Kongresa atklāšanā.

Pirms 80 gadiem Rīgā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā atklāja Baltijas vēsturnieku kongresu, kurā piedalījās 300 delegātu no 13 valstīm. Atklāšanas runu teica valsts vadītājs Kārlis Ulmanis. Priekšējās rindās sēdēja ārlietu ministrs Vilhelms Munters un iekšlietu ministrs Vilis Gulbis. Tika apgalvots, ka tas ir visvērienīgākais zinātniskais forums, kāds Latvijā līdz tam brīdim noticis. Kongresu kopīgiem spēkiem organizēja LU un Latvijas Vēstures institūts, taču “valsts prezidenta protektorātā”, kas liecina, ka pasākumam tika piešķirta liela ideoloģiska, pat politiska loma. Viens no galvenajiem rīkotājiem un iniciatoriem bija arheologs Francis Balodis, kura vadībā Latvijā 30. gados notika daudzi arheoloģiskie izrakumi. To virsmērķis bija meklēt materiālus, kas ļautu traktēt 1918. gada Latviju kā mītiskās “Senlatvijas” valsts turpinājumu, uzsvērt latviešu kā senas kultūrtautas kultūrvēsturisko mantojumu, lai turpinātu drupināt vācu “kultūrtrēģerisma” teoriju un vairotu nācijas pašapziņu. Kongress bija lieliska tribīne visu šo ideju popularizēšanai starptautiskā līmenī. Pasākums ilga līdz 20. augustam un tika organizēts augstā līmenī. Viesiem organizēja ekskursijas uz Valmieru, Cēsīm, Talsiem, Jelgavu, demonstrēja pilskalnus un izrakumu vietas.