Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. oktobris, 2013
Drukāt

Atbalsts vietējai virtuvei
 (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Tuvojas noslēgumam pirms diviem gadiem sāktais ES Latvijas–Igaunijas pārrobežu projekts “Food art”, kura laikā abu valstu mājražotāji un uzņēmēji apguva jaunas prasmes, apmainījās ar pieredzi, kā arī izveidoja vairākus jaunus produktus un sameklēja tirgus saviem ražojumiem. Izdota arī latviešu un igauņu ēdienu recepšu grāmata “Vietējie ēdieni: populārākās receptes kaimiņu virtuvē”.

“Ideja par vietējās virtuves atbalstīšanu ir ņemta no Dānijas, kur 2004. gadā ļoti progresīvi šefpavāri sadarbībā ar Somijas, Zviedrijas un Islandes kolēģiem vienojās par kopīgu rīcību konkurētspējīgu ēdienu gatavošanā no vietējiem produktiem, izmantojot senās receptes. Ziemeļvalstu Ministru padome šo “Nordic Food” iniciatīvu atbalstīja ar trīs miljoniem eiro,” stāsta projekta vadītāja Kristīne Ragaine. Viņa atzīst, ka Latvijā un Igaunijā īstenotais projekts uzskatāms par pilotprojektu, kas parādījis Vidzemes novadu mājražotāju ieinteresētību un nepieciešamību pēc projekta noslēguma sākto turpināt.

Ko no projekta guvuši paši mājražotāji un uzņēmēji? Blomes pagasta IK “Prieks vēderam” izveidojusi jaunu maizes šķirni (karašu) ar alus drabiņām sastāvā, z/s “Veckūkuri” Jērcēnu pagastā no igauņiem iemācījās veidot mājas sieru, kas pārdošanā nonāks nākamajā gadā, bet “Veckūkuru” sadarbības partneris “Pajumee” ferma, kur saimnieko ar bioloģiskajām metodēm – apguva augstas kvalitātes svaigpiena ražošanas un pārdošanas nosacījumus. Savukārt Rūjienas novada SIA “Valmiera organize” izveidoja sautētu kāpostu un ķirbju produktu, bet Zaubē top bioloģiskās želejkonfektes.

“Mēs projekta laikā satikām ļoti labu sadarbības partneri, ar kura atbalstu iemācījāmies gatavot mājas sieru, ko esam iecerējuši piedāvāt picērijām. Esam iecerējuši ar igauņu pārdošanas vietām darboties kaimiņvalsts tirgū, bet viņi izmantos mūsu pārdošanas vietu piedāvātās iespējas,” stāsta “Veckūkuru” saimniece Ilvija Jakovina. Viņa piebilst – esot apgūta arī “Mozarella” šķirnes siera ražošana, tomēr kvalitātes kontroles laboratorijas trūkuma dēļ šā produkta ražošana atlikta uz nezināmu laiku. I. Jakovina arī uzsver projekta laikā gūto iespēju iepazīties ar Igaunijas mājražošanas nozari, kas ir daudz attīstītāka nekā Latvijā. “Latvijā mājražotājiem ir vajadzīga piegāžu ķēdes izveide,” secina I. Jakovina.

Mājražotāju produktiem nonākt pie pircējiem patlaban palīdz SIA “Rāmkalni”, kas pats nodarbojas arī ar sabiedrisko ēdināšanu, pārtikas produktu ražošanu un vairāku lauksaimniecības kultūru audzēšanu. “Mēs mazos ražotājus drošinām – aicinām viņus mūs informēt par produktu vērtīgajām īpašībām. Uzsveram – pircējam ļoti svarīgs ir stāsts par to, ka produkts ir garšīgs un veselīgs,” tā “Rāmkalnu” projektu vadītājs Kaspars Timermanis.

IU “Lejasvagaļi” Jeru pagastā patlaban audzē 80 šķirnes ķirbju. No tiem un arī no citiem produktiem Igaunijā gatavo dažādus konservus (Latvijā uzņēmumi nevēlas pārstrādāt nelielu daudzumu produktu). “”Food art” projektā kopā ar SIA “Valmiera organize” izveidojām sautētu kāpostu un ķirbju recepti. Ķirbis kāpostiem nomāc skābumu, viesiem ļoti garšoja,” stāsta “Lejasvagaļu” saimniece Inta Lielbārde. Viņa uzsver – nākotnē iecerēts piesaistīt ES atbalstu ražotnes izveidei.

K. Ragaine: “Latvijas sabiedrība patlaban ir izaugusi un aizvien vēlas uz vietas valstī audzētos un ražotos produktus. Pieaug tiešās tirdzniecības īpatsvars. Tāpēc svarīgi ir valsts un ES atbalstu pārdalīt par labu vietējiem ražotājiem, kas palīdzētu risināt ar mājražotāju paaudžu maiņu saistītos samezglojumus un samazināt vietējo pārtikas produktu cenas. Mēs Lauku konsultāciju centrā noteikti meklēsim iespējas šajā projektā sākto darbu turpināt,” tā K. Ragaine.

Uzziņa


Latvijas–Igaunijas pārrobežu projekts “Food art”


Dalībnieki: Igaunijas Valsts zinātņu institūts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Polvas attīstības centrs.

Mērķis: stiprināt saites starp lauku ražotāju un ēdināšanas uzņēmumiem, atbalstot vietējos produktus, rīkojot mācības un pieredzes apmaiņu.

Budžets: 379 156 eiro, tostarp ES atbalsts 314 700 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Varētu gan iemācīties, ka latviskā tekstā NAV jābūt “Mozarella”, bet gan mocarella, bez lielā sākumburta un bez pēdiņām. Tas ir vispārīgs nosaukums, nevis firmaszīme (zīmolvārds). Pie tam reti kuŗš mums te prot uzrakstīt italiski – pareizi ir “mozzarella” (divi z), nevis ar vienu… tad nu mokās, mokās, bet katram latvietim sanāk citādi, ar kļūdām. Tāpēc var rakstīt vienkārši latviski: mocarella, pēc izrunas.

  2. atbalsts ir aiziet un apeest to, kas tur ir uztaisiits un pateikt paldies! 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+