Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. decembris, 2014
Drukāt

Dimants: Nepalielinot NEPLP kapacitāti, likuma izpilde būs deklaratīva (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Atsaucoties uz 29. decembra “Latvijas Avīzē” publicēto Gunta Ščerbinska komentāru “Informatīvās telpas stiprināšanā no vārdiem jāķeras pie darbiem”, šeit daži nozīmīgi precizējumi.

Autors, komentējot Saeimā pieņemtos likuma grozījumus attiecībā uz radio nozari, pamatoti norāda, ka “daudz kas būs atkarīgs arī no regulatora – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) – spējas sekot likuma ieviešanai”.

NEPLP spēja (vai nespēja) nodrošināt likuma ievērošanu elektronisko mediju jomā ir izšķiroši nozīmīga, lai Latvija spētu īstenot jebkādu politiku mediju jomā. Tāpēc NEPLP nav izprotama Saeimas deputātu rīcība, noraidot tik ļoti nepieciešamo Monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu un Latvijas Radio studijas izveidi Latgalē.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmums neatbalstīt elektronisko mediju monitoringa un NEPLP sekretariāta kapacitātes stiprināšanu (tam nepieciešamie 106 tūkstoši eiro pat nav papildu finansējums, bet ieekonomēto līdzekļu pārcelšana) bija ļoti nepatīkams, negaidīts pārsteigums. Šo iniciatīvu (kopā ar sabiedriskā medija studijas izveidi Latgalē) kā aktuālu un atbalstāmu ar vienbalsīgu “par” pēc karstām debatēm 11. decembrī novērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Dažas dienas vēlāk – 16. decembrī – Budžeta un finanšu komisija abas Latvijas drošībai un sabiedrībai akūti nepieciešamās iniciatīvas pēkšņi noraidīja. Un vienlaikus atrada “lieku” naudu komerctelevīzijas un komercradio projektiem.

Ja politiķi neatbalsta NEPLP Monitoringa centra kapacitātes palielināšanu, par likuma izpildi varam runāt vien deklaratīvi, jo ar pašreizējiem resursiem varam monitoringam pakļaut nepilnu 1% no visa Latvijā redzamā/dzirdamā mediju satura.

Toties NEPLP lēmums par Krievijas TV kanāla “Rossija RTR” retranslācijas pārtraukšanu jau ir sasniedzis mērķi: regulators izdarīja visu politiski nepieciešamo un no tiesiskā regulējuma viedokļa iespējamo. Krimas kara apstākļos NEPLP uzskatīja par neiespējamu nereaģēt uz pārkāpumiem, kas aizliegti likumā, un izlikties, ka neesam šos pārkāpumus konstatējuši. Krievijas valstij simtprocentīgi piederošais kanāls tika sodīts ne tikai ekonomiski, trīs mēnešus liedzot tam piedalīties Latvijas reklāmas tirgū.

Galvenais, pateicoties šim lēmumam, Eiropas Savienības dienaskārtībā nonāca jautājums par dalībvalstīm un tātad visnotaļ arī NEPLP obligātās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērotu grozīšanu, lai sasniegtu direktīvas mērķus, tostarp naida kurināšanas pēc valstspiederības aizliegumu un Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvara efektīvu monitoringu dalībvalstu jurisdikcijā esošajās trešo valstu programmās. To apliecina īpašs Eiropas Komisijas diskusiju dokuments par Latvijas regulatora lēmumu, kā arī īpašas apspriedes par šo lēmumu direktīvas kontaktkomitejā Briselē un ES audiovizuālo mediju regulatoru apvienībā ERGA, gatavojot attiecīgus direktīvas grozījumus, it īpaši par lēmumu pieņemšanas procedūru ārkārtas situācijās.

Tāpat pēc NEPLP rosinājuma tika pieņemti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) grozījumi, kas ļauj NEPLP pašai veikt arī retranslēto programmu ierakstus un tātad nodrošināt to monitoringu atbilstoši likumam. Jāatkārto, šī ir iespēja vien tad, ja NEPLP rīcībā ir monitoringa veikšanai nepieciešamā kapacitāte. Pretējā gadījumā varam grozīt likumus, pieņemt jaunus, sludināt ciešu apņemšanos ierobežot nelegālu TV programmu retranslāciju, taču praktiski tam nebūs nekādas jēgas, jo Saeima ir lēmusi, ka NEPLP papildu kapacitāte nav nepieciešama.

Izmantojot izdevību, NEPLP vārdā vēlos pateikties Valda Zatlera vadītajai 11. Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kas komentārā minētajam un NEPLP sagatavotajam jaunajam radio nozares regulējumam deva strauju virzību Saeimā. Diemžēl Saeimas Cilvēktiesību komisijā bez virzības aizvien vēl atrodas NEPLP sagatavotie un jau 2013. gada septembrī iesniegtie EPLL grozījumi par TV raidījumu subtitrēšanu, kas beidzot ne vien nodrošinātu augstu subtitru kvalitāti, bet arī ievērojami lielāku ES valodu klātbūtni Latvijas elektroniskajā plašsaziņā un stiprinātu latviešu valodas pozīcijas, kas, mūsuprāt, ir izcili svarīgs eiropeiskās un nacionālās identitātes jautājums.

Autors ir NEPLP priekšsēdētājs

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kapacitāte vēl šiem jāpalielina! Jāatlaiž esošo liekēžu bars, un jāpieņem cilvēki, kas reāli strādās!

  2. Nevar vairs pazīt – ĻOTI .. palicis Dimanta kungs… Nav jābrīnās par tādu pavērsienu – radio raidījumi krievu valodā Latgalē…. NEBRĪNOS VAIRS NE PAR KO!??? Teikšu skaidri ar KLAU vārdiem: ja taisa radio studiju, tad priekš latviešiem, jo viņi ir LATGALES pamatnācija… CERU, ka SAEIMA IZPROT SITUĀCIJAS NOPIETNĪBU UN SPĒJ IESKATĪTIES VALSTS NĀKOTNĒ NEAIZMIGLOTĀM ACĪM…

  3. Ukrainā un Moldovā Kremļa telekanālu pārraidīšana, arī translēšana kabeļtīklos, aizliegta. Naidīgas valsts melīgu propagandu izplatīt nedrīkst, bet ne jau pie mums. Mums to tiesu ir “dimata komisija”, kas zin tik daudz kā šķērdēt nodokļu maksātāju naudu visādiem bulšita semināriem.

    Ukrainā pims kāda laika grasījās aizliegt izrādīt filmas/seriālus, kas pozitīvi attaino krievu specdienestu darbību. Latvija, ar NA kultūras ministres un NKC gādību, šogad vienam šādam seriālam piesķīra, šķiet, ca100 000 eiro.

    Tā kā slinkums, nekompetence un klaja nodevība visur, kur tik skaties.

  4. kāpēc Latgalē vajadzīga radio studija, pie tam, studija, kas taisīs raidījumus krievu (!!) valodā?! Ja studiju taisa, tad priekš latviešiem, jo latvieši ir Latgales pamatnācija, bet slāvi un krievi ir svešinieki.

  5. Tad ir devusi “zalo gaismu” plassazinu vilnos turpmak nekontroletai, neatspekotai Krievijas propagandas izplatisanai Latvija? Vai tas ir ko Dimants mums neasos vardos censas pateikt?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+