Latvijā
Sabiedrība

Armijā dod arī otro iespēju. Kādi ir jauniešu atlases kritēriji? 29


Šogad profesionālajā dienestā plānots pieņemt 828 karavīrus. Savukārt profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu sagatavo Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA). Attēlā: NAA kadeti pilnveido iemaņas lauka nometnē Ādažu poligonā šā gada augustā.
Šogad profesionālajā dienestā plānots pieņemt 828 karavīrus. Savukārt profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu sagatavo Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA). Attēlā: NAA kadeti pilnveido iemaņas lauka nometnē Ādažu poligonā šā gada augustā.
Foto – Gatis Dieziņš/Jaunsardzes un informācijas centrs

Atlases kritērijus profesionālajā militārajā dienestā parasti iztur nedaudz vairāk kā 40 procenti kandidātu. Aizsardzības ministrija (AM) uzsver, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nav pazeminājuši fiziskās sagatavotības prasības, kā tas nesen izskanēja publiskajā telpā. Rekrūšiem tikšot dota iespēja – esot tuvu nepieciešamajam rezultātam, viņi tiek ieskaitīti dienestā un vēlāk kārto fiziskās pārbaudes normatīvus atkārtoti.

Aizsardzības ministrijas pārstāve kapteine Sandra Brāle atgādina, ka izslēdzošie faktori, kāpēc cilvēks nevar tikt pieņemts dienestā, ir vairāki – iepriekšējā sodāmība, neizturēti psihodiagnotiskas testi un slikts veselības stāvoklis. Tomēr rekrutēšanas speciālisti novērojuši, ka jauniešiem aizvien biežāk kā ielaistas veselības problēmas parādās mugurkaula un sirds slimības. NBS gan redz tikai nelielas jauniešu daļas veselības un fiziskās sagatavotības stāvokli. Ja runa ir par fizisko sagatavotību, tad, kā uzsver NBS pārstāve, fiziskās atlases normatīvi nav pazemināti. “Katrs kandidāts tiek vērtēts individuāli, pieļaujot ļoti nelielas atkāpes no minimālajām prasībām, tikai tiem, par kuriem atlases procesā ir redzams, ka tās spēs sasniegt. Kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi veic arī sešu mēnešu pārbaudes termiņā,” skaidro S. Brāle.

Šādu pieeju atbalsta arī militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Viņaprāt, būtu izšķērdīgi noraidīt kandidātu, kurš ir vesels, bet nespēj izpildīt kādu fiziskās sagatavotības normatīvu.

“Bieži vien jauniešu problēma ir nevis muskuļu vājumā, bet psiholoģiskās motivācijas trūkumā – nespēj pārvarēt grūtības, sāpes, nogurumu, piepūlēties. Ja problēma ir nepietiekamā fiziskajā sagatavotībā, to varēs uzlabot un tas atklāsies pamatapmācības nometnē. Ja problēma ir motivācijas trūkumā, tas arī izgaismosies. Diez vai sabiedrība ieinteresēta iegūt nemotivētu aizstāvi,” saka M. Vērdiņš. Viņš spriež, ka nereti jauniešiem izdzīvošanas instinkts nomākts ar samērā pārtikušu, nesportisku un no riskiem pasargātu dzīvi skolas gados. Brīvprātīgs vai obligāts militārais dienests ar karavīra dzīvi kazarmas režīmā, rīta rosmēm, svaigu gaisu un zinātniski pamatotu kaloriju daudzumu spēs dažu mēnešu laikā dot labu rezultātu. Jāpiebilst, ka AM pašlaik obligātā militārā dienesta atjaunošanu neizskata kā variantu, un pašlaik tam kā alternatīva tiek būvēta Valsts aizsardzības mācības sistēma.

“Nevajag porziņģus, bet veselus bērnus”

Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs pulkvežleitnants Aivis Mirbahs vērtē, ka mūsdienās jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis krities salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem. “Mūsdienu jauniešiem mainījies dzīvesveids. Mēs tolaik visu laiku bijām ārā – spēlējām futbolu, basketbolu, gājām pārgājienos, cēlām bunkurus –, bet tagad man dēls jādzen vai ar varu nost no planšetdatora,” saka A. Mirbahs. Jauniešiem, kas stājas Jaunsardzē, fiziskās sagatavotības līmenis esot vidējs, tomēr arī Jaunsardzes vadītājs pārliecināts, ka fizisko formu pusgada laikā iespējams uzlabot. “Mēs liekam lielu uzsvaru uz dažādām aktivitātēm dabā. Uzskatu, ka mums ir jāpārdomā arī fiziskās sagatavotības koncepts, jo man bijuši karavīri, kas trīs kilometrus veic desmit minūtēs, bet, kad jādodas ar 20 kilogramu uzkabi garā pārgājienā, pie piektā kilometra vairs nav spēka. Tādēļ jauniešus jāgatavo, lai viņiem būtu izturība un kaut vai divas dienas varētu vēsā mierā veikt pārgājienus ar uzkabi. Mums jādomā par visaptverošu jauniešu fizisko sagatavotību, kam pamatā ir vieglatlētika un vingrošana. Vajag aizmirst par sporta komercializāciju, jo vecākiem jāsaprot, ka viņiem nevajag porziņģus, bet gan vienkārši veselus bērnus,” piebilst A. Mirbahs.

