Ģimenes ārste bija pret! Klientes pieredze ar “SEB banku” izbrīna – sievietei tiek pieprasīts atklāt savu diagnozi 0
Cik tālu drīkst ielūkoties aiz svešām durvīm? Vai ir pieņemami, ka banka cilvēkam liek atklāt ļoti personīgas detaļas par savu diagnozi, ārstēšanas gaitu un pat lietotajiem medikamentiem?
Šādi jautājumi radušies pēc kādas sievietes pieredzes ar SEB banku. Piesakoties kredītmaksājuma apdrošināšanas atlīdzībai ilgstošas slimības dēļ, ar slimības lapu vien nepietika – tika prasīta konkrēta diagnoze un detalizēta informācija par ārstēšanos.
Par savu pieredzi viņa publiski dalījās vietnē “Threads”. Lūk, ko viņa raksta: “Man ir hipotekārais kredīts SEB bankā un kredītmaksājuma apdrošināšana pārejošas slimības gadījumā. Lai izskatītu manu pieteikumu, SEB bankai nepietika ar mana ārsta atvērto slimības lapu un apstiprinājumu, ka man nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. SEB pieprasīja konkrētu diagnozi, ārstēšanas veidu un pat nozīmētos medikamentus.
Ģimenes ārste uzskatīja, ka tas ir pārkāpums un viņiem nav tiesību to pieprasīt.
SEB paliek pie sava un bez detaļām iesniegumu neizskatīs.”
Sieviete pēc ilgām diskusijām tomēr iesniegusi prasīto informāciju.
Vai bankai ir tiesības, ko tādu pieprasīt?
Situāciju lūdzām komentēt Datu valsts inspekcijai (DVI), kas uzsver – veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati, kuru apstrāde principā ir aizliegta, izņemot konkrētus likumā paredzētus gadījumus.
Lūk, DVI komentārs!
“Kā mēs zinām, veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati, kuru apstrāde ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad pastāv kāds no Datu regulā noteiktajiem izņēmumiem. Apdrošināšanas jomā šāds pamats izriet no Apdrošināšanas līguma likuma.
Tas paredz, ka apdrošinātais nevar iebilst pret apdrošinātāja pieprasījumu iesniegt dokumentus, kas nepieciešami apdrošināšanas gadījuma un zaudējumu apmēra izvērtēšanai, tostarp dokumentus, kas satur veselības datus.
Tāpat tas noteic, ka, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt attiecīgo informāciju arī no ārstniecības iestādēm. Tas nozīmē, ka apdrošinātājam var būt tiesības pieprasīt informāciju par diagnozi, ārstēšanu un citiem ar veselības stāvokli saistītiem apstākļiem, ja bez šīs informācijas nav iespējams izvērtēt, vai ir iestājies apdrošināšanas gadījums un kādā apmērā izmaksājama atlīdzība.
Vienlaikus apdrošinātāju tiesības ievākt veselības datus nav neierobežotas. Saskaņā ar Datu regulu personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstošiem un ierobežotiem ar to, kas nepieciešams konkrētajam nolūkam. Tādēļ jebkuram veselības informācijas pieprasījumam jābūt pamatotam un samērīgam ar datu subjekta (apdrošinātā) tiesībām un brīvībām katrā konkrētā apdrošināšanas gadījumā. Līdz ar to katrs gadījums ir vērtējams individuāli.
Izšķiroši ir tas, vai konkrētā pieprasītā informācija patiešām ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai par atlīdzību, vai arī tiek prasīts plašāks datu apjoms, nekā objektīvi vajadzīgs konkrētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanai.
Ja cilvēkam ir šaubas par pieprasītās informācijas apjomu vai pamatojumu, primāri būtu vērsties pie apdrošinātāja, lūdzot skaidrojumu, kamdēļ šie dati ir nepieciešami, un apdrošinātāja pienākums ir izskaidrot cilvēkam, kāpēc ir nepieciešams konkrēts datu apjoms viņa konkrētajā gadījumā. DVI nevar sniegt konkrētu atbildi, balstoties tikai uz vispārīgu vienas puses aprakstu, katrā situācijā nepieciešams izvērtēt konkrētos apstākļus un tiesisko pamatojumu, kā arī pārziņa pamatojumu, kāpēc konkrēti dati tika prasīti.”
