Mobilā versija
+7.4°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Pirmdiena, 24. aprīlis, 2017
9. marts, 2017
Drukāt

Ivars Eglītis: Bravūrīgi pasludinātais 50 eiro pielikums – nožēlojams piliens jūrā (8)

Foto - Kārlis Lithens/LETAFoto - Kārlis Lithens/LETA

Ivars Eglītis, Kuldīgas slimnīcas vadītājs

Veselības ministrijai 10. martā būs jādod atbilde Rīgas Dzemdību nama ārstiem un vecmātēm, vai viņu prasības tiks izpildītas. Dzemdību palīdzība ne mazāk svarīga ir arī lauku reģionos, tāpēc sāpīgi vērot, kā tiek pieļauta konkurences kropļošana, lai pakāpeniski iznīdētu dzemdību nodaļas.

Valsts ir izkropļojusi konkurenci starp reģionālajām (Liepājas, Ziemeļkurzemes jeb Ventspils) un lokālajām (Kuldīgas) slimnīcām. Piemēram, Nacionālais veselības dienests (NVD) par katrām dzemdībām samaksā valsts noteikto tarifu 346,61 eiro visām slimnīcām vienādi. No šiem ieņēmumiem jāsedz visi ar dzemdību palīdzību saistītie izdevumi. No tiem tikai algām vien Kuldīgas slimnīca tērē 80%, pārējais – medicīniskajiem materiāliem, iekārtām, saimniecībai, komunālajiem maksājumiem… Attīstībai un atjaunošanai nesanāk nemaz. Dzemdību nodaļā dežurējošo ginekologu un pediatru darba samaksas avots ir tarifs 346,61 eiro, kas pareizināts ar dzemdību skaitu. Pagājušajā gadā Kuldīgas slimnīcā bija 587 dzemdības. Toties reģionālajām slimnīcām šo speciālistu algošanai diennakts dežūrām papildus piešķirts NVD finansējums par uzņemšanas nodaļas darbu – vairāk nekā 130 000 eiro gadā, ko lielās slimnīcas var izmantot prēmijām un mediķu pārvilināšanai no citām slimnīcām, piemēram, Kuldīgas. Mums tādas naudas nav, jo piederam lokālo slimnīcu grupai. Ventspilī 2016. gadā dzemdību skaits bija tikai nedaudz lielāks – 630, toties divu speciālistu algām tiek dubults nodrošinājums. Liepājā dzemdību skaits bija gandrīz divas reizes lielāks – 1145, tātad arī ieņēmumi proporcionāli lielāki, taču dzemdību nodaļā dežurē tas pats viens ginekologs un viens pediatrs (neonatologs), kuru algām gandrīz divas reizes lielāks ieņēmums par dzemdībām un papildus vēl valsts finansējums par uzņemšanas nodaļu. Godīgi? Citu slimnīcu, ar kurām salīdzināt dzemdību rādītājus, Kurzemē vairs nav. Tukuma slimnīcā dzemdību nodaļa slēgta ar 1. martu, jo nespēja ilgāk šo nastu pavilkt.

Liepājas un Ventspils slimnīcām iepriekšējā Eiropas fondu apguves periodā nauda tika arī medicīniskajām iekārtām, arī lielajām un dārgajām, piemēram, datortomogrāfiem. Mums un nevienai citai lokālajai slimnīcai šādu tiesību nebija: to noteica Veselības ministrija. Lieki skaidrot, ka ar ietaupītajiem līdzekļiem var turpināt pievilināt ārstus un māsas, solot tiem lielākas algas. Lokālajām slimnīcām pašām bija jāgādā dārgā aparatūra. Lielākoties tas nevienai nav izdevies.

Pēc šogad ieviestās jaunās finansēšanas sistēmas (sauktas par DRG), reģionālajām slimnīcām samaksa par slimnīcā uzņemto pacientu ārstēšanu ir krietni pieaugusi, sanāk algu pielikumiem. Kuldīgas slimnīcai pieaugums – nulle, jo lokālā slimnīca. No šīs nulles mums jāsedz minimālās algas kāpums, kam nepieciešami 
10 000 eiro. Kaut kas atkal jāsamazina vai jālikvidē, lai atrastu naudu. Valsts šos izdevums nekompensē. Reģionālo slimnīcu mediķiem algas palielinās, bet mums šādu iespēju nav.

