Berlīnē atzīmē mūra krišanu 0
Aizvadītajā nedēļas nogalē ar vērienīgiem pasākumiem Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tika atzīmēta Berlīnes mūra krišanas 25. gadskārta. “1989. gada 9. novembris bija diena, kas parādīja mums, ka ilgas pēc brīvības nevar tikt apspiestas mūžīgi,” vienā no svinību uzrunām Berlīnes mākslas galerijā paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Vērienīgākās svinības notika pie Brandenburgas vārtiem, kur vakar mūra krišanu atzīmēja aptuveni divi miljoni cilvēku.
Nakts, ko nekad neaizmirsīs
1989. gadā jau vairākas dienas pirms mūra krišanas Berlīnes ielās pulcējās simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pieprasīja vārda un pulcēšanās brīvību, kā arī demokrātiskās reformas. “Tobrīd aizvien vairāk un vairāk Austrumvācijas iedzīvotāju zaudēja bailes no represijām un izgāja ielās. Pateicoties šo cilvēku drosmei, mūris tika nojaukts,” ceturtdaļgadsimta senos notikumus sarunā ar Vācijas televīziju atcerējās Merkele. Savukārt 1989. gada 9. novembrī televīzijas tiešraidē demonstrētā preses konferencē Austrumvācijas politbiroja runasvīrs Ginters Šabovskis, informējot par jaunajiem ceļošanas noteikumiem, paziņoja, ka turpmāk Austrumvācijas iedzīvotāji varēs brīvi ceļot uz Rietumvāciju. Žurnālistu lūgts sīkāk paskaidrot, kad šis lēmums stāsies spēkā, Šabovskis atbildēja, ka nekavējoties.
Drīz vien pēc šā paziņojuma Berlīnes mūra virzienā sāka plūst cilvēku jūra. Īsi pirms pusnakts tūkstošiem austrumberlīniešu jau šķērsoja mūri, kas Vācijas galvaspilsētā bija slējies kopš 1961. gada. Tobrīd pie Berlīnes mūra atradās arī tagadējā Vācijas kanclere Merkele. Tad viņai bija 35 gadi un viņa strādāja par fiziķi Austrumvācijā, atzīmē Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”. “Bija neticama prieka sajūta. Tā ir nakts, ko nekad neaizmirsīšu,” Merkeles sacīto Vācijas televīzijai citē ziņu aģentūra “Reuters”. “Jau vairākas nedēļas gaisā virmoja satraukums. Kopš 7. oktobra Austrumberlīnes ielās atradās tanki. Brīnums, ka viss notika miermīlīgi.” Vakar uzrunā savulaik mūri sadalošās Bernauera ielas memoriālā Merkele uzsvēra, ka “mūra krišana pierāda mums, ka sapņi var piepildīties”.
Mūra pazušana
Berlīnes mūra nojaukšanas 25. gadskārtas svinības aizsākās pagājušās nedēļas nogalē. Piektdien 15 kilometru garā kādreizējā mūra posmā tika izvietoti aptuveni astoņi tūkstoši spīdīgu balonu, Vācijas galvaspilsētas centrālajā daļā izgaismojot daļu no pavisam 155 kilometru garā mūra. Skanot Bēthovena 9. simfonijas finālam “Oda priekam”, vakar, kad iestājās tumsa, šie baloni tika palaisti gaisā, lai simbolizētu mūra pazušanu.
Pirms šā grandiozā pasākuma Vācijas kanclere Merkele un Berlīnes mērs Klauss Vovereits piedalījās atceres pasākumā, lai pieminētu cilvēkus, kuri zaudēja dzīvību, mēģinot no komunistiskā režīma bēgt pāri mūrim. Oficiālie dati liecina, ka Vācijas Demokrātiskās Republikas robežsargi nošāva vismaz 389 cilvēkus, kuri mēģināja bēgt no represīvā režīma pāri Berlīnes mūrim. Tiesa, komunistiskā režīma upuru organizācijas min, ka patiesībā šādi dzīvību zaudējuši krietni lielāks skaits cilvēku.
Daudzajos Berlīnes mūra krišanas atceres pasākumos piedalījās arī vairāki ārvalstu līderi, viņu vidū leģendārais poļu pretkomunistiskās arodbiedrības “Solidaritāte” kādreizējais līderis Lehs Valensa un Ungārijas bijušais premjerministrs Miklošs Nēmets, kā arī PSRS pēdējais līderis Mihails Gorbačovs.
Ukrainas kara ēnā
Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ Berlīnes mūra krišanas gadskārtas svinībās ieskanējās izteikti politiska toņkārta. “Tāpat kā daudzi amerikāņi, arī es nekad neaizmirsīšu skatus, kā austrumberlīnieši drosmīgi izgāja ielās un noārdīja mūri, kurš tik ilgi bija atdalījis viņus no ģimenēm un draugiem, un brīvās pasaules,” sveicot Vāciju mūra krišanas 25. gadskārtā, paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. “Taču Krievijas izturēšanās pret Ukrainu atgādina, ka mums vēl daudz jāizdara, lai pilnībā īstenotu mūsu kopīgo vīziju par vienotu, brīvu un mierīgu Eiropu.”
Tikmēr Padomju Savienības pēdējais līderis Gorbačovs, ieradies Berlīnē, lai piedalītos mūru krišanas atceres pasākumos, asi kritizēja rietumvalstu politiķus, kuri, viņaprāt, pasauli ir atgriezuši aukstajā karā. Berlīnē dzelzs priekškara krišanai veltītā konferencē Gorbačovs izteicās, ka Rietumi nav turējuši Krievijai dotos solījumus pēc aukstā kara un izmantojuši Krievijas “vājumu”. “Pēdējo mēnešu notikumi ir sekas tuvredzīgai politikai, ignorējot partneru intereses,” sacīja Gorbačovs. “NATO paplašināšanās, Kosova, pretraķešu aizsardzības plāni un kari Tuvajos Austrumos ir noveduši pie uzticības zuduma. Runājot metaforiski, tulzna ir pārvērtusies asiņojošā un strutojošā brūcē.” Gorbačovs, kurš iepriekš tika uzskatīts par vienu no skaļākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķiem, tagad paziņojis, ka tieši Kremļa saimnieks aizstāvot Krievijas intereses. “Par spīti Rietumiem, īpaši ASV, veltītajai kritikai, es Putina teiktajā saskatu vēlmi mazināt spriedzi un veidot jaunas attiecības,” Vācijas galvaspilsētā paziņoja PSRS pēdējais līderis.