Stiprināt patriotus
Par vērtībām runā arī skautu vadītājs Nils Klints, tāpēc viņa pārstāvētā organizācija veicina veselīgu dzīvesveidu – par biedru fizisko un morālo stāju viņš nevarot sūdzēties. “Padošanās pie pirmajām grūtībām ir viena no izteiktākajām problēmām, kas jauniešiem ir galvā. Tā ir bīstama tendence. Mūsdienās vecāki aizņemti ar darbiem, bet bērni, ja viņiem arī skolā nepievērš uzmanību, sāk aizrauties ar mazkustīgu dzīvesveidu, rodas arī ideālu trūkums,” teic N. Klints. Pēc viņa domām, mūsdienās jauniešiem pietrūkst līderu, kas palīdz nostiprināt vērtību sistēmu, taču viņš sastapis arī skolotājus, kuri spēj jauniešos nostiprināt vērtību dimensiju. “Mums jāstiprina personības, kuras mīl savu valsti, ir gatavas tās vārdā ziedoties. Vislabāk to darīt ar savu piemēru. Nevalstiskajām organizācijām jāveicina piederība valstij. Nācija spēj pastāvēt, ja vismaz puse no tās locekļiem ir sabiedriski aktīvi un attīstās. Nepietiek ar to, ka noziedojam piecus eiro labdarībai vai uz svētkiem valkājam karoga lentīti. Patriotismam raksturīgs regulārs darbs un ieguldījums,” domā N. Klints. Viņaprāt, Latvijā šobrīd nevajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu: “Ja iesauksim 100 cilvēkus, vai visi būs mūsu valstij lojāli? Pietiek ar diviem vai trim, kas ir nelojāli. Pašlaik ir labāk, ja cilvēki iesaistās profesionālajā dienestā vai Zemessardzē. Obligāto militāro dienestu varam atjaunot pēc 10 vai 20 gadiem, ja mums izveidojas sabiedrība, kura nav divkopienu pazīmju.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Minimālie fiziskās sagatavotības normatīvi militārajam dienestam

Vīrieši 18 – 27 gadu vecumā

* Roku saliekšana balstā guļus – 33 reizes

* Vēderpreses vingrinājums – 43 reizes

* 3000 m kross – 14,29 min

Sievietes 18 – 27 gadu vecumā

* Roku saliekšana balstā guļus – 14 reizes

* Vēderpreses vingrinājums – 31 reize

* 1500 m kross – 8,56 min

Avots: mil.lv

 

Lielāka pretimnākšana 

Ziņa par to, ka karavīriem samazinātas veselības un fizisko testu prasības, izskanēja 25. oktobrī. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks Ivo Mogiļnijs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā stāstījis, ka, lai šogad nodrošinātu NBS ar nepieciešamo personālu, samazinātas veselības un fizisko testu prasības, ziņoja LETA. Pēc komisijas sēdes I. Mogiļnijs aģentūrai LETA skaidroja, ka samazinātas ir sākuma prasības, taču nav samazināts galarezultāts. Ja, veicot veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudes, tiks secināts, ka potenciālajam karavīram nedaudz pietrūkst, lai sasniegtu minimālo līmeni, tad rekrutēšanas komisija atļaus šādam cilvēkam iestāties NBS. Tad NBS strādā pie tā, lai šāds cilvēks trīs mēnešu laikā sasniegtu minimālo standartu. Ja šo mēnešu laikā prasības tiks izpildītas, tad tiks dota atļauja turpināt dienestu pamatapmācības kursā. “Ja viņš šādas prasības nesasniedz, tad diemžēl no šāda cilvēka jāatvadās,” skaidroja Mogiļnijs. Attiecībā uz veselības uzlabošanu NBS cenšas nodrošināt elementāras lietas, lai cilvēks varētu turpināt dienestu un tas iekļauj, piemēram, zobārstniecību. “Mums princips ir tāds, lai būtu lielāka pretimnākšana pret potenciālajiem karavīriem, kuri ir patrioti un vēlas kalpot savai valstij,” uzsvēra NBS Apvienotā štāba priekšnieks.

LA.lv