VIDEO. “Saules mūžs lielā mērā ir rūpes par tīru Latviju un Latviju bez atkritumiem,” aicina “CleanR” grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis
0
Ko Tev nozīmē Latvija? “CleanR” grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis
“CleanR” ir grupa, kurā daudz uzņēmumu.
Bet, ja runā par mani un par manu Latviju, tad mana Latvija ir mans darbs, mana ģimene, mans mājas un šeit es vienmēr esmu mēģinājis veidot savu Latviju tādu, lai man būtu patīkami tajā dzīvot. Lai visi mani draugi un mana ģimene justos labi tur un lai mans darbs dotu pievienoto vērtību Latvijas izaugsmei. Visur, kur esmu strādājis – gan veidojot labāko internetu, gan būvējot ceļus, gan arī tagad atkritumu apsaimniekošanā un vides pakalpojumos, es vienmēr esmu centies uzbūvēt tādu Latviju, kas man pašam patīk. Un jāsaka, ka it īpaši strādājot šajā uzņēmumā “CleanR, man ir viegli redzēt rezultātu, jo man ir svarīgs gan jēgpilnais darbs, gan arī tāds darba rezultāts. Katrs izvestais atkritumu konteiners, katra notīrītā iela vai birojs ir tas, kur es varu redzēt sava darba rezultātu un arī pievienoto vērtību Latvijai. Un tam visam apakšā ir milzīga saimniecība, jo mēs strādājam ar visiem atkritumu veidiem – gan ar sadzīves atkritumiem – šķirotiem un nešķirotiem, gan ar būvniecības un nojaukšanas atkritumiem, medicīnas atkritumiem, bīstamiem atkritumiem – tas viss ir jāsavāc, jāsašķiro, jāpārstrādā un jānodod atkal atpakaļ apritē. Jo mēs ne tikai savācam visu, mēs arī sašķirojam, veicam otrreizējo pārstrādi, un liela daļa no tā visa, ko mēs savācam, atgriežas atpakaļ apritē, jo mēs arī uzskatām, ka atkritumi ir arī vienlaicīgi arī resurss. Un viss, ko mēs neaprokam poligonā Getliņos, tas viss var nonākt atpakaļ un tikt izmantots vēlreiz, lai uzlabotu un lai padarītu Latviju tīrāku, kā arī – lai uzlabotu mūsu ekonomiku.
Un tāpēc mums ir gandrīz 200 vienības ar tehniku – gan vieglā tehnika, gan smagā tehnika, šķirošanas līnijas, jo mēs savācam un sašķirojam ap trīs miljoniem kubikmetru sadzīves atkritumu katru gadu un apmēram pusotru miljonu kubikmetru dažādu citu atkritumu. Tam visam ir vajadzīga milzīga saimniecība, un tā ir ne tikai fiziskā infrastruktūra, bet arī digitālā. Jo – lai mēs izplānotu pareizi mūsu mašīnu maršrutus, lai mēs nebraukātu ar tukšiem konteineriem vai pa īsāko ceļu aizbrauktu līdz galapunktam, apakšā ir ļoti sarežģītas loģistikas plānošanas sistēmas.
Ar saviem klientiem mēs komunicējam elektroniski. Tas ir – gandrīz 80% no mūsu pakalpojumu lietotājiem ar mums komunicē elektroniski. Tam visam ir vajadzīga gan infrastruktūra, gan arī cilvēki, kas to visu apkalpo. Un, protams, lai uzlabotos mūsu sadarbība ar sabiedrību, un lai mēs panāktu to, ka cilvēki aktīvāk iesaistās savas vides sakārtošanā, šķirošanā, liela nozīme ir sabiedrības izglītošanai. Ņemot vērā, ka mēs strādājam ar ražotāju atbildības sistēmu, mūsu pienākums ir arī tērēt kaut kādu naudu no mūsu apgrozījuma izglītībai. Tāpēc mums ir skolnieku izglītības programmas par to, kā pareizi šķirot. Mēs visu gadu viņus apmācām. Pēc tam katru gadu ir noslēguma pasākums. Tāpat mēs organizējam arī šķirošanas meistarklases nedēļas nogalēs dažādos pilsētas svētkos un vēl. Un, protams, nevar nepieminēt mūsu vides objektu “Šūna”, kas bija Rīgā pie Mākslas akadēmijas pagājušogad, un šogad tas visu vasaru Cēsīs stāvēja, un tur bija dažādi dažādi pasākumi, kur mēs runājām par vidi, par to, kā cilvēki var ieguldīt laiku un resursus savas vides sakārtošanā.
Vēl viens tāds izglītības pasākums ir Aprites ekonomikas indekss, ko mēs izveidojām, apkopojot tās aktivitātes, ko pašvaldības veic katrā savā teritorijā. Par to, lai veicinātu aprites ekonomiku, lai resursus atgrieztu otrreizējā izmantošanā. Un jāsaka, ka tur arī pat neliela sacensība veidojas starp pašvaldībām – kura labāk veicina aprites ekonomiku, kura ne tik labi.
