Nitins Agarvals
Nitins Agarvals
Foto no personiskā arhīva

Dezinformācijas mērķis ir sanaidot. Saruna ar viltus ziņu mednieku Nitinu Agarvalu 1

Arkanzasas universitātes Litlrokā Sociālo mediju un tiešsaistes uzvedību studiju centra (COSMOS) vadītāja NITINA AGARVALA viena no pētniecības tēmām ir viltus ziņas. Intervijā “Latvijas Avīzei” viņš uzsver, ka tās arvien biežāk tiek izmantotas kā politisks līdzeklis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Pastāstiet par galvenajām viltus ziņu “ražotāju” metodēm.

N. Agarvals: Politikā visu veidu maldinošos vēstījumus raksturo viena tendence – to izplatītāju mērķis ir šķelt sabiedrību. Tādēļ parasti viltus ziņas skar tādas jomas, kā, piemēram, tautība, rase, izglītība, veselības aprūpe un lesbiešu, geju un transpersonu jautājumi. Piemēram, nesen ASV tas notika saistībā ar amerikāņu futbola spēlētāju pretrunīgo rīcību ASV himnas atskaņošanas laikā (meln­ādainais amerikāņu futbola spēlētājs ASV himnas atskaņošanas laikā atteicās stāvēt kājās, it kā protestējot pret rasu nevienlīdzību. – Ģ.V.) – viltus vēstījumus izplatīja gan baltās rases radikāļi, gan melnās rases tiesību aktīvisti. Pēc traģēdijas Lasvegasā bija daudz baumu, kas tika izplatītas sociālajos tīklos – ka šāvējs bijis saistīts gan ar antifašistiem, gan ar “Islāma valsts” teroristiem. Mērķis dezinformācijas ražotājiem ir izprovocēt un iesaistīt konfliktos dažādas sabiedrības grupas un arī panākt, lai tie parādās uzticamu mediju darbakārtībā. Dezinformācija lielākoties tiek izplatīta koordinēti. Pieņemsim, ka man ir interneta dienasgrāmata, kurā paužu noteiktu ideoloģiju, un līdzīgs ir vēl kādam cilvēkam. Tad taču ir efektīvāk, ja darbojamies kopā un koordinēti izplatām vēstījumus sociālajos tīklos kopā vēl ar 100 līdziniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzos gadījumos aiz viltus ziņu ražotājiem slēpjas grupējumi, kuri pārstāv Krieviju vai saistīti ar to. Piemēram, atklājies, ka dezinformatīvu vēstījumu popularizēšana sociālajos tīklos notikusi, maksājot par to naudu.

Saistībā ar Krievijas iejaukšanos sniegt liecības ASV kongresā bija aicināti interneta milžu “Google”, “Facebook” un “Twitter” pārstāvji. Vai dažādu valstu valdībām vajadzētu būt asākām pret interneta uzņēmumiem?

ASV gadījumā nedomāju, ka būtu nepieciešams papildu tiesiskais regulējums. Valstij nav būtiski jāiejaucas sociālo mediju darbā – ne tikai tādēļ, ka tas ir tehniski sarežģīti, bet arī, ja kāds lietotājs tiek bloķēts, viņš dodas uz citām platformām. Sociālajiem medijiem raksturīgs, ka tie darbojas starptautiski un varat arī nezināt, kuras valsts likumi jāpiemēro. Tomēr valdībām jābūt vairāk vērīgām attiecībā uz sociālajiem tīkliem. Valdības pārstāvjiem stingrāk jārosina sociālo mediju vadītāji uz aktīvāku sadarbību. Sociālajiem tīkliem vajadzēja ziņot par aizdomīgām reklāmām jau tad, kad tās parādās, nevis pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Tad būtu nodarīts mazāks kaitējums.

ASV pašlaik notiek diskusija par to, vai telekanālu “Russia Today” (“RT”) un ziņu aģentūru “Sputnik” reģistrēt kā ārzemju aģentus, jo viņi izplata Krievijas propagandu. Vai to vajag darīt?

No Rietumu skatpunkta “RT” un “Sputnik” ir propagandas kanāli, tomēr, ja uz to palūkojas no runas brīvības viedokļa, tad aina ir pavisam cita. Un arī video kopīgošanas vietne “YouTube” nedarbojas tikai ASV, tā nevar paņemt vienu aspektu un tādēļ liegt šiem kanāliem darboties. Ja jūs uzbūvējat reālu sienu – kurš būs atbildīgs par to, ka uz tās tiek izvietotas reklāmas. Ir grūti regulēt šo procesu, tomēr sociālo mediju vadītājiem jābūt atbildīgākiem.

Reklāma
Reklāma

Kādu attīstību jūs paredzat viltus ziņu fenomenam?

Nākotnē kļūs vēl sliktāk – to izplatība būs vēl intensīvāka. Tās aktīvi izmanto ģeopolitisku mērķu sasniegšanai. Pirms desmit gadiem bija tikai dažas viltus ziņu mājaslapas, bet tagad pastāv daudz platformu, kurās izplatīt maldinošos vēstījumus, turklāt ir tādi “fenomeni” kā interneta troļļi, boti (sociālo mediju automatizēti konti informācijas izplatīšanai) un citas jaunās hibrīdtehnoloģijas. Dezinformatīvu saturu raksturīga iezīme ir tā izplatība ātrāk nekā pārbaudītas un drošas informācijas. Datorzinātniekiem jārada gudrāki algoritmi. Pašlaik situācija izskatās kā kaķa un peles spēle, piemēram, sociālajam tīklam “Twitter” ir savs algoritms, kas, pastāvot noteiktiem apstākļiem, bloķē lietotājus. Tomēr arī viņi kļūst gudrāki. Ar algoritmu uzlabošanu vien nepietiek. Lai veiksmīgi cīnītos pret dezinformāciju, politikas veidotājiem jābūt aktīvākiem. Cīņā pret dezinformāciju mums jāliek lielāks uzsvars uz izglītību. Francijā un Vācijā jau ir programmas, kurās māca, kā lietot un uztvert informāciju sociālajos tīklos, ASV arī ir tādas, līdz ar to mēs nesākam no nulles. Mums nav jābūt dez­informācijas upuriem vai medījumam.

ATBALSTA