Kas notiks, ja Tramps “atdos” Krimu Krievijai: analītiķis nosauc visbīstamāko draudu 0
Pasaules kārtība, kas balstīta uz starptautiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) autoritāti, var tikt apdraudēta, ja ASV turpinās atbalstīt Krievijas Krimas aneksiju, par to brīdina eksperti un analītiķi. Šis solis varētu radīt precedentu citām valstīm, kuras vēlas pārkāpt starptautiskās normas, tādējādi destabilizējot globālo sistēmu, kas izveidota pēc Otrā pasaules kara, par šo tēmu plašāk raksta Forbes.
Konteksts: Krimas aneksija un starptautiskā reakcija
Krievija anektēja Krimu 2014. gadā, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un starptautiskās tiesības, tostarp ANO Statūtus, kas aizliedz teritoriālu agresiju. Kopš tā laika starptautiskā sabiedrība, tostarp ASV un Eiropas Savienība (ES), ir nosodījusi Krievijas rīcību, ieviešot sankcijas un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti.
Tomēr pēdējā laikā ASV iekšpolitikā ir parādījušās balsis, kas aicina pārskatīt attieksmi pret Krimas aneksiju, apgalvojot, ka reālpolitikas apsvērumi varētu būt svarīgāki par principiem. Šādas idejas ir izraisījušas bažas par to, ka ASV varētu mainīt savu nostāju, tādējādi leģitimizējot Krievijas agresiju.
ANO loma un pasaules kārtības apdraudējums
ANO tika izveidota 1945. gadā ar mērķi uzturēt mieru un drošību pasaulē, kā arī nodrošināt valstu suverenitātes ievērošanu. Krimas aneksija tika plaši nosodīta ANO Ģenerālajā asamblejā, kur 2014. gadā tika pieņemta rezolūcija, kas atzina aneksiju par nelikumīgu (Rezolūcija 68/262).
Ja ASV, kas ir viena no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, mainītu savu nostāju un atbalstītu Krievijas rīcību, tas varētu vājināt ANO autoritāti un starptautisko tiesību sistēmu.
Eksperti norāda, ka šāds precedents varētu iedrošināt citas valstis, piemēram, Ķīnu Dienvidķīnas jūrā vai citas autoritāras režīmus, pārkāpt starptautiskās robežas, zinot, ka pasaules lielvaras var piekāpties politisku vai ekonomisku interešu dēļ.
“Ja ASV signalizē, ka teritoriālā agresija ir pieņemama, tas ir zaļais signāls citiem agresoriem,” izdevums citē starptautisko attiecību ekspertu Dr. Džeimsu Kerlindsiju no Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolas.
ASV iekšpolitikas debates
ASV iekšienē debates par Krimas aneksiju ir saasinājušās, jo daži politiķi un analītiķi uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir bijušas neefektīvas un ka būtu jāmeklē pragmatiskāki risinājumi.
2025. gada sākumā vairāki republikāņu kongresmeņi ierosināja, ka ASV varētu atzīt Krimu kā daļu no Krievijas, lai uzlabotu attiecības ar Maskavu un koncentrētos uz citām globālām prioritātēm, piemēram, Ķīnas ietekmes ierobežošanu.
“Mums jābūt reālistiem – Krima, visticamāk, nekad neatgriezīsies Ukrainā, tāpēc mums jādomā par to, kā sadarboties ar Krieviju citos jautājumos,” sacīja senators Toms Kotons, kurš ir viens no šīs idejas atbalstītājiem.
Tomēr šāda pieeja ir saskārusies ar asu kritiku no demokrātiem un pat daļas republikāņu. Bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija brīdināja, ka šāds solis būtu “bīstama atkāpe no principiem, kas uztur globālo stabilitāti”. Viņa uzsvēra, ka ASV atbalsts Krievijas aneksijai ne tikai iedragātu Ukrainas suverenitāti, bet arī mazinātu uzticību ASV kā starptautisko normu aizstāvim.
Ietekme uz Ukrainu un Austrumeiropu
Ukraina, kas turpina cīnīties pret Krievijas agresiju Donbasa reģionā, ir paudusi dziļu satraukumu par ASV nostājas maiņas iespēju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2025. gada martā brīdināja, ka “jebkāda piekāpšanās Krievijai ir bīstama ne tikai Ukrainai, bet arī visai Austrumeiropai”.
Viņš uzsvēra, ka Krimas aneksijas atzīšana varētu iedrošināt Krieviju turpināt agresiju citās kaimiņvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs, kas ir NATO dalībvalstis.
Analītiķi brīdina, ka ASV atbalsts Krimas aneksijai varētu radīt domino efektu globālajā politikā. Piemēram, Ķīna, kas jau tagad agresīvi paplašina savu ietekmi Dienvidķīnas jūrā, varētu interpretēt ASV nostāju kā signālu, ka teritoriālās pretenzijas var palikt nesodītas. Tāpat citas valstis, piemēram, Turcija vai Irāna, varētu justies iedrošinātas pārkāpt starptautiskās normas.
Turklāt šāda rīcība varētu vājināt NATO vienotību, jo daudzas alianses dalībvalstis, tostarp Vācija un Francija, turpina stingri nosodīt Krievijas rīcību. Vācijas kanclere Annelēna Bērboka nesen paziņoja, ka “jebkāda atkāpšanās no starptautiskajām tiesībām ir solis pretī haosam”. Viņa aicināja ASV saglabāt savu stingro nostāju pret Krieviju, lai uzturētu globālo stabilitāti.
ASV nostājas maiņa attiecībā uz Krimas aneksiju būtu ar tālejošām sekām, kas apdraudētu ne tikai Ukrainas suverenitāti, bet arī ANO autoritāti un pasaules kārtību, kas balstīta uz starptautiskajām tiesībām. Eksperti uzsver, ka šāds solis varētu radīt precedentu, kas iedrošinātu citus agresorus, tādējādi destabilizējot globālo drošības sistēmu. Lai gan debates ASV turpinās, starptautiskā sabiedrība cer, ka ASV turpinās atbalstīt principus, kas nodrošina pasaules stabilitāti un taisnīgumu.
