Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. augusts, 2015
Drukāt

“Arčers”: Būvniecības nozarē jāceļ minimālā alga un jācīnās ar “aplokšņu algām” (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Būvniecības nozarē jāceļ minimālā alga un jācīnās ar “aplokšņu algām”, aģentūrai LETA sacīja būvkompānijas “Arčers” valdes loceklis Kaspars Garkanis.

Kā stāstīja Garkanis, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) oficiālajiem datiem, vidējā alga tādā nozarē kā ēku būvniecība šī gada pirmajā ceturksnī bija 543 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniedzēji pelnījuši vien 367 eiro pirms nodokļu nomaksas.

“Kāda ir reālā situācija? Karjeras un darbā iekārtošanas portāla “CV-Online Latvia” pētījums rāda, ka pat vienkāršāko būvniecības darbu veicēji saņem 600 līdz 780 eiro mēnesī “uz rokas”,” stāsta Garkanis. “Portāla “Algas.lv” vidējā atalgojuma salīdzināšanas rīks uzrāda, ka, piemēram, vidējā apdares darbu strādnieka neto darba samaksa Latvijā ir 683 eiro.”

“To, ka būvniecībā apgrozās lieli neuzskaitītas naudas apjomi un ievērojamu daļu strādājošo darba samaksas veido tieši aplokšņu algas, pierāda arī Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējais pētījums par ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs, un saskaņā ar šo pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars celtniecības nozarē Latvijā 2014.gadā bija 48,9%,” turpina Garkanis. “Aiz neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, kas 2014.gadā sasniedza 21,7% no faktiskās peļņas un šobrīd veido aptuveni 45,5% no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma, otra nozīmīgākā nelegālās naudas plūsmas daļa ir tieši aplokšņu algas – 36,1%.”

Kā norāda Garkanis, dažreiz “aplokšņu algas”, ko saņem nozarē strādājošie, ir gandrīz tikpat lielas, ja ne lielākas kā oficiāli izmaksātā atalgojuma daļa. “Valstij trūkst naudas, runājam par nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, nodokļus, bet tajā pašā laikā nedarām neko, lai iekasētu naudu tajās jomās, kurās tā acīmredzami slīd garām valsts kasei.”

“Tiem, kuri strādā godīgi, sacensties ar pelēkā sektora firmām ir grūti. Arī mazākiem būvuzņēmumiem sacensties ar pelēkā sektora firmām ir gandrīz nereāli. Tiem vai nu jābankrotē, vai jāpielāgojas situācijai un daļa darbību jāveic nelegāli,” kritisks ir Garkanis.

Viņš arī norāda, ka nozarē strādājošie uz uzņēmuma vadības nelegālajām darbībām diemžēl piever acis, norādot, ka šāda rīcība ir saprotama. “Labāk “aplokšņu alga” nekā bezdarbs un ubaga tarba. Būvniecībā strādājošajiem ir jāpabaro savas ģimenes, un viņi jau sen ir pieraduši pie zināmiem dubultstandartiem gan algu izmaksā, gan Latvijas politiskajā dzīvē,” stāsta Garkanis. “Kurš gan gribēs kļūt par Pavļiku Morozovu un atmaskot darba devēju netīros darījumus, pateicībā par to saņemot vien vilka pasi un VID ceļošo vimpeli?”
Kā risinājumu “aplokšņu algu” problēmai Garkanis piedāvā minimālās algas celšanu. “Nesarežģīsim vienkāršas lietas. Pilnībā pietiktu ar dažiem elementāriem lēmumiem. Likumdevējiem beidzot būtu jāatver acis uz to, ka “aplokšņu algas” būvniecībā ir nopietna problēma un jāpalielina oficiāli noteiktās minimālās algas apmērs.”

“Tas paaugstinās to atalgojuma daļu, ko darba devēji darba ņēmējiem maksā oficiāli un samazinās “aplokšņu algu” apmērus. Papildus tam būtu jāapsver iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu,” turpina Garkanis. “Gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana ļaus justies daudz komfortablāk, mazinās nabadzību un būs papildu motivators, lai pārietu uz pilnīgu darba samaksas legalizēšanu.”

Tāpat Garkanis uzsver, ka atsevišķās darbības jomās lielajiem būvniecības uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar nesen izveidotajām mazajām firmām, kas, maksājot mikrouzņēmuma nodokli, var ievērojami optimizēt izmaksas. “Atzīstot to, ka mazie un jaunradītie uzņēmumi ir jāatbalsta, tomēr jāraugās, lai mikrouzņēmumu tīklu veidošana nekļūtu par veidu, kā oficiāli un legāli maksāt mazākus nodokļus. Ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana uzlabos arī lielo uzņēmumu konkurētspēju un samazinās mākslīgi veidoto mikrouzņēmumu skaitu.”

“Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 360 eiro, taču nav ne mazāko šaubu, ka pat zemāk atalgotie celtniecības nozares darbinieki saņem daudz vairāk. Tas beidzot būtu jāatzīst un attiecīgi jārīkojas – jānosaka augstāka minimālā alga,” piebilst Garkanis. “Neiegrimstot plašos politiskos strīdos par to, kad un par cik celt minimālo algu valstī, mēs varam sākt ar vienu nozari – būvniecību. Nozari, kurā pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu īpatsvars ir vislielākais.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ak ” Arčers ” ierunājās ! Tas pats žuļiku kantoris kurš pirms trim gadiem uzmeta jaunus puišus kuri ar šo firmu strādāja Norvēgija ! Gribēdami ieraut naudu, nesamaksāja nodokļus Norvēgijas valstij, bet tad Norvēgijas iestādes piedzina tos milzīgos nodokļus no puišiem, bet Arčra darboņi sajutuši deguma smaku nodokli iemaksāja Latvijas VIDam . Puišiem nācās cīnīties pat ar TV palīdzību lai pēc gada atgūtu to naudu kuru bij spiesti samaksāt Norvēģijas VIDam , pie tam laikam ne visi to arī atguva , bet summas bij ap divarpus tūkstošu latu katram Afēristi arī šajā slavenajā kantorīti darbojas .

  2. Zemais minimālās algas līmenis dod iespēju plašā diapazonā šantažet darba ņēmejus un rezultatā darba spēks pamet valsti.Šantāžas tehnoloģija 25 gados ir noslīpeta un darbojas ar arodbiedrību un DI atbalstu.Tāpēc ir tik milzīga pretestība minimālās algas nolīdzināšanai ES telpā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+