Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. oktobris, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Ukrainas vēlēšanu rezultāti nemaina Maskavas stratēģiskos mērķus (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts elites attīrīšanās ir Ukrainas iekšpolitikas galvenais jautājums. Tas atspoguļojās ne vien Petro Porošenko nesen parakstītajā t. s. lustrācijas likumā, bet krietni agrāk, piemēram, kad studenti jau šā gada sākumā prasīja atkāpties tiem augstskolu vadītājiem, kuri bija vērsušies pret Eiromaidana kustības dalībniekiem. Korupcijas saēstas valsts iztīrīšana, kā to apzīmēja Ukrainas prezidents, ir smags process un vēl jo sarežģītāks nepieteikta kara apstākļos, turklāt pats Porošenko, kas nāk no bagātāko ukraiņu pirmā desmitnieka un bijis ministrs vecajās valdībās, protams, nav nekāds Vāclavs Havels. Prasību izmēzt agrākās varas Augeja staļļus spītīgi uztur “apakšas” jeb, citiem vārdiem, vienkāršie pilsoņi, kuri šo savu gribu apliecināja arī parlamenta – Augstākās Radas vēlēšanās.

Balsu vairākumu ieguva partijas, kuras uzskata par izšķiroši svarīgu Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai – Porošenko bloks un citi politiskie spēki, tai skaitā premjera Arsenija Jaceņuka vadītā Tautas fronte. (Ko prese nereti dēvē par “nacionālistisku”, lai gan Rietumeiropā valsts teritoriālās nedalāmības principu un valsts valodas pozīcijas mēdz aizstāvēt pat komunisti.) Taču vēlēšanu rezultāti nemaina Maskavas stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšana – atkarībā no apstākļiem – var izpausties kā Ukrainas pakļaušana vai iznīcināšana. Taktiskos paņēmienus noteiks situācija, un vienu no varbūtējiem izmantojamiem līdzekļiem daži apskatnieki ir iedēvējuši par “Holodomoru” (pēc analoģijas ar Golodomoru). Katrā ziņā tur tiks un jau tiek radītas ekonomiskas problēmas, lai izraisītu politiskas. Iespējams, kombinācijā ar amatpersonu uzpirkšanu un pārējām specoperācijām, kas novērstu Ukrainas bēgšanas mēģinājumu uz Rietumiem.

Taču dažādi pareģojumi skar teju visas valstis, kas Eiropā robežojas ar Krieviju, un tie ir sākuši piepildīties, ko pierāda Zviedrijas un pa brīdim Somijas tiranizēšana, nerunājot par Baltijas valstu gaisa telpas pastāvīgajiem pārkāpumiem. Tulkojums šīm darbībām varētu būt – tuvējā aizrobežā Maskava dara, kā grib, un, ja kas, arī Skandināvija atrodas tepat pa rokai.

Savā ziņā pat taisnība – visiem Eiropā un pirmām kārtām Baltijas valstīm būtu mierīgāk, ja Kijevā pie varas sēdētu Maskavai pārdevies politiķis. Tas šķietami būtu arī ekonomiski izdevīgāk. Varbūt tāpēc Latvijā dažs labs iztēlo Krimas aneksiju un citu teritoriju atņemšanu Ukrainai par gluži normālu Maskavas rīcību, pie kuras vainojami paši ukraiņi, jo nevajadzēja patriekt Janukoviču, bet aiz visa tā stāv amerikāņu imperiālisti, kuri ieved savus tankus arī Latvijā, sēdami nedrošību mūszemes ārēs, kad Latvijai pienāktos būt neitrālai. Šie apgalvojumi diez vai izietu cauri, ja tos stāstītu uz varu pretendējoši politiķi Igaunijā, Lietuvā vai Polijā, bet pirms Saeimas vēlēšanām vismaz pāris partiju izraudzīti premjera kandidāti kā aksiomu klāstīja, ka Ukraina (Lemberga vārdiem) “ir neapšaubāmā Krievijas ģeopolitisko interešu sfērā” un tur tai nolemtībā jāpaliek. Šajā 19. gadsimta stilā zīmēto ģeopolitisko prātojumu ainā nav lāgā samanāmas robežas starp agresoru un upuri, starp meliem un patiesību. Lai gan Ukrainas traģēdija drīzāk atgādina notikumus 20. gadsimta 30. gadu nogalē, kad iezīmējās arī toreiz neitrālo Baltijas valstu liktenis. Ir pamats vaicāt, kāpēc, teiksim, izcilais krievu vēsturnieks Andrejs Zubovs šo līdzību saskata, bet vairāki Latvijas politiķi un t. s. viedokļa līderi neredz vai izliekas nemanām. Atklāta atbilde, jāpieļauj, būtu mums ļoti nepatīkama, taču noderīga.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ulda Šmita sadarbība ar Maskavu acīmredzot ir ļoti cieša, ja jau viņš ir tik labi informēts par tās mērķiem.

  2. Kas bombardē un iznīcina savas valsts pilsoņus un iznīcina Donbasa infrastruktūru? ne jau Krievija! Kāpēc? It kā Ukrainas teritoriālās integritātes vārdā! tiek upurēti nu jau tuvu 3800 dzīvību. Vai tas bija to vērts? Vajadzēja sarunas, sarunas… garas, jo garas…nesūtot karaspēku … beigu beigās lai Donbass Luganska atdalās.. cik pasaulē nav pieredezētas jaunas valstis un to atdalīšanās …Kas karo pret Kijevu? Pretrunīgi dati… cik krievu un citu tautu brīvprātīgo, cik par naudu, cik aiz pārliecības , cik Donbasa iedzīvotāju ar pārliecību, ka grib neatkarību no Kijevas … protams,… Krievija, iespējams ASV izprovocēta, palīdz..

    • Nemuldi ko nesaproti!

    • VD šķiet Jums ir ļoti šaurs skatījums uz notikumiem pasaulē – varbūt pārmaiņas pēc ieslēdziet arī BBC vai CNN. Skatoties uz dzīvi caur PBK lodziņu viss tāds ļoti māksliniecisks izskatās. Man nekas nav pret teātra mākslu, bet varbūt pats būsi ievērojis, ka tajā pašā ORT pazuduši vairāki agrāk populāri raidijumi…

  3. Ļaunuma impērijā nekais nemainīsies kamēr tas indīgais mazais pūpēdis nebūs novākts.

  4. Lembergs aizstāv tieši savas personiskās intereses, un par to viņu vainot nevar. Vainīgi, runājot režisora Hermaņa vārdiem ir lumpeņi, īpaši stulbs vēlētājs par ZZS.

  5. Kas attiecās uz Lembergu, tad tur nekāds skaidrojums nav vajadzīgs. Vīriņš sapņo, ka Krievijas mērogā, pārvaldot tādu ostas pilsētu, viņam būs daudz lielāka nozīme – kļūs par miļjarderi. Nemitīgi cenšās sevi pozicionēt kā Putina draugs. Šaubos gan ka viņš tur paliks. Iespējams, ka tas ir apsolīts, bet cik droši tie solijumi? Vienīgais, ko var droši secināt no Lemberga uzvešanas ir tas, ka Krievija nav likusies mierā ar Latvijas atgūšanu. Viņš ir mūsu barometrs. Tāpēc visas cīņas vel priekšā. Mūs var izglābt tikai Krievijas sabrukšana. Nekādas valdības maiņas, opozīcijas, neko nemainīs. Šajā jautājumā viņi visi vienādi pat Kara-Murza un Zubovs, proti, šeit ir “iskonno ruskie zemli”.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (32)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+