Ekonomika
Bizness

Laukos autobusu aizstās vieglais auto 16

Foto – “VTU VALMIERA”

Jau šā gada nogalē vairākos maršrutos, kur autobusus reisā izmanto vien daži pasažieri, ieviesīs pilotprojektu, kas paredz sabiedriskā transporta līdzekļa pasūtīšanu vismaz 24 stundas pirms brauciena.

To paredz aizvadītajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumos nr. 634 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”. Autotransporta direkcijā (ATD) teic, ka reisu pēc pieprasījuma sākotnēji kā izmēģinājumu varētu ieviest, piemēram, pierobežas maršrutos Vid­zemē (maršrutā nr. 6680 Rūjiena–Sēļi–Idus–Rūjiena un nr. 5391 Rūjiena–Sēļi–Mazsalaca–Rūjiena). Zemā sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījuma dēļ reisu pēc pieprasījuma varētu ieviest arī maršrutā, kas savieno Ludzu ar Gaveikiem, Daugavpili ar Skrudalienas pagastu, Līvānus ar Mežancāniem. Eksperti viennozīmīgu atbalstu jaunajai kārtībai neparedz.

 

Taksobuss, nevis taksometrs

Šogad 14% reisu valsts dotāciju segums par izdevumiem pārsniedz 85%. Tas nozīmē, ka ik dienu tajos pārvadā ļoti maz pasažieru.

“Tomēr starp šiem reisiem nav tādu, kur ilgstoši visa maršruta garumā nepārvadātu nevienu pasažieri, bet kur pieprasījuma pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem faktiski nav tikai atsevišķos maršruta posmos,” teic ATD pārstāve Zane Plone. Latvijā sabiedriskais transports pilda sociālu funkciju, tāpēc visus reisus, kur valsts dotāciju segums pārsniedz 85%, slēgt nav iespējams, daudzviet šie reisi ir vienīgais savienojums ar novada centru, viņa uzsver.

Vairākos Latvijas pagastos sabiedriskais transports līdz novada centram nekursē ik dienu, bet tikai, piemēram, trīs reizes nedēļā, nodrošinot dažiem desmitiem iedzīvotāju, kas attiecīgajā ciemā dzīvo, iespēju nokļūt ārstniecības, valsts vai pašvaldības iestādēs. Lai saimnieciskāk tērētu naudu, iecerēts, ka šādos maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumus varētu sniegt, izmantojot transportu pēc pieprasījuma. “Tas nozīmē, ka reiss tiek izpildīts, ja pasažieris ir iepriekš nopircis biļeti vai sazinājies ar pārvadātāju, piesakot pakalpojumu. Turklāt sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma atsevišķos maršrutos varētu izpildīt arī ar vieglo automobili. Būtiski, ka transports pēc pieprasījuma nebūs valsts dotēts taksometra pakalpojums, bet sabiedriskais transportlīdzeklis, kas brauktu noteiktā maršrutā, noteiktā laikā un apstātos kustību sarakstā norādītajās pieturvietās,” jauno modeli skaidro Z. Plone.

Patlaban ir izveidota kārtība, kad galvenokārt laukos dzīvojošie seniori nevar nokļūt pilsētā un atgriezties viņiem vajadzīgajā laikā. Mērsraga pašvaldība, visticamāk, ir izņēmums, kas iedzīvotājiem kopš 2011. gada piedāvā autobusiņu nokļūšanai tuvākajās pilsētās. Šā novada domes izpilddirektore Agnese Kreicberga atzīst, ka cilvēki šo iespēju izmanto aptuveni vienu reizi mēnesī. Visticamāk, šā pakalpojuma saņēmēju būs aizvien mazāk, jo Mērsragā kopš 1. marta darbojas, tiesa gan, pagaidām ierobežoti, Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Vēl daudz nezināmā

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš ir norūpējies, ka jaunās kārtības ieviešana varētu atstāt šo pakalpojumu bez valsts pasūtījuma. Par šo jautājumu 28. aprīlī iecerēta diskusija Satiksmes ministrijā. Pēc eks­perta domām, diskusijas vērts ir arī jautājums, kāpēc tieši 85% lielais valsts dotācijas īpatsvars var kalpot par iemeslu transporta pasūtījuma pakalpojuma ieviešanai.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Ošenieks atzina, ka pasažieru pārvadātāji patlaban veido vienotu nostāju par jauno pakalpojumu. Pasažieru pārvadātājus māc bažas, kas notiks, ja, piemēram, mēnesi nevienam konkrētās vietās nevajadzēs piedāvāto pakalpojumu. “Bet pārvadātājam visu laiku ir jāuztur braukšanas kārtībā autobuss,” piebilst I. Ošenieks. Viņš vērš uzmanību, ka, piemēram, Austrijā par autobusa pasūtīšanu iedzīvotāji maksā fiksētu maksājumu gadā. Šāda kārtība rosina pakalpojumu izmantot.

Pasažieru pārvadājumu eksperts Andrejs Malkavs uzskata – bez papildu valsts finansējuma jaunā iecere ir lemta neveiksmei. Piebildīšu, ka transporta līdzeklis pasažieru pārvadāšanai būtu jāpērk pārvadātājam. “Šī ir tāda ūdens kustināšana, kad parunā, parunā un paliek kluss. Neredzu pamatojuma šīs kārtības ieviešanai. Nevaram atļauties tērēt papildu naudu no valsts maciņa, tā vajadzīga aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai. Turklāt mazināsies pasažieru uzticība sabiedriskajam transportu. Lauku tante to nepasūtīs, un ceļi labāki nekļūs,” tā A. Malkavs.

Vidzemes pasažieru pārvadājumu uzņēmuma SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš atzīst, ka iecere veidot pasažieru pārvadājumus pēc pasūtījuma ir pieņemama. “Šis pakalpojums noteikti nedrīkst būt kā taksometra pārvadājums, kur pasažieris par valsts naudu nokļūs viņam vajadzīgajā vietā. Ja brauciens notiek apstiprinātajā maršrutā, tad sabiedriskā transporta pasūtījuma pakalpojuma ieviešana ir pareiza. Mēs esam gatavi to mēģināt ieviest,” tā Spurdziņš. Piebildīšu, ka SIA “VTU Valmiera” veic reisus arī Rūjienas pusē, kur jauno pakalpojumu kā pilotprojektu iecerēts ieviest šā gada beigās.

 

Vietējie maršruti: pasažieru skaits rūk

* Reģionālajā maršrutu tīklā ir aptuveni 1100 maršrutu, t. sk. 800 vietējās nozīmes maršrutu, un vairāk nekā 7600 reisu.

* 2016. gadā vietējās nozīmes maršrutu autobusos pārvadāja 18,83 miljonus pasažieru – par 6,5% mazāk nekā 2015. gadā un par 11,1% mazāk nekā 2014. gadā.

* Vislielākais vietējās nozīmes maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaita kritums pērn bija Latgales plānošanas reģionā, veidojot 11%, un Zemgales plānošanas reģionā – 7%.

* Vismazākais pasažieru skaita kritums 3% un 4% apmērā pērn bija attiecīgi Vid­zemes un Kurzemes plānošanas reģionā.

Avots: ATD

LA.lv