Aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam 0
No iesaldētajiem aktīviem gūtā peļņa jau tagad tiek novirzīta Ukrainas atbalstam, galvenokārt caur G7 iniciētu 50 miljardu dolāru aizdevumu, kas paredzēts Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā mēnesī paziņoja, ka komisija aktīvi strādā pie tā, kā palielināt no šiem aktīviem gūto labumu: “Mēs virzām uz priekšu darbu ar Krievijas iesaldētajiem aktīviem, lai veicinātu Ukrainas aizsardzību un atjaunošanu.”
Viņa uzsvēra, ka šie
līdzekļi ir būtiski, lai palīdzētu Ukrainai segt militārās un infrastruktūras vajadzības, kas, pēc Pasaules Bankas aplēsēm, 2024. gadā pārsniedza 400 miljardus eiro.
Daļa no peļņas tiek gūta no reinvestētiem vērtspapīriem, kas nobriest un rada ienākumus, taču riskantākas investīcijas, piemēram, akciju tirgos, varētu palielināt šos ieņēmumus, lai gan ar lielāku risku.
Prevosts uzsvēra, ka iesaldētie aktīvi ir ne tikai finansiāls, bet arī
politisks instruments. “Mums jāizvairās no soļiem, kas varētu nogalināt zosi, kas dēj zelta olas,” viņš teica,
norādot, ka aktīvi jāizmanto stratēģiski, lai saglabātu to vērtību kā sviras efektu miera sarunās.
Šie līdzekļi varētu tikt novirzīti Ukrainas atjaunošanai, ja tiks panākta vienošanās par reparācijām no Krievijas puses.
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaia Kallasa piebilda, ka Krievija varēs atgūt savus aktīvus tikai pēc tam, kad būs samaksājusi reparācijas Ukrainai, pat ja karā tiks panākts pamiers.
Šāda nostāja atspoguļo ES apņemšanos izmantot aktīvus kā spiediena līdzekli, lai piespiestu Krieviju uzņemties atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
