Mobilā versija
Brīdinājums +5.8°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
22. februāris, 2017
Drukāt

Beidzot grib mazināt nodokli pārtikai (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Samazinātā likme pievienotās vērtības nodoklim (PVN) politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un pircēju prātos cirkulējusi jau gadiem. Tomēr vienmēr saņemts noraidošs Finanšu ministrijas (FM) lēmums. Arguments – budžetam tas būs neizturams trieciens. Tomēr vakar notikušajā pirmajā Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotajā un ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša vadītajā ekspertu grupā PVN samazinātā likme jau vairs neizskanēja vien kā ideja, bet kā obligāta nepieciešamība. Kaut arī sēdē kārtējo reizi pārmetumu gūzma vēlās pār FM pārstāvjiem, arī viņi par PVN samazināšanu izteicās optimistiski. Pirmās sēdes rezultāts – Latvijā audzētajiem augļiem, dārzeņiem un ogām PVN likme jāsamazina obligāti, vēlams līdz 5%. Kā sēdes sākumā norādīja Zemkopības ministrijas pārstāve Agrita Karlapa, Latvija palikusi to piecu valstu vidū līdzās Lietuvai, Igaunijai, Dānijai un Bulgārijai, kurās PVN likme pārtikai joprojām nav samazināta. Pat Rumānija jau izšķīrusies par šādu soli.
Savukārt Polijā, ar kuras produktiem mūsu pašu lauksaimniekiem un ražotājiem jākonkurē, ir divas samazinātās likmes: 5% ir neapstrādātajiem produktiem un daļēji apstrādātajiem, bet pārstrādātajiem pārtikas produktiem ir 8% PVN likme. Rumānijā – visai pārtikai, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem 9%. Mērķis visur ir atbalstīt mazturīgos, vietējos ražotājus, palielināt vietējo pārtikas produktu noietu, samazināt ēnu ekonomiku. Kā norādīja A. Karlapa, Rumānijā rezultāti bijuši tūlītēji – ēnu ekonomika samazinājusies, par 18% kāpis vietējo preču noiets, samazinājušās arī cenas.

Par gaļu vēl domās

Latvija gan ieskriesies lēnām – sāks ar augļiem, dārzeņiem un ogām. Pagaidām rezervē – svaiga gaļa, bet aprunāts tika arī piens, maize un graudaugu izstrādājumi. Par pienu gan iebilda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, norādot, ka paši piensaimnieki nezina, vai grib samazinātu PVN likmi. Tikmēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis sacīja, ka augļu un dārzeņu audzētāji noteikti iegūtu no PVN likmes samazināšanas. “Sezonas sākumā vienojamies par cenu, kādā tirgot preces, taču tad ienāk dažas smagās mašīnas no Polijas ar ļoti zemas cenas produktiem, kas nonāk Centrāltirgū un mazos veikalos, kur tos pārdod, apejot nodokļus. Līdz ar to mēs vairs nevaram konkurēt ar viņu cenām, nevaram izpārdot preci, ciešam zaudējumus,” sacīja N. Krūzītis, uzsverot, ka legālais apgrozījums sezonas laikā līdz ar samazināto PVN palielinātos ne mazāk kā par 30%.

Līdz nākamajai sēdei 7. martā gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan FM, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) uzdots izpētīt minēto pārtikas grupu ietekmi uz valsts budžetu. LLU rektore Irina Pilvere norādīja, ka šī jau nav pirmā reize, kad tā cenšas izklāstīt idejas pozitīvos aspektus – pēdējā reize bijusi 2013. gadā. FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra gan sanākušajiem norādīja, ka viņš tolaik Saeimā vēl nemaz nav bijis, turklāt esošo amatu ministrijā ieņem vien no pagājušā gada. Par ko sanākušie izrādīja neviltotu prieku, cerot uz daudz labāku sadarbību, kā arī ātrāku lēmumu pieņemšanu.

Jau no 1. maija?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune atzinīgi novērtēja ZM veikto citu valstu pieredzes izpēti. “Mēs šo jautājumu cilājam jau vismaz piecus gadus, taču vienmēr esam saņēmuši noraidījumu. Priecē, ka FM vairs nebiedē ar milzīgiem skaitļiem, kuri neienāks valsts kasē. Nedomāju, ka Latvija ir tik unikāla valsts, ka mēs būtu pirmā no visām valstīm, kas PVN likmes samazināšanas dēļ ciestu no budžeta ieņēmumu krituma – redzams, ka citās valstīs tas radījis tikai pozitīvu efektu. Samazinātā likme noteikti ļautu cilvēkiem beigt krāpties ar nodokļiem – diez vai viņi gribēs riskēt 5% dēļ,” sacīja L. Caune.

