Edgars Līnis un Elīza Ancāne nākamgad atzīmēs 30 gadu jubileju un uzskata, ka labākās sezonas sporta dejās vēl priekšā.
Edgars Līnis un Elīza Ancāne nākamgad atzīmēs 30 gadu jubileju un uzskata, ka labākās sezonas sporta dejās vēl priekšā.
Foto no E. Ancānes arhīva

Edgars Līnis un Elīza Ancāne – dejošanas dzintara gabaliņi 0

Ar deju pa dzīvi – Edgars Līnis un Elīza Ancāne ir ne tikai vieni no Latvijas spēcīgākajiem sporta dejotājiem, bet arī precēts pāris, kurš gājis cauri ļoti dažādiem laikiem un pārbaudījumiem un tagad gatavs sasniegt jaunu līmeni.

Reklāma
Reklāma

Iedejot finālā

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Decembris Latvijas sporta deju dzīvē ir īpašs laiks – šīs nedēļas nogalē Ķīpsalas hallē Rīgā jau 38. reizi notiks festivāls “Baltic Grand Prix”, vienas no desmit lielākajām sacensībām pasaulē. Standartdeju pāris Edgars Līnis un Elīza Ancāne tam gatavojas nopietni un vēlas iepriecināt savus līdzjutējus, kuru netrūkst ne mājās, ne citur pasaulē. Nereti lielajās Āzijas pilsētās gadījies, ka uz ielas kāds uzsauc: hei, Līni vai – Latvia! Nupat viņi pasaules čempionātā Lietuvā izcīnīja 11. vietu, atkārtojot pērno sasniegumu, kad arī iekļuva pusfinālā jeb starp 12 labākajiem. Nozīmīgākajās sacensībās viņi vairākkārt dejojuši pusfinālā, un nākamais mērķis ir sa­sniegt finālu.

“Dejošanā diezgan izteikti ir tāda kā rindas sistēma, un nav tā, ka vienu dienu esi pirmais, nākamajā – desmitais. Lielākoties rezultāti, īpaši augšā, mainās lēnām un reti. Tāpēc, kad kāds pāris aiziet uz profesionāļiem vai beidz karjeru, tev ir jābūt gatavam izmantot iespēju,” skaidro Edgars. Viņš ar Elīzu dejo amatieru konkurencē, taču nosaukums neliecina par zemāku līmeni, gluži otrādi – konkurence ir daudz lielāka nekā profesionāļos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopš 2017. gada Latviju standartdejās pārstāv arī dejotāji no Krievijas Vadims Šurins un Anastasija Meškova, kuriem ir latviskas saknes. Pasaules rangā viņi atrodas astotajā vietā, Līnis un Ancāne – desmitajā. “Mums tas nāca par labu, jo Latvijā nebija tik augstas klases pāra, un tas iedeva stimulu lēcienam uz priekšu. Konkurence vienmēr veicina attīstību,” uzskata Edgars.

Dejo ar zvaigzni

Edgars un Elīza gājuši cauri ļoti dažādiem laikiem. Viņi dejo kopā no 15 gadu vecuma, un drīz vien izveidojās romantiskas jūtas, bet 2008. gada ekonomiskā krīze iepūta aukstus vējus viņu sporta un dzīves savienībā. “Mūsdienās visi sporta veidi augstā līmenī kļuvuši ārkārtīgi dārgi, un sporta dejas nav izņēmums. Finansiālā situācija neļāva turpināt kopīgi dejot,” atceras Edgars. Pēc nepilnu divu gadu pārtraukuma viņi atkal sadevās rokās.

“Tas bija ļoti vērtīgs posms, lai daudz ko izvērtētu, secinātu, uzlabotu. Es saku – tā man bija visbriesmīgākā labākā pieredze,”

smejas Elīza, kura uz brīdi bija pametusi sporta dejas, taču ieguva ļoti vērtīgu pieredzi populārajā televīzijas šovā “Dejo ar zvaigzni”. Pirms trim gadiem abi mija gredzenus.

“Līnis un Ancāne ir kā mūsu dzintara gabaliņi – divi latvieši kopā un aizdejojušies līdz tik augstam līmenim. Turklāt nemaz nenotiek bieži, kad dejotāji veido attiecības. Viņi arī māca dejas citiem, organizē. Ceru, ka augstās vietas pasaulē veicina jaunās paaudzes motivāciju,” teic “Baltic Grand Prix” ilggadējais organizators Aigars Svars.

Viņš norāda, ka šobrīd sporta dejas prasa daudz profesionālāku attieksmi nekā agrāk: “To, ko šobrīd dejo juniori līdz 15 gadu vecumam, agrāk dejoja pieaugušie. Variācijas kļuvušas daudz sarežģītākas, tiek izdejotas neiedomājamas lietas, kas agrāk nerādījās sapņos. Padomju Savienības laikā lielākoties dejojām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tagad mērogi ir pilnīgi citi. Agrāk ar mašīnām vai autobusiem brauca uz sacensībām Itālijā, tagad – tikai lidmašīna.”

