Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. septembris, 2014
Drukāt

Dizains un sabiedrība: saskarsmes vidi meklējot

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozares 2. kursa studenti (no kreisās) Lāsma Ločmele, Karīna Vītiņa, Līva Drīliņa, Kristaps Brerzinskis un Dāvids Prols ir apņēmības pilni turpināt Latvijas dizaina panākumus nākotnē.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 2. līdz 5. oktobrim notiks izstāde “Design Isle” (“Dizaina sala”), kuras laikā 4. oktobrī tiks pasniegta arī prestižā, jau septītā “Gada balva dizainā” vairākās kategorijās – interjera, vides, rūpnieciskā, modes, aksesuāru, tekstila, grafikas un foto dizainā. Šogad notiek arī īpašs tematisks konkurss “Veltījums”, kas radīts par godu Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai un Latvijai kā Eiropas Savienības prezidējošai valstij 2015. gadā ar domu pavērst svaigu skatījumu uz latviskiem suvenīriem.

Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks teic, ka “Gada balvai dizainā 2014” jau patlaban pieteikti apmēram simt darbi, kurus var izvirzīt jebkurš – arī lietas ražotājs, pasūtītājs, iepriekš saņemot dizainera atļauju. Izstādē būs iespēja pārliecināties par mūsu dizaineru talantu pārsteigt – varēs apskatīt, piemēram, šūpuļkrēslu, kura iedvesmas avots ir hokeja slida, kumodi ar 3D printētiem rokturiem, smagnēju galda piederumu komplektu, kas radīts, lai mudinātu izgaršot maltīti lēnām, vai arī lampu kolekcijas, kurām iedvesma smelta dārgakmeņu formās, un daudzus citus unikālus darbus.

Latvijas dizains ir starptautiski atzīts un novērtēts ar visprestižākajām nozares balvām. “Kultūrzīmes” tomēr interesēja noskaidrot, ko paši gaidām no Latvijas dizaina, kā arī vai varam teikt, ka ar sazobi – dizains, izglītība, uzņēmējdarbība, sabiedrība – viss ir kārtībā.

No idejas līdz īstenojumam


Ceļš uz dizainera izglītību Latvijā ir ne vien plata, bet arī gara taka, kas sākas bērnu mākslas skolās, turpinās vairākās profesionālas ievirzes vidusskolās Latvijas lielākajās pilsētās un ietiecas vairākās augstskolās. Pēdējā laikā simt Latvijas māk­slas skolotāji ir ieguvuši profesionālās zināšanas tieši dizaina izglītībā. Par tās augsto līmeni liecina fakts, ka, piemēram, no Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas absolventi iekļūst tādās ārzemju augstskolās kā šīs māk­slas meka Eindhovenas dizaina akadēmija Nīderlandē un Senmārtina mākslas koledža Londonā. Dizaina izglītību augstākajā līmenī apgūst Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļā ar četrām apakšnozarēm – funkcionālā, vides mākslas, metāla un modes dizaina – kā arī citās augstskolās.

Kā uzsver LMA Dizaina nodaļas asociētā profesore Barbara Ābele, LMA Dizaina nodaļa caur bakalauru un maģistrantu programmām mēģina aptvert visus aktuālos dizaina aspektus un jomas. Viņa teic – ārkārtīgi būtiski, lai gan studentu vidē, gan sabiedrībā veidotos izpratne par dizaina nozīmi jaunu produktu izstrādē, jo tikai tad tie spēj būt konkurētspējīgi kā vietējā, tā starptautiskā tirgū. LMA vidēji gadā absolvē apmēram 40 dizaineri, un lielākoties viņus “uzsūc” arhitektūras biroji, reklāmas aģentūras, uzņēmumi, kam nepieciešams grafiskais dizains. Šobrīd gan esot vērojams, ka uzņēmēji skaidrāk pauž vēlmi attīstīt jaunus produktus, kas varbūt pirms pieciem gadiem vēl tik skaidri nebija izteikts. Pie izciliem piemēriem minama Rīgas Krēslu fabrika, kuras īpašnieks, arhitekts un dizainers Aldis Circenis pats strādā pie jaunu produktu attīstības. Dizaineru vidi sajūsmināja viņa panākums aizpērn, kad līmētā saplākšņa soliņš “Bloom” saņēma starptautiski prestižo “Red Dot” (“Red Dot Design Award”) balvu. Savukārt par Latvijas stikla dizaina priekšmetu zīmolu “an&angel”, kas 2013. gadā ieguva “Red Dot” balvu kategorijā “Produktu dizains”, var runāt kā par industriālā produktā pārvērtušos amatniecisku sākotni, kas spēj konkurēt pasaules līmenī. LMA meklē visdažādāko sazobi ar uzņēmējiem, gan aicinot viņus uz diplomandu dienām, gan piesaistot bakalaura un maģistrantu darbu izstādē. Īpaši laba sadarbība izveidojusies ar “Zundas mēbelēm”, “Grindex”, “Dzintaru”, Stendera ziepju fabriku. “Studentam strādājot ražotnē, tiek kompensētas inženiertehniskās zināšanas, ko mēs kā mākslas augstskola ar nelieliem kursiem šajā jomā nevaram audzēknim iedot,” teic Barbara Ābele. Aizpildot robu dizaina inženiertehniskajā sadaļā, Rīgas Tehniskā universitāte nupat atvērusi rūpnieciskā dizaina programmu un patlaban veido jaunu dizaina laboratoriju jeb fabriku.

