Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūnijs, 2012
Drukāt

Cīņai pret enerģijas dzērieniem pietrūkst enerģijas

Foto - LETAFoto - LETA

Gan smuki izskatīsimies, gan lielajam biznesam netraucēsim. Iespējams, šāds apsvērums vadīja deputātus, kuri vakar vispirms atbalstīja priekšlikumu aizliegt tirgotājiem pārdot tā saucamos enerģijas dzērienus nepilngadīgām personām. 


 

Ierosinājumu Pārtikas aprites uzraudzības likumā aizliegt nepilngadīgajiem iegādāties enerģijas dzērienus bija sagatavojis deputāts Vladimirs Reskājs (“SC”), kuru esot motivējuši vēlētāju lūgumi pievērst uzmanību pārmērīgam šo dzērienu patēriņam bērnu un jauniešu vidū. Nepilngadīgajiem aizliegto dzērienu saraksts būtu jāsagatavo Ministru kabinetam. “Galvenā problēma ir tāda, ka cilvēki, kuri regulāri patērē enerģijas dzērienus, tos mēdz lietot vairāk par vienu devu dienā, kā arī jaukt kopā ar alkoholu. Ir veikti dažādi pētījumi, kas parāda enerģijas dzērienu regulāras lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību,” skaidroja deputāts. Visbiežāk no enerģijas dzērienu lietošanas ciešot tieši jaunieši, kuru organisms nav “pieradināts” pie kofeīna. Turklāt kofeīnu saturoši enerģijas dzērieni radot atkarību, sirdsklauves, paātrinātu sirdsdarbību, bezmiegu, nervozitāti, gremošanas sistēmas traucējumus, trīci, tahikardiju un atsevišķos gadījumos pat nāvi. Letāli iznākumi no enerģijas dzērienu lietošanas reģistrēti Austrālijā, Īrijā un Zviedrijā. Tādēļ vairākās valstīs jau esot noteikti ierobežojumi to tirdzniecībai.

Norvēģijā, Dānijā un Francijā enerģijas dzērienus atļauts pārdot tikai aptiekās. Savukārt Latvijā tos brīvi tirgo lielveikalu plauktos blakus sulām un brīdinājumi par kaitīgām piedevām ir grūti saskatāmi. Deputāta Reskāja viedoklim pievienojās arī viņa frakcijas kolēģis, bijušais airētājs Ivans Klementjevs, kurš sportista gaitās pats izmēģinājis dažādus sporta dzērienus.

 

“Mēs varam pārbaudīt, Saeimas sēdē dodot katram deputātam izdzert vienu enerģijas dzērienu, un es esmu pārliecināts, ka līdz sēdes beigām mums būs jāizsauc kādas piecas līdz desmit ātrās palīdzības,” ierosināja Klementjevs.

 

Saskaņiešu priekšlikumu debatēs stingri atbalstīja arī Nacionālās apvienības pārstāvji, jo tas ne vien uzlabošot jauniešu fizisko veselību, bet arī atbalstīšot vietējos uzņēmējus. Pret priekšlikumu iebilda Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, kurš satraucās, ka atbildīgajai komisijai neesot bijis pietiekami daudz laika izvērtēt šo priekšlikumu. Tāpat esot nepieciešams saskaņot to ar Veselības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Savukārt Igmārs Līdaka (ZZS) skeptiski sprieda, ka šis aizliegums būs tikpat bezzobains kā aizliegums jauniešiem iegādāties alkoholu. Pretējās domās bija viņa frakcijas kolēģis Kārlis Seržants, kurš pats savas meitas, sešklasnieces, klases ekskursijā bija pārliecinājies, ko ar mazgadīgajiem var izdarīt kārbiņa “Red Bull”.

Balsojumā Reskāja priekšlikumu atbalstīja visi klātesošie deputāti, izņemot I. Līdaku, kurš balsoja pret. Taču pirms likuma apstiprināšanas galīgajā lasījumā, pēc E. Smiltēna ierosinājuma, Saeima nolēma to nodot atpakaļ Tautsaimniecības komisijai.

 

“Ja likums būtu pieņemts, tad parlaments atkal dabūtu pa kaklu, ka nav bijušas konsultācijas ar nevalstisko sektoru un nav veikta priekšizpēte. Turklāt es kā jurists tomēr uzskatu, ka kvalitāte likumdevēja darbā ir būtiskāka par kvantitāti,” pēc Saeimas sēdes man paskaidroja E. Smiltēns.

 

Viņaprāt, enerģijas dzērienu tēmu vajadzētu “pavilkt plašāk” un rūpīgi iepazīties ar citu valstu pieredzi.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis deputātu “cīņu” ar enerģijas dzērieniem vērtē skeptiski. “Patiesībā jau ar šādu lēmumu likumdevēji atzīst savu nožēlojamo bezspēcību – nespējam mēs atturēt bērnus un jauniešus no alkohola dzeršanas un smēķēšanas, parādīsim vismaz vīra dūšu citā jomā. Kā trusītis, kas nevarēja piekaut vilku, tādēļ piekāva vardi,” ziņu aģentūrai LETA izteicies Apinis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+