Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Cik par siltumu maksā Dombrovskis
?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Plašsaziņas līdzekļos nereti dzirdam ministru, tostarp arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska aicinājumu uzņemties iniciatīvu un izmantot valsts un ES atbalstu siltuma patēriņa mazināšanai daudzdzīvokļu namos un privātmājās. Bet ko siltuma rēķinu mazināšanā ir paveikuši paši politiķi?

 

Centāmies skaidrot, kā siltumu taupa Ministru prezidenta ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā netālu no tirdzniecības centra “Alfa”.

Nams ir uzbūvēts 1982. gadā. Dombrovsku ģimene gan 78 kvadrātmetrus lielo trīsistabu dzīvokli ar divām lodžijām – vienu virtuvē un vienu istabā – nopirka un ievācās tajā vēlāk. Kāda nama iedzīvotāja šā gada janvārī izrakstītajā rēķinā redzams, ka maksa par apkuri decembrī bija Ls 1,3905 par kvadrātmetru. Tātad, reizinot šo skaitli ar Dombrovska kunga dzīvokļa platību, iegūsim Ls 108,45, bet, pieskaitot 12% lielo PVN, iegūsim Ls 121,46 – tik liels ir Ministru prezidenta rēķins par apkuri. Kopējam rēķinam par siltumenerģiju vēl jāpieskaita maksa par ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens cirkulāciju (Ls 5,08), kas kopā varētu būt Ls 18 – 20.

Tātad kopā par saņemto siltumenerģiju Dombrovsku ģimene maksā aptuveni Ls 137 – 140. Šī naudas summa veido apmēram 12% no viņa pērn decembrī Ministru kabinetā nopelnītās algas (zem 
Ls 1300 pēc nodokļu nomaksas).

Savukārt kopējais dzīvokļa rēķins, kur iekļauta arī durvju koda sistēmas tehniskā apkalpošana, lifta uzturēšana, koplietošanas elektroenerģija, atkritumu izvešana un siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope, varētu būt aptuveni Ls 180. Tātad maksa par dzīvokli, nerēķinot patērēto elektroenerģiju un informāciju tehnoloģiju pakalpojumus, veidoja aptuveni 14 – 15% no Ministru prezidenta algas.

Ja pieņemam, ka četru cilvēku ģimene, kur divi cilvēki pelna vidējo algu (Ls 354 pēc nodokļu nomaksas), dzīvo divas reizes mazākā dzīvoklī un maksā tikpat lielus komunālos maksājumus, tad kopējais maksājums veido aptuveni Ls 90 – aptuveni tikpat lielu īpatsvaru, tomēr no divu cilvēku algas.

Ministru prezidenta mājas apsaimniekotājs ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas noteicis apsaimniekošanas maksu 
Ls 0,25590 par vienu kvadrātmetru. Tātad mēnesī par šo pakalpojumu Dombrovsku ģimene maksā aptuveni Ls 20. Par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem visas nama mājsaimniecības maksā 72 santīmus. Starp citu, trešdienas vakarā nama pagrabā plīsa kanalizācijas caurule un bojājumu likvidēt ieradās avārijas brigāde.

Nama pārzine, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbiniece Jolanta Karaļūne pastāstīja, ka šajā namā agrāk nav veikti un arī turpmāk nav iecerēts veikt siltuma enerģiju taupības pasākumus. “Ir vajadzīgs 65% dzīvokļu īpašnieku atbalsts, un 85% dzīvokļu nedrīkst būt parādu par komunālajiem maksājumiem,” skaidro speciāliste.

Viņa teic, ka uzņēmumā ir izveidota īpaša nodaļa, kas palīdz namu iedzīvotājiem rīkot sapulces, kur varētu lemt par renovācijas un citiem pasākumiem.

Mājā, kur dzīvo Ministru prezidents, kopējais parāds par siltumu un karsto ūdeni līdz vakardienai, 7. februārim, bija Ls 7410,29. Uz jautājumu, ko Ministru prezidents ir darījis siltuma taupīšanā, V. Dombrovskis vakar ar preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību pastāstīja, ka viņš, tāpat kā lielākā daļa nama iedzīvotāju, energoefektivitātes uzlabošanai par saviem naudas līdzekļiem ir nomainījis logus. Klātienē pārliecinājāmies, ka logi tiešām ir nomainīti, turklāt iestiklota ir arī Dombrovsku ģimenes virtuves lodžija, kas ļauj papildus taupīt siltumu. “Ministru prezidents uzskata – energoefektivitātes uzlabošana ēkām ir lieliska iespēja iedzīvotājiem samazināt apkures izdevumus un nodrošināties pret apkures rēķinu pieaugumu, turklāt valsts līmenī tas ļauj samazināt importētos energoresursus, piemēram, gāzes importa daudzumu, tādējādi veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Līdz šim Rīgā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu jomā ir darīts pārāk maz,” V. Dombrovska viedokli pauda M. Panke.

Skaitļi un reālā situācija liecina: namā ar tik lielu parādu energoefektivitātes pasākumus nemaz nav iespējams īstenot.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+