“Vienmēr pastāv iespēja, ka es varu neatgriezties mājās no maiņas.” Mediķa skaudrās pārdomas par ikdienas risku un neaizsargātību 0
Saeimas Juridiskā komisija otrdien trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot, ka uzbrukums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, tiks pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību NMPD darbiniekiem, kuri ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos un nereti saskaras ar agresiju vai vardarbību no personu puses, kurām tiek sniegta palīdzība.
Grozījumi paredz, ka par uzbrukumu NMPD darbiniekam, ja tas izdarīts saistībā ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu, personu varēs saukt pie kriminālatbildības tāpat kā par uzbrukumu valsts amatpersonai. Proti, par šādu noziegumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts arī pastiprināt atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonu rīcību. Likumprojekts papildina Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību gadījumos, kad valsts amatpersona pieņem neatļautus dāvinājumus vai citus labumus. Atbildība būs paredzēta situācijās, kad persona dod vai amatpersona pieņem labumus trīs minimālo mēnešalgu apmērā, zinot, ka attiecīgā iestāde pēdējo trīs gadu laikā dāvinātāja interesēs ir pieņēmusi kādu lēmumu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāsaņem Saeimas atbalsts galīgajā lasījumā.
“Dzīve var beigties vienā sekundē”
Tikmēr kāds medicīnas jomas pārstāvis vietnē “Facebook” dalījies savās pārdomās par to, cik NMPD darbinieku ikdienas darbs patiešām var būt dzīvībai bīstams. Viņš publiski dalījies stāstā par darba ikdienas smagumu, atbildību un dzīves vērtību, uzsverot dzīvības trauslumu.
“Ir izsaukumi, kuri paiet un ir izsaukumi, kuri paliek ar tevi uz visu dzīvi. Viens no tiem bija traģiska avārija uz Vidzemes šosejas. (Red. piez. 2022.gada 21. jūnijā NMPD automašīna ietriecās kravas automašīnas piekabē, kā rezultātā gāja bojā viens no mediķiem, bet šoferis un otrs mediķis guva traumas).
Tāds izsaukums, kur saproti vienu ļoti skarbu patiesību — dzīve var beigties vienā sekundē. Tajā brīdī es sev apsolīju vienu lietu. Cik skarbi tas arī neskanētu, strādājot neatliekamajā palīdzībā, vienmēr pastāv iespēja, ka es varu neatgriezties mājās no maiņas.
Operatīvais transports.
Ātrums.
Izsaukumi naktī.
Situācijas, kurās citi pat neiedomājas nonākt.
Tāpēc mūsu ģimenē ir mazs rituāls. Kad es eju uz 24 stundu maiņu, es vienmēr samīļoju savus bērnus un saku viņiem vienu vienkāršu frāzi: “Tiekamies rīt.”
Nevis “atā”, bet “tiekamies rīt”.
Un vēl ir viena lieta, kas man ir svarīga. Kad mēs visi esam mājās, mēs cenšamies ēst pie viena galda. Skaisti uzservēts galds. Un visi kopā.
Bez steigas. Bez telefoniem. Vienkārši kopā. To man iemācīja mana ģimene. Un tikai ar gadiem tu saproti, cik tas patiesībā ir milzīgs dārgums.
Jo mēs, kas strādājam uz ceļiem un izsaukumos, pārāk bieži redzam to, kas notiek, kad cilvēki vairs nepaspēj pateikt viens otram — tiekamies rīt.”