LDS vadītājs Andrejs Broks tomēr uzskata, ka topošo dizaineru sazobe ar ražotāju pieklibo. Viņaprāt, LMA dizainerus psiholoģiski māca līdzīgi kā, piemēram, gleznotājus, bet dizainers nav solists, viņam būs vairāk jāiekļaujas radošā komandā. Atšķirībā no laikiem, kad dizainers tika pieaicināts piepucēt izskatu jau gatavai lietai, tagad viņš piesaistāms no pirmsākuma, idejas rašanās līdz pat gatavam produktam. Tā tas ir Eiropā, kaut Latvijā pieeja ne vienmēr tiek īstenota. Ne velti arī pamatnostādņu dokumentā “Radošā Latvija” izvirzīta prasība uzlabot dizaina profesionālās izglītības standartus un programmu, lai studenti iegūtu pilnīgākas zināšanas tieši tehnoloģiju un inovāciju jomā. Taču arī citu nozaru profesionāļiem vismaz izpratnes līmenī jābūt priekšstatam par dizainu.

Pērn lielu interesi izraisīja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja rīkotais pasākumu cikls “Vārds Latvijas dizaineriem” ar vadmotīvu – projekta stāsts. Tas ļāva atklāt aizkulises, kas parasti sabiedrībai paliek slēptas: no radošās idejas dzimšanas līdz praktiskām veiksmēm un neveiksmēm īstenošanas gaitā. Tēmu loks tika paplašināts, atvēlot vietu arī arhitektūrai, interjera dizainam, grāmatu grafikai, vides un sociālajam dizainam. Īpašu interesi apmeklētāju vidū (vidēji katrā tikšanās reizē piedalījās līdz 200 klausītāju) izraisīja dizaineres Lienes Drāznieces stāsts par darbu pie “Erenpreiss” korporatīvās identitātes, dizainera Kirila Kirasirova runa par ilgtspējas un ekodizaina domāšanu saistībā ar zīmola “Munio Home” iepakojuma risinājumiem, dizainera Miķeļa Baštika stāsts par jauna veselīga pārtikas produktu zīmola “The Beginnings” rašanos un tā ietērpšanu košā vizuālā valodā. Cikls tiks turpināts arī šogad, jau oktobrī notiks pirmā tikšanās, kas iecerēta vēl atraktīvāka – kā diskusija ar apmeklētāju iesaisti.

Dizaina ierosmes Kuldīgā


Patlaban tiek briedināta iecere atvērt LMA Dizaina nodaļas filiāli Kuldīgā, kad tiks renovēta vecā slimnīcas ēka. Starp citu, tieši Kuldīgā šā gada augusta pirmajās dienās notika dizaina filmu festivāls. Dizainere Ilze Kundziņa ar kolēģiem patlaban strādā pie bērnu laukuma izveides Kuldīgā, pērn starptautiska komanda šajā Kurzemes pilsētā radošā darbnīcā risināja pilsētvides pieejamības jautājumus. Jā, kaut arī vārda “dizains” izcelsme ir sena, Eiropā ar to vairs nesaprot vienīgi priekšmeta estētisko veidolu, bet arī pilsētas, transporta, gājēju ielu struktūras sakārtotību. Kā teic Ilze Kundziņa, viņasprāt, lieliska dizaina paraugs ir promenāde Daugavas krastā aiz Spīķeriem, arīdzan Ķīpsalas jahtu ostas dizains. Savukārt LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks problēmu saskata tajā, kā radīt priekšnosacījumus, lai dizainu kā pievienotās vērtības radītāju tautsaimniecībā izmantotu arvien plašāk. Šobrīd ir visiem zināmas izcilības dizainā, taču nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai uzņēmēji būtu gatavi ieguldīt investīcijas jaunradē. “Valstij būtu jāveicina situācija, kad uzņēmējs nevis ražo vienu detaļu kādam ārzemju uzņēmumā izstrādātam galdam, bet pats radītu laba dizaina mēbeli, kurai būtu pieprasījums kā vietējā, tā ārzemju tirgū,” uzsver A. Broks. Viena no institūcijām, kas strādā pie šādām programmām, ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kurā var saņemt atbalstu inovācijām un kura palīdz meklēt eksporta tirgus jauniem produktiem.

