Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus. Iegūta informācija par 90,5 tūkst. lauku saimniecību. 2010. gadā 45,2% lauku saimniecību bija specializējušās laukkopībā, 21,3% – piena lopkopībā, bet 13,5% saimniecību bija jauktā lopkopība un augkopība. 


 

Lauksaimniecības skaitīšanā tika iekļautas lauku saimniecības, kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija virs 1 ha vai standarta izlaide (standartizēts lielums, kas raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, tas ir, viena lauksaimniecības kultūras hekt­āra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro) lielāka par 70 eiro neatkarīgi no platības. 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas atskaites periods – lauksaimniecības dzīvnieku skaits 2010. gada 1. jūlijā un nodarbināto skaits lauksaimniecībā 12 mēneši pirms atskaites perioda – no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam.

 

Lielākās saimniecības Dobeles novadā

2010. gadā 83,4 tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2879,1 tūkst. ha zemes un 1796,3 tūkst. ha izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lauku saimniecību skaits Latvijā katru gadu samazinās, bet palielinās to apstrādātā platība. Salīdzinot ar 2007. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma datiem, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits samazinājies par 26,5%, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība palielinājusies par 2,9 tūkst. ha jeb 0,2%. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 20,5 tūkst. ha jeb 1,2%.

2010. gadā lauku saimniecību skaits, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedza 100 ha, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 16,3%, izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām pieaugot par 170,6 tūkst. ha jeb 25,3%.

Lauku saimniecības vidējais lielums ir pieaudzis no 25,5 ha 2007. gadā līdz 34,5 ha 2010. gadā jeb par 35,3%. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies no 15,7 ha līdz 21,5 ha jeb par 36,9%. Šīs platības pārsvarā tika izmantotas kā aramzeme (13,4 ha vidēji vienā saimniecībā) un pļavas un ganības (7,8 ha vidēji vienā saimniecībā).

Lielākās saimniecības bija Zemgales reģionā – izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā sasniedza 28,1 ha, tai skaitā Dobeles novadā – 47,3 ha, Tērvetes novadā – 46,2 ha. Savukārt Latgales reģionam raksturīgas salīdzinoši mazas lauku saimniecības – izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija tikai 14,5 ha.

 

353 saimniecības apstrādā 17,5% 
aramzemes
statis_1

2010. gadā kopējā aramzemes platība bija 1120,2 tūkst. ha, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākās aramzemes platības bija Zemgales reģionā – 308,3 tūkst. ha jeb 17,5% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Aramzemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 13,4 ha, tai skaitā Jaunpils un Tērvetes novadā tā sasniedza 44,0 ha.

Aizpērn Latvijā bija 353 saimniecības jeb 0,4% no to kopskaita, kurās aramzeme bija virs 500 ha. Tajās tika apstrādāti 362,3 tūkst. ha jeb 32,3% no kopējās aramzemes. 40,7% saimniecību aramzemes platība nepārsniedza 5,0 ha.

93,3% aramzemes tradicionāli audzēja lauksaimniecības kultūras, bet 6,6% aizņēma papuves. Lauksaimniecības kultūru sējumi 2010. gadā aizņēma 1045,7 tūkst. ha jeb par 0,2% mazāk nekā 2007. gadā, bet graudaugu platības aizņēma 548,6 tūkst. ha jeb par 7,2% vairāk.

Vidēji vienā graudu audzētāju saimniecībā graudaugu sējumu platība bija 20,1 ha, kas ir par 51,1% lielāka nekā 2007. gadā (13,2 ha). Rapšu sējplatība vidēji vienā rapšu audzētāju saimniecībā ir pieaugusi no 51,9 ha 2007. gadā līdz 64,0 ha 2010. gadā jeb par 23,3%.

 

Ganāmpulki 
palielinājušies 
gandrīz uz pusi

2010. gadā par 36,6% pieaudzis to lauku saimniecību skaits, kuras specializējušās ganāmo mājlopu audzēšanā (izņemot piena lopkopību), salīdzinot ar 2007. gadu. 2010.gada jūlijā 35,1 tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecībās audzēja 394,3 tūkst. liellopu, tai skaitā 30,1 tūkst. saimniecībās 166,4 tūkst. slaucamo govju. Liellopu audzētāju skaits, salīdzinot ar 2007. gadu, ir samazinājies par 25,9%, bet liellopu skaits – tikai par 0,1%, slaucamo govju skaits – par 8,7%.

Lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībās ir palielinājies audzējamo dzīvnieku skaits, tās ir vairāk specializējušās konkrētā lopkopības nozarē. Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā ir pieaudzis: liellopu skaits – par 33,8%, slaucamo govju – par 37,7%, cūku – par 48,9%.

 

Lauksaimniecībā 
nodarbinātie īpašnieki

Pēc 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, atskaites periodā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināti bija 181,0 tūkst. strādājošo, no tiem 89,2 tūkst. jeb 49,3% bija sievietes. Salīdzinot ar 2007. gadu, pastāvīgi nodarbināto skaits ir samazinājies par 43,1 tūkst. jeb 19,2%.

Pilnu darba dienu strādāja 29,9 tūkst. jeb 16,5% no pastāvīgi nodarbināto kopskaita. Pilnu darba dienu strādājošo skaits bija sarucis par 4,8%, bet nepilnu darba dienu strādājošo skaits – par 21,6%, salīdzinot ar 2007. gadu. 45,8% no kopējā nodarbināto skaita bija saimniecības īpašnieki, 44,6% saimniecības īpašnieku ģimenes locekļi un tikai 9,6% – pastāvīgi strādājošie, kuri nebija ģimenes locekļi.

Kopējais strādājošo skaits pilnajās gada darba vienībās (ieskaitot uz laiku nodarbinātos) 2010. gadā bija 85,9 tūkst., kas ir par 20,0% mazāk nekā 2007. gadā.

2010. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā tika nodarbināti 2,2 strādājošie jeb 1,03 nodarbinātie pilnajās gada darba vienībās. Nodarbināto skaits uz 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija 4,4 strādājošie pilnajās gada darba vienībās, kas ir 1,4 reizes mazāk nekā 2007. gadā.

 

statis_2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

statis_3

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+