“Delna”: Rucavas novads – karaļvalsts ar saviem tikumiem 0
Sabiedrības par atklātību Delna (turpmāk – “Delna”) Juridiskais atbalsta centrs (turpmāk – JAC) saņēmis anonīmu iesniegumu, kur tika norādīts uz medija “Kurzemes Vārds” publicētajiem rakstiem par divu Rucavas novada bijušo amatpersonu Anda Roļa (tagadējais domes deputāts) un Jāņa Barduļa (bijušais domes vadītājs) pārkāpumiem, kuru dēļ pašvaldībai radīti zaudējumi 52 000 eiro apjomā. Tam ir pierādījumi, tomēr pašvaldība šos zaudējumu nepiedzen, uzsvērts “Delnas” izplatītajā paziņojumā.
“Delnas” direktors Gundars Jankovs skaidro, ka, pamatojoties uz anonīmo iesniegumu, “Delna” pieprasīja un ieguva papildus dokumentus no Rucavas novada domes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB). “Neskatoties uz to, ka Delna lūdza Rucavas novada domi skaidrot, kādēļ netiek piedzīti nodarītie zaudējumi pašvaldībai, dome izvēlējās tikai atsūtīt 2009.gada tiesas spriedumu, kuru nav izpildījusi, bez paskaidrojumiem,” norāda Jankovs.
2011.gadā Rucavas novada dome noslēdza būvdarbu līgumu ar SIA “Water Ser” par ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanu Rucavas ciematā. Projekta realizācijas laikā tika konstatētas nepilnības tehniskajā projektā, kā rezultātā izraktā grunts – māls, kas neatbilda tehniskajām prasībām, tika aizvietota ar domei piederošu smilti 1116 m3 apmērā, ko domes amatpersonas SIA “Water Ser” nodeva bez atlīdzības.
Lēmumu realizēt domei piederošos derīgos izrakteņus pieņēma toreizējais Rucavas novada domes priekšsēdētājs Andis Rolis, mutiski vienojoties ar būvnieku par šādu rīcību. Minētais izvestās smilts daudzums domes grāmatvedības reģistros nav ticis iegrāmatots un dome samaksu no būvuzņēmēja par izvesto smilti 10 tūkst. EUR apmērā nav saņēmusi.
Šo gadījumu ir izvērtējis KNAB, kas konstatēja, ka pašvaldībai šīs rīcības rezultātā tika nodarīti zaudējumi.
Atbilstoši tiesību normām pašvaldībai regresa kārtībā būtu jāpiedzen no minētās amatpersonas zaudējumi, tomēr pašvaldības deputāti ilgstoši nespēj vienoties par šādu rīcību, tādējādi klaji demonstrē savu nihilistisko attieksmi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), kas uzrauga domes darbu, šādā gadījumā arī ir bezspēcīga pret domes nevēlēšanos piedzīt no Anda Roļa pašvaldībai nodarītos zaudējumus, par ko liecina neskaitāmā pušu sarakste. Tas kopumā parāda to, cik pašvaldībā strādā nekompetenti deputāti, kas dažādu interešu vadīti, klaji ignorē likumus un grauj pašvaldības prestižu un iedzīvotāju uzticību pašvaldībai kā vienai no valsts pārvaldes institūcijām. Būtisks arī ir fakts, ka Anda Roļa brālis Guntis Rolis (informācija iegūta Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē) ir Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, kas varētu izskaidrot situāciju, kāpēc netiek piedzīti domei radītie zaudējumi.
Otrs gadījums, kas parāda Rucavas novada domes klajo likuma ignoranci ir nevēlēšanās uz spēkā stājušos tiesas sprieduma pamata piedzīt no kādreizējā Rucavas pagasta priekšsēdētāja Jāņa Bārduļa pašvaldībai radītos zaudējumus 42 000 eiro apmērā. 2009.gadā ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu Jānis Bārdulis tika atzīts par vainīgu apsūdzībā par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.
Tiesa konstatēja, ka viņš ar savu bezdarbību ir radījis pašvaldībai kaitējumu. Proti, 2003.gadā pašvaldība bez ekonomiska pamatojuma nolēma iesaistīties SIA “Papes osta” dibināšanā, ieguldot tajā Rucavas pagasta zemes gabalu “Ostmalas” par kadastrālo vērtību, nevis reālo tirgus cenu, kā to paredz likums. Šos normatīvajiem aktiem neatbilstošos lēmumus parakstīja Jānis Bārdulis, kas tīši neizmantoja savas tiesības neparakstīt domes lēmumus, lai atkārtoti tos skatītu jaunā domes sēdē. Neskatoties uz, jau 2009.gadā, tiesas spriedumā konstatēto, Rucavas novada dome ir izveidojusi atsevišķu darba grupu, lai pārvērtētu tiesas spriedumā konstatētos faktus par zaudējumu nodarīšanas apstākļiem, tādējādi pamatā apšaubot spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Šie abi gadījumi klaji parāda Rucavas novada deputātu iecietību pret bijušo domes amatpersonu pārkāpumiem, kur jau ir gana daudz pierādījumu (A. Roļa gadījumā KNAB un VARAM atzinums, J. Bārduļa gadījumā tiesas spriedums), lai piedzītu pašvaldībai radītos zaudējumus no amatpersonām. Vai tiešām pašvaldība ir karaļvalsts, kura var nereaģēt uz KNAB, VARAM un tiesas spriedumu?
