Pirms 130 gadiem Rīgā, Āgenskalnā, ierēdņa ģimenē piedzima latviešu aktrise, viena no sava laika aktiermākslas ikonām Marija Leiko. Ir versija, tiesa, mazticama, ka tieši viņu gleznotājs Janis Rozentāls izmantojis par modeli slavenajā gleznā “Princese ar pērtiķi”. Karjeru aizsākusi Rīgas latviešu teātros, 1909. gadā viņa uzsāka studijas Vīnē, kas pavēra ceļu Leiko talantiem vācu teātros, bet 20. gados un 30. gadu sākumā padarīja par mēmā kino zvaigzni Vācijā. Leiko tomēr regulāri mēdza atbraukt uz dzimteni viesizrādēs Nacionālajā teātrī, allaž izsaucot ažiotāžu ap savu personu. Latvijā viņa tika augstu vērtēta ne tikai kā Eiropas slavenība, bet arī tāpēc, ka bija spējusi par tādu kļūt “16 gadu vecumā bez kādiem līdzekļiem, ar pastaliņām kājās, atstājot dzimteni un dodoties pretim nezināmam liktenim”, kā to 1934. gadā aprakstīja žurnāls “Sievietes Pasaule”. Leiko tobrīd bija vienīgā no latviešu aktrisēm, kas ko tādu spējusi sasniegt. Kad Vācijā 1933. gadā pie varas nāca nacionālsociālisti, aktrise sāka vairāk uzturēties Latvijā un apmetās Cēsu pusē. 1935. gadā viņa personisku motīvu dēļ devās uz PSRS, kur sāka spēlēt valsts latviešu teātrī “Skatuve”. Tā bija kļūda, kas Leiko pāris gadus vēlāk maksāja dzīvību. 1937./1938. gada staļinisko represiju laikā par čekas upuriem kļuva gan viņa, gan arī citi likvidētās “Skatuves” aktieri.