Vairāki avoti apstiprina, ka Putina sabiedrotie sākuši slepenas sarunas ar ASV – Eiropa brīdina par bīstamu scenāriju 0
Putina tuvākie cilvēki kara laikā ved slepenas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par kopīgiem biznesa projektiem Krievijā. Šīs sarunas, kā norāda The Wall Street Journal, nav vērstas uz kara izbeigšanu, bet gan uz Krievijas un ASV ekonomiskās sadarbības atjaunošanu.
Avoti apstiprina, ka privātās amerikāņu un krievu tikšanās Maiami laikā apspriesta gan kara izbeigšanas tēma, gan pavisam jauns sadarbības modelis — kopīgi ekonomiskie projekti, kas varētu pavērt Maskavai ceļu atpakaļ uz globālo ekonomiku.
Sarunās runāts par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, miljardu investīcijām, dabas resursu ieguvi Arktikā, pat potenciālu kopīgu misiju uz Marsu sadarbībā ar Elona Maska uzņēmumu SpaceX. Galvenā persona, kas pārstāv Kremli šajās sarunās, ir Kirils Dmitrijevs. Viņš ir Krievijas suverēnā fonda vadītājs un viens no galvenajiem Kremļa slepenajiem sarunvedējiem. Viņš amerikāņiem piedāvājis plānu, kā iesaistīt Rietumos iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus kopīgos projektos.
Plāns paredzē, ka ASV korporācijas varētu izmantot šos līdzekļus sadarbībai ar Krieviju, un potenciāli iesaistīties arī Ukrainas pēckara atjaunošanā.
Eiropas specdienesti ziņo, ka ar Putinu saistītas biznesa grupas jau neoficiāli pārrunā retzemju metālu ieguvi Sibīrijā un Arktikas šelfā.
Mediji norāda – šī stratēģija radusies vēl pirms Trampa prezidentūras. Maskavas mērķis bija apiet tradicionālās ASV drošības struktūras un piedāvāt amerikāņu biznesam tik pievilcīgus darījumus, lai ekonomiskā interese nomāktu ģeopolitiskos riskus.
Krievijas pozīcija sarunās skanēja šādi: “Bizness un peļņa var kļūt par šķērsli nākotnes kariem.”
Saskaņā ar pieejamo informāciju, svarīgākie starpnieki no ASV puses šajās sarunās bija uzņēmējs Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta znots Džareds Kušners.
Vitkofs esot apgalvojis, ka Krievija, Ukraina un ASV var kļūt par partneriem, kopējais ekonomiskais labums spējot mazināt nākotnes karu riskus.
Eiropas un Ukrainas politiķi pēc projekta noplūdes pauda satraukumu — dokumentā esot redzamas vairākas pozīcijas, kas saskan ar Krievijas interesēm un pārkāpj Ukrainas “sarkanās līnijas”.
Galvenās bažas ir, ka Maskava saņems ekonomiskus labumus, neskatoties uz agresiju un robežu maiņu ar spēku. Krievija var izmantot šos līgumus, lai nostiprinātos un iegūtu laiku kara turpināšanai.
Polijas premjers Donalds Tusks situāciju raksturoja skaidri: “Šeit nav runa par mieru. Šeit ir runa par biznesu.”
Baltais nams šos projektus saredz kā potenciālu instrumentu stabilitātei. Avoti, kas pietuvināti ASV administrācijai, norāda – amerikāņu biznesam šī būtu iespēja nostiprināties Krievijas tirgū pēckara periodā.
Krievijas uzņēmēji sarunās atklāti pauda, ka viņi labprātāk sadarbojas ar ASV, nevis Eiropu, kur projekts tiek kritizēts.
ASV administrācijas pārstāve Anna Kellija uzsvēra, ka notiek priekšlikumu apkopošana no abām pusēm, komanda strādā pie dokumenta, kas varētu palīdzēt apturēt karadarbību, sarunas precizētas pēc konsultācijām ar Kijivu un Maskavu.
Eiropas valstis baidās, ka Krievija izmantos ekonomiskos atvieglojumus, lai turpinātu karu Ukrainā.