2013. gadā Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) izveidoja īpašu mērķprogrammu dizaina un arhitektūras nozares eksportspējas veicināšanai. Taču šogad tā turpināta netiek. Kā stāsta VKKF Dizaina un arhitektūras 
nozares eksperte Vita Vilka, pirmkārt nebijis gaidītās atsaucības – pieteikušās 16 juridiskas personas un astoņas saņēmušas finansiālu atbalstu. Otrkārt, projekti kopējuši tradicionālajiem ceturkšņu konkursiem iesniegtos un arī LIAA projektus. Turklāt nauda – 20 tūkstoši latu – tika ņemta no Arhitektūras un dizaina nozarei piešķirtā kopējā 115 000 latu finansējuma. Var secināt, ka eksperiments ar vēl vienas iekškabatiņas izveidošanu nebija īsti izdevies. 2014. gada trijos ceturkšņos arhitektūras un dizaina nozarē VKKF sadalīti gandrīz 160 tūkstoši eiro.

A. Broks akcentē, ka būtiska ir arī dizaina nozares pārvaldības pilnveidošana. Patlaban dizaina padomei pie Kultūras ministrijas esot tikai konsultatīva loma, taču būtu nepieciešams kaut neliels birojs ar savām finansēm, kas iestātos par jau minētajām dizaina nozares vajadzībām. Taču esot arī dizaineri, kuri veiksmīgi strādā, cerībā uz kaut kādu valsts atbalstu īpaši neiespringstot. “Piemēram, pirmajā “Design Isle” izstādē pērn uzradās pat tādi uzņēmēji, par kuriem neviens neko iepriekš nezināja,” viņš piebilst. “Viens, piemēram, ražo laba dizaina hokeja ķiveres ar visām aizsargmaskām, eksportē uz ārzemēm, bet dizaina vidē viņa darbība bija atklājums.”

Nacionālā dizaina meklējumos


Viena no “Dizaina salas” misijām ir radīt apjēgu, ka dizaina industrija cieši saistīta ar pārējām radošo industriju un kultūras nozarēm, kuru savstarpējā mijiedarbe veido valsts nacionālo kultūrvidi un tās patības tēlu vietējā un starptautiskajā mērogā. Tādēļ gluži loģiski rodas jautājums, vai pastāv tāds jēdziens “nacionālā dizaina skola”, “nacionālais dizains” un kā tas saskatāms, uzlūkojot atsevišķus priekšmetus, produktus, vidi? A. Broks uzsver, ka nacionālajā dizainā jūtama iepriekšējo tradīciju ietekme, arī ziemeļnieciskais domāšanas veids, taču, no otras puses, var pabrīnīties, cik dažkārt, piemēram, japāņu tradicionālo ēku būvniecībai var būt identisks siluets ar mūsu klētīm. Arī, piemēram, kādā produktā ieraugot Lielvārdes jostas elementu, nevaram būt pārliecināti, ka mums darīšana ar nacionālo dizainu. Līdzīgi raksti var būt saskatāmi arī citu tautu mitoloģijā. Barbara Ābele teic, ka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā var redzēt, piemēram, nacionālā romantisma posmu Jūlija Madernieka daiļradē. Savukārt Martas Staņas (Dailes teātra ēkas arhitektes) interjeros jūtama radniecība ar modernisma laikmetu, taču principā mūsu identitāte dizainā ir sadrumstalota, jo šī nozare nav kopta un attīstīta simt gadus, kā, piemēram, skandināviem. Latvijas dizaina identitāte ir veidojama, meklējama materialitātē – kokā, mālā, dažādās krāsās, sajūtā par tekstila lietojamību. “Es gribētu, lai mūsu nacionālais dizains saistītos ar vienkāršību, tīrību, lakonismu, cilvēku radītu, bet nepiesārņotu vidi,” uzsver LMA asociētā profesore.

Var secināt – savu nacionālās dizaina skolas ideju mēs vēl tikai briedinām.

Augstāko izglītību dizainā piedāvā:


Latvijas Mākslas akadēmija

Rīgas Tehniskā universitāte

Latvijas Universitāte

Banku augstskola

Liepājas Universitāte

Rēzeknes Augstskola

Daugavpils Universitāte

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Latvijas Kultūras akadēmija

Latvijas dizaineru sasniegumi konkursos un izstādēs


Rīgas krēslu fabrikas rotaļu zirdziņš Roo, kura dizainu radījis mākslinieks Aldis Circenis, saņēmis prestižo “iF product design award” balvu (2012).

