Īpašuma iegāde daudziem no mums ir liels solis. Vienlaikus tas ir arī sarežģīts lēmums – neskaitāmu sludinājumu apskate, pēc tam īpašumu apskate, un tad jau saldais ēdiens – iegāde. Tomēr īpašumu var iegādāties arī ne tā, kā ierasts – nopērc un dzīvo vai izīrē. Ir iespējams iegādāties arī īpašuma domājamo daļu.
Lasītāja Inga sazinājās ar mums, jo vēlas noskaidrot, kas ir īpašuma domājamā daļa. Inga raksta: “Ar vīru vēlamies iegādāties dzīvokli. Katru dienu skatāmies dažādus sludinājumus un esam pamanījuši, ka ir iespējams iegādāties arī īpašuma domājamo daļu. Neviens no mums nezina, ko tas nozīmē. Tagad esam apjukuši, pirkt dzīvokli “parasti” vai iegādāties domājamo daļu.”
Lai noskaidrotu, kas ir īpašuma domājamā daļa, sazinājos ar nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” pārstāvjiem.
“Latio” juridiskās daļas vadītāja Mārīte Lipša skaidro: “Par īpašuma domājamo daļu mēs runājam gadījumā, kad pastāv kopīpašuma tiesība.
Civillikuma 1067. pants. Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām, nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Kopīpašums visbiežāk izveidojas mantojuma procesa rezultātā, kad no mantojuma atstājēja, kas bija vienīgais īpašuma īpašnieks, manto vairāki mantinieki, un tagad īpašums domājamās daļās pieder vairākiem īpašniekiem.
Ja lasītājs pirktu visu īpašumu, tad iegūtu pilnas īpašuma tiesības (lietojuma, valdījuma un īpašuma tiesības) un viens pats varētu ar to brīvi rīkoties, lietot, valdīt.
Ja pērk domājamo daļu no īpašuma, tad jau iegādes procesā ir jārēķinās, ka pārējiem domājamo daļu īpašniekiem būs pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo daļu, rīkoties ar kopīpašumu drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, kopīpašniekiem ir jāvienojas, kā kopīpašums tiks lietots utt.
Grūti pateikt, kādos gadījumos būtu izdevīgāk pirkt domājamo daļu. Vienkārši reizēm ir situācijas, kad cilvēks vēlas īpašumu noteiktā vietā, un, lai pie šāda īpašuma tiktu, nav citas iespējas kā vien iegādāties domājamo daļu. Tad nevajag no tā nobīties, bet izvērtēt piedāvājumu – cik kopīpašnieku, kas tie ir (piemēram, vai nav daudz nerezidentu, kas varētu apgrūtināt kopīgu lēmumu pieņemšanu), vai ir noslēgts kopīpašuma lietošanas kārtības līgums u. c.
Pirms darījuma veikšanas (gan pirkšanas, gan pārdošanas) tomēr iesakām konsultēties ar zinošu speciālistu, lai, iespējams, vienīgais lielais darījums dzīvē vēlāk neradītu galvassāpes.”
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected]!