Esam sagatavojuši atbildi Veselības ministrijas vēstulei “Par finansējuma no dzemdību tarifa palielinājuma izlietojumu”. Centos to uzrakstīt vienkāršā latviešu valodā, lai arī ierēdņiem ir skaidrs, ka bravūrīgi pasludinātais 50 eiro pielikums par vienu dzemdību gadījumu ir nožēlojams piliens jūrā, nevis risinājums sāpīgai nozares problēmai. Atskaite par šī pielikuma izlietojumu parāda, ka amatalgas stundas likmi dzemdību nodaļas mediķiem varam palielināt par nieka 10 eirocentiem.

Aina ir tik bēdīga, ka jūtam kaunu valdības vietā par to, ka esam viena līdz kliņķim nolaista mehānisma nodilis un nevarīgs zobrats, kura kalpošanas mūžs faktiski ir beidzies. Tas vēl turas tikai uz medicīnas darbinieku nesavtības, pārstrādāšanās, izmisuma un izdegšanas rēķina. “Pateicībā” par šo uzupurēšanos valsts no katra strādājošā ik mēnesi pievāc 3,45 eiro, jo paslepus ir samazināts ar nodokli neapliekamais minimums no 75 uz 60 eiro. Trūkst vārdu!

Tomēr ticu un ceru, ka Rīgas Dzemdību nama mediķiem izdosies noturēt savas prasības visas sabiedrības labumam un piespiest valdību beidzot nomazgāt šīs valsts kauna traipu vismaz vienā nacionāla mēroga medicīnas nozarē, lai paglābtu to no iznīcības.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Проблема в том, что денег нет. Точка.

  2. Nožēlojams piliens jūrā,salīdzinājumā ar ministrijas ierēdņu armijas faktisko (vēl bez algas) atalgojumu!

  3. Reğionālās slimnīcas ārsts Atbildēt

    Varu Eglīša kungu nomierināt-reğionālajā slimnīcā alga nav palielināta. Joprojām slodzes likme 617 eiro uz papīra.

  4. Jolkins grib vairāk! Hahaha

  5. Jolkins grib vairāk! Hahaha! Atbildēt

    Hahaha

  6. Tā visiem vajadzētu rakstīt, runāt, pieprasīt.
    Man kauns par šādu valsti, un mani pārņem nožēla, bezspēcības sajūta par to, ka valsts mani ir aplaupījusi un padarījusi uz mūža beigām par nabagu, ka varu tikai izdzīvot, bet nevis dzīvot.

  7. Kustība notiek uz vietu, kur lielāka alga. Lauki 10-15gadu laikā izmirs Atbildēt

    Nauda seko skolēnam – skolotāji negrib strādāt skolās, kur maz bērnu un mazas algas.
    Nauda seko studentam – docētāji pamet augstskolas, kur maz studentu un maza alga.
    Nauda seko jaundzimušajam – ārsti pamet slimnīcas, kur gadā maz dzimušo un tāpēc mazas algas.

    Nākotnē varētu noteikt, ka policistu alga atkarīga no izmeklējamo noziegumu skaita. Ugunsdzēsēju alga atkarīga no dzēsto ugunsgrēku skaita. Armijnieku alga atkarīga no tiešā kontakta ar pretinieku skaita.

  8. Kuldīgas slimnīca jau ir atdevusi privātajiem “nerentablās” jomas -laboratoriju,rentgenus (pats kā līdzīpašnieks 50% un pa lēto atdevāt sev Kuldīgas slimnīcas “veco” tehniku),tad vajag privatizēt arī pārējo. Pats bijāt ministrs,un ko izdarījāt,pilnīgi neko. Riebjad klausīties tos gaudu stāstus.

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga – netīrās naudas atmazgāšanas centrs

Eiropas Ārlietu padomes publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā “Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā” secināts, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu. Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+