Ekonomika
Auto un moto

Autoskolas gatavo eksāmenam, nevis labai braukšanai. Sargi sevi pats uz ziemas ceļiem1

Foto: Shutterstock

Pirms diviem gadiem stājās spēkā stingrāka jauno autovadītāju apmācības kārtība, kas citstarp paredzēja arī uzlabot iemaņas braukšanai nelabvēlīgos laika apstākļos, piemēram, pa slideniem ceļiem. Taču prakse rāda, ka šīs prasības ievērošana ir diezgan formāla un daudziem autovadītājiem pietrūkst iemaņu, kā rīkoties ārkārtas situācijā uz ceļa.

Rudens un ziemas sezona ir laiks, kad Latvijā notiek visvairāk ceļu satiksmes negadījumu, un arī šogad pirmais sniegs atnesis bēdīgas ziņas par smagām avārijām. “Daudziem autovadītājiem ir problēmas ar auto vadīšanu ziemā. Tiklīdz uzsnieg pirmais sniegs, katru dienu uz Latvijas ceļiem mēs varam redzēt avārijas un to sekas,” secina autoskolas “Kristīne” vadītāja Kristīne Rogovska.

Pie braukšanas nelabvēlīgos laika apstākļos katru ziemu jāpierod ne tikai jauniem autovadītājiem, bet arī tiem, kas tiesības ieguvuši jau pirms daudziem gadiem. “Arī man katru ziemu ir vajadzīgs kāds laiks, lai pielāgotos laika apstākļiem, braukšanai pa slideniem ceļiem. Šīs sajūtas ir jātrenē. Autovadītājiem jāsaprot, ka no viņu prasmēm ir atkarīga gan pašu, gan citu satiksmes dalībnieku drošība,” stāsta Drošas braukšanas skolas mācību programmas direktors Artūrs Priednieks.

Pieprasījums sarucis

Lai uzlabotu autovadītāju sagatavotību, 2016. gada novembrī stājās spēkā stingrāki noteikumi autovadītāju apmācības jomā, kas autoskolām uzlika vairākas jaunas prasības. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) toreiz uzsvēra, ka galvenais mērķis ir uzlabot apmācību kvalitāti, lai pēc tiesību iegūšanas gan jaunie autovadītāji, gan pārējie satiksmes dalībnieki uz ceļa varētu justies drošāk.

Šobrīd vēl ir pāragri spriest, vai ar jauno noteikumu ieviešanu izdevies sasniegt iecerēto mērķi, bet statistika rāda, ka cilvēku skaits, kas iegūst autovadītāja apliecību, ir ievērojami sarucis: 2016. gadā tiesības ieguva 21 475 jaunie autovadītāji, bet 2017. gadā šis skaitlis samazinājās līdz 19 373, bet šā gada pirmajos desmit mēnešos autovadītāja apliecību ieguva nepilni 14 000 cilvēku. CSDD dati rāda, ka uzlabojies sekmības procents teorētiskā eksāmena kārtošanā, bet braukšanas eksāmenu joprojām daudziem vadītājiem neizdodas nokārtot ar pirmo mēģinājumu, lai gan ievērojami tika palielināts minimālais mācību stundu skaits, kas pretendentam jānobrauc, pirms viņš tiek pielaists pie eksāmena. Agrāk B kategorijas iegūšanai bija nepieciešamas vismaz 14 nodarbības, bet pašlaik minimālais stundu skaits palielināts līdz 20. Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks gan uzskata, ka obligāto braukšanas reižu skaita palielināšana nav devusi būtisku efektu, jo vairākumam cilvēku tāpat ir vajadzīgs krietni lielāks stundu skaits, lai viņi būtu pienācīgi sagatavoti eksāmenam. “Minimālais skaits ir pietiekams tikai cilvēkiem ar augstu iepriekšējās sagatavotības līmeni, bet tādu ir ļoti maz.”

Kur atrast ledu vasarā?