Arī citi sanākušie norādīja, ka lēmums samazinātu ēnu ekonomiku, taču Edgars Putra centās šo argumentu nedaudz mazināt, radot nelielu haosu un nesaprašanos, citiem sākot domāt, ka Finanšu ministrija tomēr ir pret PVN likmi. Viņš uzsvēra, ka FM ir atvērta diskusijām un tai ir svarīgas trīs pozīcijas. Lai iegūst ražotājs, patērētājs un valsts budžets. “Daudz tiek runāts par PVN likmes samazināšanu kā ieroci pret ēnu ekonomiku. PVN likmes samazināšana pārtikai ir viens no daudzajiem potenciālajiem mehānismiem, kā atbalstīt ražotājus, bet ēnu ekonomikas apkarošanai tomēr jāmeklē citi risinājumi,” uzsvēra E. Putra, norādot, ka PVN samazināšana nav brīnumnūjiņa, kas apkaros ēnu ekonomiku un nelegālas ārvalstu pārtikas ieplūšanu Latvijā.

Sēdes beigu daļā sākās brīnumi, lielākajai daļai domājot, ka lēmums īstenojams dažu dienu laikā un jau 1. maijā iecere varētu stāties spēkā. Iemesls – augļu, dārzeņu un ogu sezonas sākums. Izbrīnīts par šādu ideju gan bija ne vien E. Putra, bet pat darba grupas vadītājs R. Arnītis, taču pēc tālākām diskusijām Finanšu ministrijai tomēr tika uzdots izrēķināt, vai lēmums ir īstenojams jau ar šā gada maiju. Īpaši aktīvs bija E. Treibergs, kuram šķita, ka viss ir izdarāms pat vienas dienas laikā. Viņam pievienojās arī citi, norādot, ka jābūt politiskajai drosmei būtisko lēmumu novest līdz galam pēc iespējas ātrāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Pareizāk gan būtu teikt:”Negrib mazināt PVN pārtikai.” Jo pēc divdesmit pieciem gadiem ir nevis jāsāk ar dārzeņiem un augļiem (pie tam tikai pašu audzētajiem),bet jau jāturpina ar pārtikas pamatproduktiem,kā gandrīz visās 203 pasaules valstīs,kurās iekasēts tiek PVN! Ja to var pārējās jaunās ES dalībvalstis-Malta (0%),Polija (5%),Ungārija (5%),Kipra (5%),Rumānija (9%),Bulgārija (9%),Slovēnija (9,5%),Čehija (10%),Slovākija (10%),tad kas par nepārvaramām problēmām ir Latvijai? Nevarēs turpināt IIN pakāpenisku samazināšanu,ka to pieprasa LDDK?? Palielināt ierēdņu skaitu?

  2. Jo PVN pazeminājumu pārtikai attiecinās tikai uz vietējiem dārzeņiem un augļiem,lai EK nevarētu pārmest,ka PVN pārtikai nav samazināts.Pat vegānus tas neapmierina.

  3. “Valdība šodien nolēma atbalstīt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu noslēgto vienošanos sniegt finansiālu palīdzību Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) 35 423 567 (24 895 824 latu apmērā. Minētais nolīgums parakstīts 2013.gada 26.jūnijā Briselē.”
    Skat.”Latvija finansiāli palīdzēs Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm”,LETA,2013.gada 5.novembrī 12:45
    Daudzās no šīm,salu valstīm,kurām mēs palīdzām finansiāli,piemēram,Karību jūras baseina valstīs Antigvā un Barbudā,Barbadosā,Tobāgo un Trinidadā,Angiljā pārtikas pamatproduktiem tiek piemērota 0% PVN likme! Kas finansiāli palīdzēs mums- ieviest vismaz samazinātu PVN likmi nepieciešamākajai pārtikai.Pat veselības aprūpe šajās “banānu republikās” izrādās,ir daudz augstākā līmenī,nekā pašreiz Latvijā!