Kā ūdens

Visa diena Edgaram un Elīzai paiet kopīgi deju zālē – rīta pusē paši trenējas, vēlāk māca iemaņas audzēkņiem. “Man tas šķiet pluss, ka visu laiku esam kopā. Nevaru iedomāties attiecības, kurās cilvēki dzīvo dažādās pilsētās vai pilnīgi nesakrīt viņu darba grafiki, un tiekas tikai brīvdienās. Mīnuss ir tas, ka darbs beidzas vēlu un paliek maz brīvā laika,” spriež Edgars.

Edgars Līnis un Elīza Ancāne

“Galvenais, ka ir kopīgs ritms, līdzīgas intereses. Darba dienā pieredzēto pārrunājam mājās. Ir forši. Protams, ir reizes, kad gribas ķerties pie rīkles, bet tā ir jebkurās attiecībās,” domā Elīza. “Lielākoties emocijas rodas mūsu treniņos, kad katram ir sava ideja, un tās nekrustojas. Pēdējā laikā abi cenšamies ieklausīties otrā vairāk nekā agrāk.” Edgars uzskata, ka sadzīvē ir piekāpīgāks, bet dejās virsroku gūst viņa vīzija un redzējums. “Tā tam jābūt, man jābūt kā ūdenim, kas ieņem formu,” piebilst partnere.

Reklāma
Reklāma

Arī ballītēs viņi ar lielu prieku izkustina kājas – dejošanas nekad neesot par daudz.

Karjeras laikā gadījušās kuriozas situācijas – Elīza uz deju grīdas nokritusi, atkailinoties vairāk, nekā vēlētos, bet reiz viņiem uzticēts aizvest bērnus uz sacensībām Beļģijā, un atpakaļceļā pirmo un vienīgo reizi nokavējuši lidmašīnu.

“Mūsu pirmajā tālajā lidojumā 15 gadu vecumā uz Singapūru laika joslu maiņas dēļ iemigām tik cieši, ka nedzirdējām modinātāju un nogulējām sacensības.

Mēs bijām uzaicinātais pāris, kam organizatori apmaksāja ceļu un dzīvošanu,” smejoties atminas Elīza.

Grūti laiki

Dejas ir viens no retajiem sporta veidiem, kur svarīgs tērps un izskats, īpaši dāmām. Ja nav līdz galam nostrādāts, tas ietekmē rezultātu. Šīs jomas profesionāļi braukā uz sacensībām un piedāvā savus pakalpojumus, bet Elīzai patīk pašai sevi uzpost: “Tu sevi pazīsti labāk nekā cilvēks, kuram iet cauri kā konveijeram – tie dejotāji visi izskatās labi, bet vienādi. Gribu saglabāt savu es, un tā ir arī naudas ietaupīšana.”

Dejošanas aizkulisēs sastopas lieli ego, īpaši viņi to sajūtot tagad, kad sāk klauvēt pie pašas spices durvīm. Dažādu intrigu netrūkst, bet izteikta kaitniecība gan ir reta. Elīzas draudzenei reiz pirms sacensībām sabojāta kleita. “Kopumā gan dejotāji ir izpalīdzīgi – reizēm tālajos ceļojumos kādam neatnāk bagāža, tad citi aizdod nepieciešamo. Vide ir draudzīga, bet skaidrs, ka katrs grib būt pirmais,” piebilst Edgars.

“Baltic Grand Prix” notiek kopš 1982. gada. “Sākumā bijām maziņi, viss sākās Dobelē, un ne par ko lielu nesapņojām, taču pamazām ar katru gadu augām. Lai iekarotu vietu starptautiskajā apritē, ir regulāri jāorganizē sacensības, viss notiek pakāpeniski. Pagrieziena punkts bija 1998. gads, kad pirmo reizi sarīkojām pasaules čempionātu un sacensības notika “Skonto” hallē,” atceras Aigars Svars.

Diemžēl šis, visticamāk, būs pēdējais lielais festivāls. “Finanses no visām pusēm samazinās, arī saistībā ar ziedojuma likumu. Kļūsim mazāki, jau šoreiz bija grūtāk organizēt, bet, tā kā ir Latvijas Sporta deju federācijas jubilejas 30. gads un pieteicām pasaules čempionātu junioriem standartdejās, atcelt nedrīkstējām,” tā Svars. Ķīpsalā dejošot daudzi simti sportistu no apmēram 35 valstīm. Pērn Līnis un Ancāne šajās sacensībās izcīnīja otro vietu.