Latvijā
Vēsture

1918. gada 12. jūlijā. Diplomātiskās augsnes gatavošana Latvijas neatkarībai 16


Z. A. Meierovics.
Z. A. Meierovics.
Z. A. Meierovics.

Pirms 100 gadiem Zigfrīds Anna Meierovics saņēma Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaras doties uz Rietumiem ”visur aprādīt suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību”, tas ir, sagatavot diplomātisko augsni Latvijas neatkarības pasludināšanai, kā arī meklēt iespējas, kā Latvija varētu saņemt sabiedroto rietumvalstu palīdzību karā izpostītās saimniecības atjaunošanā. Mēneša beigās Meierovicam izdevās kuģī pamest Petrogradu un izbraukt uz Stokholmu, no kurienes augusta sākumā ceļš tālāk veda uz Londonu. Kā atzīmē vēsturnieki, Latvijas pārstāvim Rietumos klājās daudz grūtāk un pie politiķu durvīm nācās klauvēt daudz uzstājīgāk nekā igauņu un lietuviešu kolēģiem. To uzdevums bija vieglāks kaut vai tādēļ, ka Igaunija un Lietuva jau bija pasludinājušas savu valstiskumu, bet Latvija pat nepastāvēja kā vienots teritoriāls veselums. Tās nonākšana atpakaļ Krievijas sastāvā daudziem Rietumos šķita loģiska. Gan Stokholmā, gan Londonā Meierovics veica patiešām titānisku diplomātisko kuluāru darbu, kura rezultāts bija rietumvalstu pozitīvais noskaņojuma pret Latvijas neatkarību 1918. gada novembrī.

LA.lv