“Mēs taču Latvijā ražojam betonu, kāpēc to neizmanto ceļu remontam?” Atbild LVC vadītājs 0
“Kāpēc ceļu būvē neizmanto betonu, ko ražo Latvijā?” jautā TV24 skatītājs.
“Nav tā, ka neizmanto, cements tiek izmantots galveno autoceļu nesošajās kārtās, bet, lai mēs būvētu betona autoceļus, tas būtu daudz reizes dārgāk, nekā būvējot autoceļus tā, kā to darām šobrīd!” raidījumā “Uz līnijas” atbild Mārtiņš Lazdovskis, VSIA “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs.
Nav visdrīzāk izrēķināts, vai ilgtermiņā tas atmaksājas, jo nereti jāfokusējas uz šīs dienas vajadzībām. “Bieži vien mums jāizšķiras, vai uzceļam vienu kilometru dārgi vai piecus saprātīgā cenā,” viņš stāsta.
Lazdovskis skaidro, ka betons kā virskārta īsti nevarētu kalpot Latvijas ceļiem, jo salam, lietus, saulei ir nepieciešams bituma elastīgums.
Jau ziņots, ka būvdarbu dēļ satiksmes ierobežojumi pašlaik noteikti 30 valsts autoceļu posmos, aģentūru LETA informēja “Latvijas valsts ceļi”.
Augšdaugavas novadā pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākti darbi 12 kilometrus garā posmā pie Sventes uz reģionālā autoceļa Svente- Subate, un tur ceļā būs jāplāno 25 minūtes.
Citi lielākie satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ pašlaik noteikti Daugavpils šosejas posmā no Kalnišķiem līdz Ļūbastei, kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes, ceļa Ragana- Limbaži posmā aiz Vidrižiem, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir ap 25 minūtēm, un ceļa Madona- Gulbene posmā pie Cesvaines, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir pusstunda.
18 valsts autoceļu posmos, kur ierīko transportlīdzekļu vidējā ātruma kontroles iekārtas, atļautais braukšanas ātrums periodiski var būt samazināts līdz 70 un 50 km/h, kā arī vairākos valsts ceļu būvdarbu posmos, kuros turpinās tehnoloģiskais pārtraukums, braukšanas ātruma ierobežojumi ir 70 un vietām 50 km/h.