Alda Circeņa veidotā taburete “Bloom” saņēmusi “Red Dot Award: product design 2012” starptautisko balvu un balvu Stokholmas mēbeļu izstādē.

Rotaļu ražotāja “VARIS” koka konstruktors saņēmis Koka rotaļlietu dizaina balvu pasaules lielākajā rotaļlietu izstādē “Spielwarenmesse” Vācijā (Nirnbergā, 2004).

Profesionālā juveliera un inženiera Jura Zariņa dibinātā uzņēmuma “JZ Microphones” 2013. gadā prezentētais produkts “J1” no jaunās mazbudžeta mikrofonu sērijas “J”, kas izpelnījās ievērojamu atpazīstamību un pasaules līmeņa atzinību, īpaši populārs kļūstot Ķīnā un Krievijā, šogad nominēts “29th TEC Awards” balvai kategorijā “Mikrofonu tehnoloģijas ierakstiem”.

“Red Dot” augsto žūrijas atzinību 2012. gadā izpelnījās firmas “an&angel” (radošais direktors Artis Nīmanis) kolekcijas “DECO” trauki. “DECO” kolekcija ir unikāla ar “an&angel” dizaineru izstrādāto inovatīvo tehnoloģiju, kas ļauj radīt elegantus traukus ar spoguļefekta pārklājumu. “an&angel” ieguvis arī apbalvojumu kategorijā “Rūpnieciskais dizains” LIAA un Ekonomikas ministrijas rīkotajā eksporta un inovācijas balvu pasniegšanā 2010. gadā.

Avots: LIAA

VKKF mērķprogrammas “Dizaina un arhitektūras nozares eksportspējas veicināšana” līdzekļu izlietojums 2013. gadā
Projekta nosaukums Piešķirtais finansējums (LVL)
Dalība modes nedēļā “Parīze 2014” 1800
Gada balva dizainā 2013 4400
Starptautiskās dizaina izstādes “Dizaina sala 2013” (Design Isle 2013) konceptuālās un vizuālās identitātes izstrāde un realizācija 1540
Latvijas vidējo profesionālo un augstāko mācību iestāžu ekspozīciju starptautiskajā izstādē “Dizaina sala” tehniskais nodrošinājums 1000
Zinātniski praktiskā konference “Dizaina sala” 700
Latvijas valsts ekspozīcija 14. Venēcijas arhitektūras biennālē 2014. gadā 7000
Arhitektūras nozares eksportspējas veicināšana 1560
Ilgtspējīgu Latvijas arhitektūras objektu, projektu un ideju popularizēšana Latvijā un pasaulē 2000

Avots: VKKF

 

Aptauja


Kā vērtējat dizaina izglītību Latvijā?


LMA Funkcionālā dizaina maģistrantūras 1. kursa studente Sandra Žvagina: “Mana izvēle par labu dizainam saistīta ar to, ka tā ir viena no racionālākajām un daudzpusīgākajām mākslas jomām. Tagad, kad visapkārt jau “saražots” tik daudz lietu, cilvēki aizvien vairāk novērtē, ja tām ir kāda papildu pievienotā vērtība, piemēram, vietējā izcelsme. Manuprāt, Latvijā iegūstamā augstākā humanitārā izglītība mākslā ar specializāciju dizainā ir atšķirīga, bet konkurētspējīga pasaulē. Pozitīvi, ka šeit vēl joprojām ir dzīva akadēmiskā zīmēšana un gleznošana, kas noder arī dizaineram.”

LMA Dizaina nodaļas Mākslas dizaina apakšnozares maģistrantūras 1. kursa studente Rasma Pušpure: “Studijas LMA Dizaina nodaļā man bija kā secīgs turpinājums, pabeidzot Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. Pēdējā laikā cilvēki aizvien vairāk novērtē vietējo dizaineru darbus un produktus. Arī pasaules tirgū latviešu dizaineru darbi, šķiet, kļūst aizvien atpazīstamāki un novērtētāki. Dizaina izglītības konkurētspēja lielā mērā atkarīga no katra indivīda un konkrētās dizaina sfēras, kuru tas pārstāv. Daudzās nozarēs, tādās kā produktu, reklāmas un mēbeļu dizains, tā pilnīgi noteikti ir konkurētspējīga.”

LMA dizaina nodaļas modes mākslas 4. kursa studente Anete Krišjanova: “Latviešu dizains ar savu individuālo pieeju, kas sakņojas mūsu tradīcijās, un šobrīd ar aizvien aktuālāko ekoloģisko pieeju, ir interesants mūsu reģiona un arī tālāku valstu iedzīvotājiem. Tomēr es vēlētos, lai latviešu dizains būtu populārāks Latvijas sabiedrībā. Svarīgi, ka jau studiju laikā iespējams strādāt savas nozares projektos.”

Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+