“Katra brīvdiena ir izmaksas, jo mums jāsedz darbiniekiem šī te dubultā apmaksa” – Baiba Liepiņa iesaka, kā uzlabot situāciju 0
Ne visi no mums grib strādāt svētku dienās, bet saņemt dubultu atlīdzību par darbu ir īpašs prieks. Tomēr dubultā atlīdzība svētku dienās ir liels slogs uzņēmējiem. Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja, TV24 raidījumā “Preses klubs” stāsta, kā, nedaudz pamainot svētku dienu sistēmu, iespējams varētu atvieglot šo slogu uzņēmējiem.
“No darba devēju perspektīvas — skaidrs, ka uzņēmējiem jātiek galā ar pakalpojumu vai preču, teiksim, apkalpošanu un tā tālāk. Tāpēc katra brīvdiena ir izmaksas, jo mums jāsedz darbiniekiem šī te dubultā apmaksa,” pauž Liepiņa. Viņa salīdzina Mātes un Tēva dienu un skaidro, ka, ja, piemēram, Mātes dienu, kas ir svētku diena, pārvietotu uz atzīmējamām dienām, tas jau atrisinātu kādu jautājumu, jo tiem, kas strādā Mātes dienā, ir jāsaņem dubultais atalgojums.
Vēl Liepiņa min Vasaras svētkus, kas arī ir svētku diena un vienmēr iekrīt svētdienā. Liepiņa jautā: “Vai tiešām tas ir būtiski, ka tā ir noteikta kā svētku diena?” Viņa turpina, ka pie šādas sistēmas tas uzņēmējiem maksā divas reizes dārgāk. Liepiņa saka, ka šādas dienas “pilnīgi mierīgi var būt kā svētdienas”.
Kā pēdējo Liepiņa min svētku dienu pēc Dziesmu un Deju svētkiem, kas visiem noteikta kā oficiāla brīvdiena. Viņa stāsta, ka Dziesmu un Deju svētkos vidēji piedalās 40 tūkstoši dalībnieku, kas ir apmēram 2% no nācijas. “Kāpēc nevarētu atrisināt tādējādi, ka tie, kas piedalās, piemēram, Dziesmu svētkos, viņiem tad ir šī te brīvdiena?” jautā Liepiņa.
Viņa stāsta, ka tās jau ir trīs brīvdienas, kas uzņēmējiem maksā dārgi, bet, mazliet pamainot lietu būtību, tās, iespējams, varētu dot kādu efektu. “Pamēģinām, un tad izmēram, kāds bija efekts,” uzskata Liepiņa.
Jau vēstīts par ieceri sievietēm piešķirt divas apmaksātas brīvdienas menstruāciju laikā, kas arī sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas gan feminisma, gan budžeta ziņā. Darba devējam būtu pienākums šīs brīvdienas nodrošināt, saglabājot darbiniecei vidējo izpeļņu par šo periodu, līdzīgi kā tas tiek darīts slimības dienā. Šobrīd gan Labklājības ministrijā neplāno virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, lai šo ieceri realizētu.