Latvijas Profesionālo autoskolu valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis spriež, ka patiesībā stingrākas prasības autoskolām tika ieviestas ne tik daudz ar mērķi uzlabot jauno autovadītāju sagatavotību, cik ar nolūku legalizēt naudas plūsmu, kas iziet caur autoskolām (tagad visi maksājumi ir jākārto caur autoskolu, nevis instruktoram “uz rokas”). “Palielinot obligāto apmācības stundu skaitu, notikusi tikai tāda acu aizmālēšana. Nevar ar vienu likumu nošaut divus zaķus: gan uzlabot autovadītāju apmācības sistēmu, gan palielināt valsts nodokļu ieņēmumus. Tagad ir sanācis ne šis, ne tas.”

Ministru kabineta noteikumi arīdzan paredzēja, ka autovadītāju praktiskā apmācība ir jāpapildina ar praktiskām programmām, kas autovadītājiem palīdzētu apgūt vairākas būtiskas iemaņas: braukšanu pa slidenu ceļu, rīcību sānslīdes situācijā, izvairīšanos no šķēršļiem, ekstrēmo bremzēšanu u. c. Taču realitātē šīs prasības bieži vien netiek ievērotas, jo autoskolām ir grūti nodrošināt tam nepieciešamos apstākļus. “Ar noteikto apmācības stundu skaitu ir pārāk maz, lai to visu varētu izpildīt. Mēs cenšamies izmantot nelabvēlīgus laika apstākļus, lai sagatavotu autovadītājus sarežģītām situācijām un braukšanai ziemā, bet vasarā to ir grūti izdarīt, ja nebrauc uz īpaši aprīkotu poligonu. Mācību laukumi ir pārāk mazi, lai tajos droši varētu veikt sānslīdi,” stāsta autoskolas “Kristīne” vadītāja Kristīne Rogovska. CSDD sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors norāda, ka autoskolu pienākums ir iemācīt autovadītājiem braukšanu arī ekstrēmos apstākļos un CSDD to kontrolē autoskolu pārbaudēs. Taču citi satiksmes drošības eksperti spriež, ka daudzās autoskolās šīs prasības tiek ignorētas. “Vasarā ir grūti inscenēt slidenu ceļu vai braukšanu tumsas apstākļos, to gandrīz neviens nedara. Lai būtu pilnīga tumsa, vasarā instruktoram ar audzēkni būtu jādodas ceļā jau ap trijiem naktī,” secina Jānis Vanks.

Gatavo eksāmenam, nevis labai braukšanai

Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis ir pārliecināts, ka katram autovadītājam būtu jāzina, kā rīkoties, ja uz ceļa parādās “melnais ledus” vai arī pēkšņi auto priekšā izskrējis meža zvērs. “Tam jābūt apgūtam jau refleksu līmenī, jo ārkārtas situācijā tev nebūs laika domāt, ko tagad darīt. Spiest grīdā bremžu pedāli ne vienmēr ir labākais risinājums. Tādēļ iemaņas vadīt auto ekstrēmos apstākļos var ļoti noderēt. Es pats esmu izgājis šādus kursus un varu teikt, ka pēc tam bija pāris gadījumu, kad šīs prasmes man palīdzēja izvairīties no bēdīgām sekām.”

Latvijas Profesionālo autoskolu valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis uzskata, ka ar 20 apmācību stundām ir krieni par maz, lai jaunais autovadītājs būtu sagatavots rīcībai visās situācijās, kas var gadīties uz ceļa. “Šobrīd autovadītāju apmācības sistēma ir orientēta uz to, lai cilvēks apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas, lai nokārtotu CSDD eksāmenu. Ja mēs vēlamies, lai cilvēki tiešām iemācītos labi braukt, pēc tiesību iegūšanas būtu jārīko otrs apmācību vilnis: pirmo divu gadu laikā pēc tiesību iegūšanas autovadītājiem būtu jānāk uz atkārtotām apmācībām, lai risinātu problēmas, kas atklājušās autobraukšanas laikā. Skaidrs, ka gadījumā, ja es cilvēku esmu apmācījis auto vadīšanai Talsos, pietiks viņam kādreiz aizbraukt uz Rīgu un mēģināt iekļauties galvaspilsētas satiksmē, lai saprastu, ka nepieciešams apgūt papildu iemaņas.”