  4. Tieši tā! Lai iegūtu valsts budžets (ar to ir jāsāk vispirms) nevar un nedrīkst samazināt pakāpeniski algas visiem nabagiem un bagātniekiem vienādi! To mūsu presei ir atzinis pat Fliks! “Plikais vērdiņš” kabatā,ir tikai pasakā! Vēl jo vairāk-atkārtoti kāpt uz tā paša grābekļa,uz kura jau neveiksmīgi bija uzkāpusi Tautas partija! Bet vismaz savlaicīgi attapās (sk.finanšu ministra Oskara Spurdziņa paziņojumu šajā sakarā),atšķirībā no Jaunā laika/Vienotības,kas tradicionāli,vispirms dara,bet tikai pēc tam sāk domāt! Nodokļiem,tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklim,arī Latvijā,ir jābūt pēc maksātspējas principa! Neatkarīgi no tā,patīk vai nepatīk tas oligarhiem,kuru Latvijā vairs nav!
    Un mūsu politiķiem nevajadzētu censties sabiedrībai iestāstīt,ka no PVN samazināšanas pārtikai iegūtu vienīgi pārtikas tirgotāji! Tad jau nebūtu noteikta pat 0% PVN likme svarīgākajiem pārtikas produktiem Lielbritānijā,Maltā,Jordānijā,Indijā,Pakistānā,Afganistānā,Bangladešā,Šrilankā,Indonēzijā,Dienvidkorejā,Austrālijā,Jaunzēlandē,Fidži,Meksikā,Brazīlijā,Ekvadorā,Gvajānā,Eģiptē,Marokā,Somālijā,Dienvidāfrikā,Nigērijā,Malāvijā,Namībijā,Zimbabvē,Somālijā,Lesoto,Ganā,Botsvanā,Burkinafaso,Ekvatoriālajā Gvinejā,Kotdivuārā,Kenijā,Maurīcijā,Ugandā,Grenlandē,Spānijas Kanāriju,Vācijas Helgolandes,Somijas Ālandu salās,Norvēģijas Svalbaras arhipelāgā utt. Jebšu Latvijas valdošās koalīcijas partiju eksperimentatori-ekonomisti un finansisti,ir paši gudrākie visā pasaulē?!Zinošāki par visiem pasaulslavenajiem Nobela prēmijas laureātiem ekonomikā!!

  5. Nāc Pirmais maijs,tu sarkanais! (J.Rainis) Atbildēt

    Grib? Negrib gan,bet EK spiesti! Pamazām,palēnām,līdz pat 25 Saeimai! Un sāksim ar burkāniem,kā lētākajiem! Paliks pāri gan daudzo ierēdņu algām un tauta mazāk ēdīs neveselīgo gaļu,gan būs ar ko atskaitīties EK!

  6. Nāc pirmais maijs,tu sarkanais! /J.Rainis? Atbildēt

    Politiķu un ierēdņu algu regulārai paaugstināšanai,milzīgajiem sociālajiem pabalstiem pēc darba koplīgumiem ar nozaru arodbiedrībām-politiķu ielikteņiem uzņēmumu un slimnīcu valdēs un padomēs,tas bez šaubām,būtu liels trieciens. Tādēļ,kā jau parasti,lai nevajadzētu ieviest,jau 2010.gadā apsolīto progresīvo ienākuma nodokli (par ministriju skaita un milzīgās ierēdņu armijas samazināšanu nemaz pat nerunājot),aste sunim tiks cirsta pa gabaliņam,sākot ar pašiem lētākajiem pārtikas produktiem-Latvijas kāpostiem un burkāniem! Vismaz ar cingu neviens Latvijā tad nesaslims.Gan vilks būs pāēdis,gan aita dzīva.Pārējos pārtikas produktus par 30-40% lētākām cenām,nedēļas nogalēs, turpināsim iegādāties Polijas pierobežas lielveikalos,sildot Polijas ekonomiku.Bet diskusijām FM ir vienmēr atvērta!

  7. lielveikali cenas nepazeminās Atbildēt

    un, acu nepamirkšķinot, starpību iebāzīs kabatā.
    “Pamatojot” ar to, ka zemeslodei otrā pusē pašlaik
    ir tumšs/gaišs. Un iepūt viņiem !

  8. “FM ir atvērta diskusijām un tai ir svarīgas trīs pozīcijas. Lai iegūst ražotājs, patērētājs un valsts budžets.”
    Trīs vienā?!
    Nē, labi, lēti un ātri arī te, tāpat kā celtniecībā, visus kopā nevarēs. Jāizvēlas 2 -vi kritēriji.

  9. BEIDZOT???????????!!!!!!!!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+