
“Vai kāds varētu minēt kaut vienu saprātīgu iemeslu, kāpēc, līstot lietum, Rīgā sākas sastrēgumi?” 3
Socvietnē X itin populārā konta @djjapanis īpašnieks uzsāka diskusiju, apspriežot iemeslus, kāpēc lietus laikā Rīgā veidojas sastrēgumi, izraisot plašu atsaucību no citiem komentētājiem.
To atbildes atklāj dažādus faktorus, tostarp autovadītāju vēlmi braukt lēnāk, lai neapšļakstītu gājējus, kā arī bedru un sliktas redzamības radītās bažas uz ceļiem. Daži lietotāji norāda uz infrastruktūras problēmām, piemēram, sliktu ceļu stāvokli un kanalizācijas aku vāku izvietojumu, kas lietus laikā rada papildu riskus autovadītājiem.
Citi uzsver sabiedriskā transporta un velosipēdu lietotāju tendenci lietainā laikā pāriet uz auto, palielinot satiksmes blīvumu, kas atbilst globālām tendencēm par transporta paradumu izmaiņām sliktos laikapstākļos. Kā vienmēr, taisnība ir kaut kur pa vidu – lūk, komentāru izlase!
Tāpēc, ka cukuriņi pamet savus velo un sabiedrisko transportu, lai vizinātos sausumā, siltumā un komfortā 😊
— Zhuks (@Egitazz) April 24, 2025
Cēsu iela.Ja brauc virzienā uz Juglu,lai galā grieztos uz Brīvības virzienam uz centru,ja ir sastrēdzis virziens uz Juglu Brīvības ielā,tad sēdi un kūpini “pudeles kaklā”,jo stāvdrāžiem un tukšām puķu kastēm ir jābūt.Paplašinot vietu par 1,5m problēma atrisinātos.
— Evita (@Evita665752021) April 25, 2025
Par citiem nemāku teikt, bet šaurākās vietās tik ātri neizgāžu kādai lielai peļķei cauri, ja pastāv risks "aplaistīt" kādu gājēju/velo.
— Elīna Drēziņa (@ellja_) April 24, 2025
Jo īpaši tās sievietes, kas nebrauc ar Max atļauto un nelaiž rāvējslēdzēja principā vai no sānielas izbraucošo sastrēguma laikā. (Pētījuma novērojumi veikti gadiem, nekas personīgs).
— Elvis Bernhards 🇱🇻🇺🇦🇪🇺 (@elvels) April 24, 2025
Braukšanas prasmju un pārliecības līmenis ir tik zems, ka vidusmēra volvistiem iestājas panika.
Ja cilvēki jau labos laikapstākļos nespēj sasniegt atļauto braukšanas ātrumu, tad ko var gribēt, kad apstākļi ir pasliktināti— DJ_Bonjwa (@Gosu_Pepe) April 24, 2025
Zem peļķēm neredz bedres un varbūtēji paceltus kanalizācijas aku vākus. Baidās apšļakstīt gājējus.
— Dace Berzina (@DaceBerzina3) April 24, 2025
Brauc drusku lēnāk, ir sliktāka redzamība, ietur lielākas distances, kas arī ir pareizi.
— Dace Stūre (@DaceSture) April 24, 2025
Arī bez akvaplanēšanas ir būtiski braukt lēni caur applūdušajām vietām: 1) lai neaplaistītu tos, kas ir uz ietves 2) lai nesabojātu auto, iebraucot bedrē, kas nav redzama zem ūdens
— Laura Laura (@Laura_marus) April 24, 2025
Kā pilsētā braucot uz 50 km/h, 2t auto planēs? 😀 akvaplanēšana sākas no 90 km/h. Iemesls ir cits. Jūs vēl padomājiet, ja galīgi nesanāks, pateikšu priekšā.
— Parody (@always_arvis) April 24, 2025
Manuprāt, lietainās dienās daudzi, kuri citkārt pārvietotos ar kājām, velo, sabiedrisko, iekāpj savos auto, lai nesalītu. Līdz ar to vienkārši ir vairāk aktīvu auto uz ielām.
— Silvis (@silvestrss) April 24, 2025
Autobraucēji lietus laikà domā (tāpēc lēnāk brauc) par 3 lietām – pielijušām bedrēm, kurās var pārsist riepu; gājējiem, kurus nevajadzētu apšļakstīt; un sènèm, kuras šosezon vajadzētu salasīt
— Ilze Stebera (@ilze_stebera) April 24, 2025