Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. maijs, 2013
Drukāt

Aizdomas par karteli, kurā iesaistīta būvfirma LEC

Foto-LETAFoto-LETA

Konkurences padomei radušās aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem, kurā iesaistīta SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC), 12.maijā ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Konkurences padomei ir aizdomas, ka vienošanās, saskaņojot tāmes, ar kādām pretendēt uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju, notikusi starp Gunta Rāvja būvfirmu LEC un Gulbenes vietējo būvuzņēmumu “RCI Gulbene”, vēstīja raidījums. Abiem uzņēmumiem draud sods 10% no gada apgrozījuma un liegums uz gadu piedalīties valsts un pašvaldību konkursos.

Kā atgādina raidījums, savulaik par kultūras centra rekonstrukcijas konkursu kriminālprocesu sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, jo korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma LEC uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Būvfirma “RCI Gulbene” ilgus gadus apkalpojusi Gulbenes un apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz bijis pilsētas domes deputāts, kas ievēlēts no Tautas partijas, turklāt “RCI Gulbene” ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam, aizdomīgās saistības ieskicē “Nekā personīga”.

Konkursā par kultūras centra rekonstrukciju pieteicās deviņi pretendenti, taču nosacījumus pilnībā izpildīt varēja tikai “RCI Gulbene” un SIA “Latvijas Energoceltnieks”. Dome līgumu slēdza ar LEC, kas bija piedāvājusi otru dārgāko cenu – 568 000 latu. Kaut arī firma bija apņēmusies nepiesaistīt apakšuzņēmējus, jau pēc līguma noslēgšanas visi būvdarbi uzticēti apakšuzņēmumam “RCI Gulbene”. Konkurences uzraugiem ir aizdomas, ka abi uzņēmumi konkursā par cenu bija vienojušies, ko likums aizliedz.

“Mēs viņiem prasām piedāvājumu kā potenciāliem apakšuzņēmējiem, kas notiek 99% konkursu. Ģenerāluzņēmējs, gatavojot materiālus, lai iesniegtu konkursā, prasa iespējamiem apakšuzņēmējiem – dodiet mums savas darba izmaksas. To mēs prasām viņiem. Viņi tās savas darba izmaksas mums iedod, mēs to arī godīgi ieliekam, pieliekot savas projekta vadības izmaksas,” raidījumā norāda LEC valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

“Nekā personīga” atzīmē – karteļu apkarotāju rīcībā esot ziņas, ka LEC zinājis gan par “RCI Gulbene” pretendēšanu, gan par to, ka ir garantēta uzvara, un problēmu ar apakšuzņēmumu esot atrisinājis domes izpilddirektors Danieks, kura veiktās darbības kriminālprocesā turpina izmeklēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Pats Danieks, bijušais Gulbenes novada izpilddirektors, uz jautājumu, vai neesot stimulējis to, lai uzņēmums, kurā viņš pats agrāk bijis valdes loceklis, uzvarētu iepirkumā kā apakšuzņēmums, atbild ar pretjautājumu: “Nu kā tu vari stimulēt?”

Konkurences padome esot izskatījusi Gulbenes domes dokumentus par iepirkumu un paviesojusies abos uzņēmumos. Tagad tiekot gatavots lēmums par sodu, liecina raidījuma rīcībā esošā informācija.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” apgrozījums 2011.gadā bija 16,5 miljoni latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA “Lursoft” informācija, bet “RCI Gulbene” apgrozījusi 3,11 miljonus latu, tādējādi likumā paredzētais sods līdz 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma abiem uzņēmumiem varētu pārsniegt divus miljonus latu.

Kā skaidrojusi Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, būvniecībā pastāv liels risks iepirkumiem, ka tie ir kartelizēti. “Ja es nemaldos, laikam pēdējo sešu gadu laikā mums ir bijuši kādi 10 pārkāpumi tieši būvniecības iepirkumos,” sacīja Ābrama.

Līdz šim gan karteļdarījumos pieķerti tikai mazie būvnieki, un maksimālais uzraugu piemērotais sods bijis 40 000 lati.

LEC dibināts 1992.gadā un darbojas vispārējās būvniecības jomā, kā arī veic enerģētikas un sakaru objektu celtniecību. Sākotnējo pieredzi uzņēmums guva, pārsvarā strādājot ārvalstīs, bet patlaban koncentrējies darbībai vietējā tirgū.

2007.gadā LEC īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai “Alta Capital Partners”, savukārt 2011.gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA “Energoholdings”.

“Energoholdinga” īpašnieki ir Rāvim pilnībā piederošā SIA “Grif 23” (60%), SIA “B. Holdings” (19%), SIA “Rīno” (6%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%), liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA “Lursoft” informācija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+