimniekiem pieskarties, viņiem lika gulēt. Uldis šos pacientus pacēla no gultas. Viņš sāka pētīt koronārās angiogrāfijas vēl ar veco radioloģisko aparatūru. Un viņam izdevās pārliecināt kolēģus par nepieciešamību kardioloģijas digitālai revolūcijai.
Lai daudz zelta gadu digitālās angiogrāfijas laboratorijai! Lai citas metodes ienāk Latvijā tikpat veiksmīgi!
