Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. maijs, 2015
Drukāt

Daugaviņš pasaules čempionāta mačā vēlreiz papildlaikā izrauj uzvaru Latvijai (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas hokeja izlase sestdien Čehijā notiekošā pasaules čempionāta A apakšgrupas sestajā mačā ar 2:1 (1:0, 0:1, 0:0, 1:0) pagarinājumā pieveica Austriju, uzvaras vārtus gūstot Kasparam Daugaviņam.

Tā kā Latvija neguva uzvaru pamatlaikā, kļuvis skaidrs, ka izlase zaudējusi arī teorētiskas izredzes sasniegt ceturtdaļfinālu, tāpēc tai tagad jācīnās par vietas saglabāšanu augstākajā divīzijā.

Latvijas izlases rindās vārtus šajā mačā guva Lauris Dārziņš, kurš šajā mačā tika atzīts par labāko komandā, un Daugaviņš, bet Austrijai izcēlies Braiens Leblers.

Pāris minūtes pēc spēles sākuma Latvija palika mazākumā, kad 2+10 minūšu sodu par uzbrukumu galvas un kakla rajonā pret austriešu līderi Mihaelu Raflu nopelnīja aizsargs Aleksandrs Jerofejevs. Austrijai izdevās vairākuma laikā kontrolēt ripu, taču vērā ņemamas vārtu gūšanas iespējas viņiem neizdevās izveidot. Brīdi vēlāk jau lieliska izdevība bija Mikam Indrašim, kurš nonāca vienatnē pret Austrijas valstsvienības vārtsargu Bernhardu Štarkbaumu, tomēr pārspēt viņu neizdevās.

Kopumā pirmajā trešdaļā neliels pārsvars piederēja Austrijai, kas nepilnas četras minūtes līdz pirmajam pārtraukumam ļāva izvirzīties vadībā – vārtus guva Leblers. Arī pēc vārtu guvuma pretinieki vairāk pieturēja ripu, turklāt pamanījās iespiest Latviju tās aizsardzības zonā, bet vēl vienu ripu Edgara Masaļska vārtos neizdevās ieraidīt.

Otrās trešdaļas sākumā Kasparam Saulietim bija laba iespēja izcelties, kad pēc austriešu aizsargu apspēlēšanas viņš nonāca viens pret vārtsargu, taču Štarkbaumu viņš nespēja pārspēt. Tomēr pēc tam iniciatīvu atkal pārņēma Austrija, turklāt cīņas 28.minūtē Latvija palika mazākumā, jo uz noraidīto soliņa devās Maksims Širokovs. Viena hokejista pārsvaru austriešiem gan neizdevās realizēt, bet dažas minūtes Latvija panāca izlīdzinājumu, kad ripu pretinieku no vārtu priekšas “būrī” raidīja komandas rezultatīvākais hokejists Dārziņš. Pēcāk vēl viena laba iespēja pretuzbrukumā bija Indrašim, kas gan palika nerealizēta, bet aktīvu spēli turpināja spēlēt arī Austrija, atkal vairākas reizes saasinot situāciju pie Latvijas vārtiem, taču metieni bija vārtiem secen vai teicami vārtos darbojās Masaļskis.

Trešās trešdaļas sākumā abas komandas apmainījās metieniem pa vārtiem, bet 48.minūtē Latvija vēlreiz palika mazākumā, kad noraidījumu nopelnīja Roberts Bukarts. Tiesa, arī šī vairākuma laikā Austrijai nopietnus draudus pretinieku izlases vārtiem neradīja, bet pēc mazākuma izturēšanas Latvijas izlase metās uzbrukumā, radot vairākas bīstamas situācijas pie austriešu vārtiem, taču Bukartam un Miķelim Rēdliham vārtus gūt neizdevās.

