Viena māja un divi mantinieki. Kas kuram pienākas, skaidro zvērināts notārs 0
“Pēkšņi nomira mans vīrs. Viņam piederēja no vecākiem mantota veca māja, kur mēs dzīvojām. Vai viņa pirmā sieva un bērns no pirmās laulības var pretendēt uz šo īpašumu? Ko nozīmē mantošana pēc likuma? Cik ilgā laikā man, otrajai sievai, jāpiesakās uz mantojumu, un ko darīt, ja termiņš ir nokavēts?” VELGA TALSU NOVADĀ
Ja mājas īpašnieks nav atstājis testamentu, mantošana notiks pēc likuma. Likumiskie mantinieki (šajā gadījumā – otrā sieva un bērns no pirmās laulības) var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Pirmā sieva, ja laulība ir oficiāli šķirta, uz īpašumu pretendēt nevar.
Ar iesniegumu pie notāra
Jums jādodas pie jebkura zvērināta notāra, kas praktizē konkrētajā teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta. Mantošanas iesniegumam jāpievieno:
• mantojuma atstājēja miršanas apliecība;
• pierādījumi, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot (laulības apliecība)
• ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem.;
Mantošanas iesniegumu sagatavos notārs, kurā arī ietvers mantiniekam zināmo informāciju par mantu.
Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs izsludinās mantojuma atklāšanos un aicinās pieteikties visus iespējamos mantiniekus un citas ieinteresētās personas, to skaitā kreditorus, norādot uzaicinājuma termiņu. Minimālais uzaicinājuma termiņš ir trīs mēneši, bet zvērināts notārs, izvērtējot viņam pieejamo informāciju, piemēram, ja nav zināma kāda mantinieka dzīvesvieta, var noteikt arī garāku termiņu mantojuma pieņemšanai. Pēc izsludinātā termiņa beigām zvērināts notārs izdos notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kur norādīs, kādu mantojuma daļu esat ieguvusi.
Ja māja būtu iegādāta laulības laikā par abu laulāto līdzekļiem, nevis mantota, sieva varētu pieprasīt pārdzīvojušā laulātā daļu (pusi no īpašuma) un pusi no otras puses kā mantojumu. Viena ceturtā daļa no īpašuma tad paliktu bērnam no pirmās laulības. Tā kā mantojuma atstājējs pats šo īpašumu saņēmis kā mantojumu, t.i., tā ir viņa atsevišķa manta, kas neietilpst laulāto kopīpašumā, sieva nevarēs pretendēt uz pārdzīvojušā laulātā daļu, un tādējādi šajā gadījumā mantojums būs jāsadala divās daļās – katram mantiniekam pienāksies puse mantojuma.
Termiņi jāievēro
Civillikuma 693. pantā noteikts mantojuma pieņemšanas termiņš. Mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu termiņā, ko ieceltam mantiniekam noteicis mantojuma atstājējs (testamentā, mantojuma līgumā), bet, ja termiņš nav noteikts, – līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Mantojuma atklāšanos pēc ieinteresēto personu lūguma vai dažos gadījumos pēc savas iniciatīvas izsludina zvērināts notārs un nosaka termiņu, kurā mantiniekiem jāizsaka griba pieņemt mantojumu.
Ja uzaicinājuma nav bijis, mantiniekam jāpiesakās gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.
Ja tajā laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk un ja viņš līdz norādītā termiņa beigām nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīst, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīst, ka viņš mantojumu atraidījis.
Ministru kabineta Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu nosaka – gadījumā ja mantinieks mantošanas iesniegumā norādījis, ka pieņēmis mantojumu faktiskā valdījumā (jūs dzīvojat šajā īpašumā un to apsaimniekojat), zvērināts notārs mantošanas iesniegumu pieņem arī pēc Civillikuma 693. pantā noteiktā likumiskā termiņa beigām.
Ja mantinieki ir uzaicināti, bet nav ieradušies izteikt savu gribu un beidzies izsludinātais vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs izsniedz mantojuma apliecību mantiniekiem, kas iesnieguši mantojuma iesniegumu. Turpmākie strīdi starp mantiniekiem risināmi tiesā, ceļot mantojuma prasību. Jāatceras, ka mantojuma prasība noilgst piecu gadu laikā.
UZZIŅA
Ja mantinieki nav pieteikušies vai ir atraidījuši mantojumu, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un konstatē, ka manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu piekrīt valstij.
KONSULTĒJIS LATVIJAS ZVĒRINĀTU NOTĀRU PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS JĀNIS SKRASTIŅŠ