Viss maksā naudu

Kristīne Rogovska spriež, ka cilvēki, kas autovadītāja tiesības ieguvuši vasarā, varētu pēc tam nākt uz atkārtotām apmācībām, lai demonstrētu iemaņas vadīt auto arī sliktos laika apstākļos. Jaunie autovadītāji gan diez vai būtu sajūsmā par šādu kārtību, kas prasītu gan laiku, gan papildu izmaksas. “Tas ir naudas jautājums: visu var izdarīt, bet tas maksā naudu,” secina Jānis Vanks. “Ja ar likumu pieņemtu, ka katram autovadītājam jāapgūst auto vadīšanas iemaņas ārkārtas apstākļos, tad vasaras mēnešos to var izdarīt tikai īpaši iekārtotā poligonā. Ja mēs gribētu caur šo poligonu izdzīt 20 000 autovadītāju, kas katru gadu kārto tiesības, tas vienkārši nebūtu iespējams. Šāda poligona izveide maksā vairākus miljonus, tas nav vienkāršs bizness. Lietuvā sabūvēja poligonus, bet tagad daudzi stāv pustukši.” Vanks uzskata, ka drošas braukšanas kursus varētu saistīt ar auto apdrošināšanas izmaksām: piemēram, ja jaunais autovadītājs izgājis šādu apmācības kursu, viņam būtu mazāk jāmaksā par OCTA un KASKO polisēm. “Tas būtu diezgan loģiski, jo skaidrs, ka labi apmācītam autovadītājam ir mazāks risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.”

Uzziņa

Kā sagatavoties braukšanai ziemā

Foto no Drošas braukšanas skolas krājuma

Atbilstošas ziemas riepas, nesasalstošs logu tīrāmais šķidrums, kā arī sniega slotiņa, kas aprīkota ar ledus skrāpi – tās ir galvenās pamatlietas, bez kurām ziemā neiztikt.

Ziemas sezonā ar auto biežāk nākas pārvietoties diennakts tumšajā laikā, tādēļ svarīgi pārredzēt ceļu un arī pašam būt redzamam. Pirms brauciena pārliecināmies, vai visi automašīnas lukturi ir darba kārtībā. Tāpat nepieciešams pārbaudīt, vai automašīnas lukturi ir noregulēti tā, lai tie neapžilbina pretim braucošos šoferus.

Ziemas sezonā autovadītājiem jāpāriet uz ziemas modinātāju, kas nozīmē, ka no rītiem jāceļas agrāk. Jāparedz, ka, izejot no mājām, mašīna būs aizsalusi vai apsnigusi, līdz ar to automašīnas tīrīšanai jāieplāno papildu 10–15 minūtes. Tāpat jāņem vērā, ka satiksmes kustība var būt krietni vien lēnāka, nekā ierasts, tādēļ, lai sasniegtu galamērķi, braukšanai jāatvēl vairāk laika.

Agri rīti un vēlas vakara stundas ir tie laika posmi, kuros, iespējams, ceļus vēl nav izdevies sakopt. Ja redzamība ir slikta, ceļš ir sniegots vai apledojis, apsteigšanas manevrs var būt bīstams, kā arī tā īstenošana prasīs vairāk laika. Šā iemesla dēļ pirms izvēlētā manevra noteikti jāizvērtē iespējamās sekas.

Ziemā visi manevri, piemēram, braukšanas sākšana vai bremzēšana, jāveic ļoti laideni. Vienmērīgas kustības jāievēro arī, griežot stūri, kā arī, strādājot ar pedāļiem – tie jāspiež ļoti vienmērīgi, bez raustīšanās un asām kustībām. Visslidenākie ir krustojumi, tādēļ, lai pie tiem droši pieripotu, bremzēšanu ieteicams veikt laikus.

Avots: Drošas braukšanas skola

LA.lv