Neilgu brīdi vēlāk jau spēlē aktīvi bija jāiesaistās Masaļskim, kurš vispirms glāba pēc Aleksandra Palleštranga metiena, bet pēc tam kļūdu piespēlē pieļāva M.Rēdlihs, kā rezultātā divi Austrijas izlases hokejisti izslidoja pret Latvijas vārtiem, taču pieredzējušais latviešu vārtsargs šajā epizodē bija labāks, atkal glābjot komandu. Tikai mača 56.minūtē Latvija pirmo reizi šajā mačā varēja spēlēt vairākumā, taču Austrija spēlēja pārāk sekmīgi, lai izdotos to izmantot. Pašā pamatlaika izskaņā lieliska iespēja gūt vārtus bija Mihaelam Raflam, taču fantastiskā veidā Latviju atkal glāba Masaļskis, pamatlaikam liekot noslēgties neizšķirti 1:1.

Savukārt pagarinājumā Daugaviņš vārtus guva jau 33.sekundē, izraujot Latvijai otro uzvaru šajā pasaules čempionātā.

Kā zināms, šī gada pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija ar 1:6 piekāpās olimpiskajai čempionei Kanādai, bet pēc tam ar 2:4 atzina mājinieces Čehijas pārākumu. Savukārt pasaules čempionāta trešajā spēlē Latvija pirmdien ar 1:8 kapitulēja Zviedrijas priekšā, bet pēc divām dienām Latvijas valstsvienība izcīnīja pirmo uzvaru čempionātā, kad papildlaikā ar 2:1 pārspēja Šveici, uzvaras vārtus gūstot Daugaviņam. Tikmēr piektdien Latvija cieta ļoti sāpīgu neveiksmi ar 1:2 pret Vāciju, kas lika tai zaudēt reālas izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā.

Savukārt Austrija šo pasaules čempionātu iesāka sekmīgi, kad ar 4:3 pēcspēles metienu sērijā izdevās uzvarēt Šveici. Tiesa, pēc tam gan nācās piedzīvot četrus zaudējumus pēc kārtas – 1:6 pret Zviedriju, 0:2 pret Franciju un 0:4 pret mājinieci Čehiju. Līdz ar to austrieši šobrīd vairāk cīnās par vietas saglabāšanu elitē, lai gan saglabā cerības sasniegt arī ceturtdaļfinālu.

A apakšgrupas kopvērtējumā līdere ar piecās spēlēs maksimāli iekrātajiem 15 punktiem ir Kanāda, bet no tās par četriem punktiem atpaliek Zviedrija. Tikmēr desmit punkti tagad ir Čehijas rēķinā, bet par diviem mazāk – Šveices. Savukārt seši punkti ir Vācijai, kamēr tai ar četriem punktiem tagad seko Latvija. Pa trim punktiem tikmēr iekrājušas Francija un Austrija.

Nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs pēc divu dienu pauzes, kad otrdien stāsies pretī Francijas valstsvienībai.
Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Austrijas valstsvienībai pērn izdevās atgūt vietu pasaules čempionāta augstākajā divīzijā, kas tika zaudēta 2013.gadā, bet šajā pasaules čempionātā komandas sastāvu lielākoties veidot vietējā čempionāta pārstāvji.
Tomēr šajā turnīrā Austrijai ir arī viens Nacionālās hokeja līgas (NHL) pārstāvis – 26 gadus vecais Filadelfijas “Flyers” uzbrucējs Mihaels Rafls. Šī bija viņa otrā sezona pasaules spēcīgākajā hokeja līgā, kas viņam bija gana sekmīga, jo 67 spēlēs austrietim izdevās gūt 21 vārtus un veikt septiņas rezultatīvas piespēles.

Tiesa, pēdējo reizi Austrijai noturēt vietu starp pasaules spēcīgākajām izlasēm izdevās salīdzinoši tālajā 2004.gadā.

Latvijas izlase pasaules čempionātos ar Austriju iepriekš tikusies sešas reizes, četros gadījumos izcīnot uzvaru. Abu komandu pēdējā tikšanās reize šī turnīra ietvaros notika 2013.gadā, kad Latvija cieta neveiksmi ar 3:6, taču sacensību turpinājumā Austrija pamanījās zaudēt vietu augstākajā divīzijā.

Gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas izlase Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu, bet Vācija ar trim panākumiem pamatlaikā ieņēma septīto pozīciju.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkosies Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas – pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei.

Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Šobrīd izlases rīcībā ir 26 spēlētāji, turklāt vienība joprojām saglabā cerības arī uz Ziemeļamerikā esošo vārtsargu Kristeru Gudļevski, kuram noslēgusies sezona Amerikas Hokeja līgā (AHL). Tikmēr kļuvis skaidrs, ka komandai nepievienosies NHL komandas Vankūveras “Canucks” uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā.

Pasaules čempionātā debiju šogad piedzīvo aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam
trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, “domājot par nākotni”, treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un “O2” arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā – bukmeikeru kantoris “viensviens.lv” prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs “vienā vai divos” mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī “Optibet” un “Olybet” bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes – 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Uz Latvijas izlases spēlēm Prāgā devusies arī aģentūras LETA komanda – sporta ziņu reportieris Ints Megnis un fotoreportieris Edijs Pālens -, lai mūsu hokejistu gaitām un citiem svarīgākajiem čempionāta notikumiem sekotu līdzi tieši no notikumu vietas.

Hokeja čempionātam veltītajā LETA sadaļā (“http://www.leta.lv/hockey”) pieejama jaunākā informācija ne tikai par Latvijas hokeja izlases gaitām un panākumiem, bet arī citu komandu rezultātiem un čempionāta aktualitātēm.
Latvijas hokeja izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:

vārtsargi – Ervīns Muštukovs (Olborgas “Pirates”, Dānija), Edgars Masaļskis (“Ambri-Piotta”, Šveice), Jānis Kalniņš (Dunaūjvārošas “Acelbikak”, Ungārija);

aizsargi – Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis, Krišjānis Rēdlihs, Aleksandrs Jerofejevs (visi – Rīgas “Dinamo”), Māris Jass (Znojmo “Orli”, Čehija), Maksims Širokovs (Martiņī “Red Ice”, Šveice), Guntis Galviņš (Bolcāno “Foxes”, Itālija), Toms Andersons (Trenčīnas “Dukla”, Slovākija);
uzbrucēji – Rodrigo Ābols (“Rīga”), Andris Džeriņš, Mārtiņš Cipulis, Roberts Bukarts, Lauris Dārziņš, Miķelis
Rēdlihs, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis (visi – Rīgas “Dinamo”), Koba Jass (Liberecas “Bili Tygri”, Čehija), Lauris Bajaruns (Hersholmas “Rungsted”, Dānija), Jānis Sprukts (“Fribourg-Gotteron”, Šveice), Armands Bērziņš (Bruniko “Val Pusteria”, Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas “Dinamo”, Krievija), Ņikita Jevpalovs (Blēnvilas-Buābriānas “Armada”, Kanāda).

Austrijas izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:
vārtsargi – Bernhards Štarkbaums (“Brynas IF”, Zviedrija), Renē Švete (KAC), Dāvids Madleners (“Dornbirner”);
aizsargi – Daniels Mitenderofers (Lincas “Black Wings”), Patriks Peters, Florians Iberers (abi – Vīnes “Capitals”), Martins Šumnihs (KAC), Mario Altmans (VSV), Florians Mulšteins, Aleksandrs Palleštrangs, Dominks Hainrihs (Zalcburgas “Red Bull”);
uzbrucēji – Tomass Rafls, Manuels Latuza, Konstantīns Komareks, Aleksandrs Cijans (visi – “Red Bull”), Rafaels Roters, Mario Fišers (“Capitals”), Braiens Leblers (“Black Wings”), Mihaels Rafls (Filadelfijas “Flyers”, ASV), Manuels Ganāls, Daniels Vogers (abi – Grācas “99ers”), Manuels Gīers, Tomass Hunderfunds (abi – KAC), Nikolass Petriks (“Dornbirner”), Rafaels Herburgers (“Biel”, Šveice).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Trīs vīri cēlās kaujai… visi taču zina, kā viņus sauc.

Draugiem Facebook Twitter Google+