Un, protams, tas viss neiztiek bez cilvēkiem.”CleanR” grupā strādā gandrīz divi tūkstoši cilvēku dažādās profesijās, sākot ar kravas mašīnu šoferiem, šķirotājiem un beidzot ar apkopējiem un biroja darbiniekiem. Tāpēc mēs arī ļoti rūpējamies par saviem darbiniekiem, jo skaidrs, ka mūsu Latvija ir arī tie cilvēki, kas strādā pie mums un kas nodrošina to tīro Latviju. Un jāsaka, ka mūsu iniciatīva ir (par ko mēs arī saņēmām Personāla vadības asociācijas balvu) izveidota darbinieku padome, kas komunicē ar uzņēmuma vadību, kas palīdz saprast, kur mums ir problēmas, kur ir nepieciešams labāks darba apģērbs, kur labāka tehnika nepieciešama. Kā uzlabot kopumā darbu, ko mēs darām? Jo mūsu darbs katru dienu ir svarīgs, svarīgs Latvijai, svarīgs tās iedzīvotājiem. Un katru mūsu neizdarību uzreiz pamana. Tāpēc mums ir svarīga precizitāte, disciplīna un perfektums mūsu darbā. Nu tā ir mana Latvija. Es nezinu, vai esmu atbildējis uz jautājumu.
Kā mēs izskatāmies uz pasaules fona attiecībā uz klimata izmaiņām, dabas daudzveidības mazināšanās procesu un ķīmisko piesārņojumu?
Kā kurā vietā, kaut kur labāk un kaut kur sliktāk, jo mēs joprojām aprokam diezgan daudz atkritumus poligonā, apmēram pusi no tā, ko mēs savācam no iedzīvotājiem, puse aiziet poligonā, kas ir daudz. Un mūsu apņemšanās, ka 2035. gadā mēs noglabāsim tikai 10%, un pašlaik izskatās tāda ne visai cerīgi. Tas būs diezgan grūti sasniedzams.
Ja mēs runājam par “CleanR” grupu un mūsu biznesa modeli, tad mūsu biznesa modelis ir klimatam ļoti draudzīgs, jo pašlaik, ņemot vērā, ka mēs iesniedzam ne tikai finanšu pārskatus, bet arī nefinanšu ziņojumu, kas ietver arī CO2 pēdas aprēķinu, tad pateicoties tam, ka mēs šķirojam atkritumus, nododam tos pārstrādei un laižam otrreizējā apritē, tad tās novērstās CO2 emisijas ir divreiz lielākas nekā tās emisijas, kuras mēs saražojam, braucot ar kravas mašīnām un operējot mūsu šķirošanas līnijās un visu pārējo. Līdz ar to mēs esam ne tikai CO2 neitrāli, mēs esam CO2 negatīvi. Tā kā mūsu pienesums klimata pārmaiņu novēršanā ir diezgan būtisks.
Par šķirošanu. Tur ir vairāki elementi. Viens ir infrastruktūra. Tātad tie ir gan konteineri, kas stāv katrā mājā un kur mēs varam sašķirot, kas uzreiz atvieglo mūsu darbu, gan arī šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, kur jebkurš var aizvest savu televizoru, veco dīvānu vai skapi un nodot. Tāds arī mums ir Vietalvas ielā pieci, tepat Rīgā un katrā reģionā, kur mēs strādājam. Tās ir arī tīras mājas akcijas, kur mēs braucam un savācam no iedzīvotājiem atkritumus. Bet, protams, ir labāk, ja mēs sašķirojam katrs savās mājās, jo šos atkritumus tad mēs šķirojam atsevišķi no tā, kas ir nešķirots. Un tur tas procents, ko mēs varam laist otrreizējā apritē, ir daudz augstāks nekā no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Nešķirotos sadzīves atkritumus mēs, protams, sašķirojam bioloģiskajā frakcijā, kas aiziet Getliņos, biotuneļos, ražo gāzi, un pēc tam ar to var audzēt tomātus. Protams, mēs cenšamies atdalīt arī stiklu, kartonu, plastmasu, koku un arī mēģināt laist otrreizējā apritē, bet tā saucamie dzeltenie konteineri, nu, kur jau tas ir iepriekš šķirots, tur tas iznākums ir daudz labāks, un līdz ar to mēs cenšamies veicināt šo te priekššķirošanu, lai lielāks apjoms aiziet otrreizējā apritē.
Mans vēlējums Latvijai kā zemei, tautai, iedzīvotājiem, valstij ir, es teikšu, tradicionāli – “Saules mūžu Latvijai”. Bet tas nav novēlējums, bet apņemšanās, lai mēs katrs savās mājās, katrs savā darba vietā veidotu Latviju tādu, ka latviešiem šis te Saules mūžs arī ir nodrošināts. Tas ir mans novēlējums.
Saules mūžs lielā mērā ir rūpes par tīru Latviju un Latviju bez atkritumiem.
