Druviete: Sabojāto biļetenu akcija ir bezatbildīga un bīstama 0
Rosinājums krievu valodas referendumā sabojāt biļetenus ir bezatbildīgs un bīstams, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).
Druviete savā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka nedēļā pirms referenduma norisinās ne tikai aktīvas diskusijas, kas Latvijas sabiedrību tuvina vienotai vērtību apziņai. Daudzu jo daudzu Latvijas pilsoņu un domubiedru grupu izplatītajos aicinājumos atrodams ne tikai vienkāršs aicinājums balsot “pret”, bet arī dziļa un pārdomāta situācijas analīze un motivācija, kāpēc savas nostājas paušana ir tik izšķirīga.
“Mēs apzināmies, ka runa nav tikai par statistiku šķietami prognozējama referenduma iznākuma apstākļos. Runa ir par to, kā dzīvosim, kā ar pašcieņu stiprināsim savu valsts valodu arī turpmāk. Tieši tāpēc šis balsojums ir tik svarīgs,” uzsver politiķe.
Komisijas priekšsēdētāja atzīst, ka, protams, ir arī pretējā viedokļa paudēji, kas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas klaju noliegumu mēģina pamatot ar dažāda līmeņa argumentiem. “Mums nav bīstamas kārtējās diskusijas ar Latvijas valsts apšaubītājiem un otras valsts valodas sludinātājiem. Mēs pratīsim iestāties par savu taisnību, lai kādi Austrumu vai Rietumu vēji pūstu,” uzsver Druviete.
Druviete norāda, ka mums ir bīstama pašu nepārdomāta retorika un impulsīva rīcība, kas, varbūt pat labu gribot, var iedzīt sabiedrību strupceļā, apmulsinot sociāli aktīvus cilvēkus. “Ne velti ir teiciens – ar nelabvēļiem mēs galā tiksim, pasargi mūs no viltus sabiedrotajiem!” skaidro “Vienotības” politiķe.
“Šai reizē tie ir cilvēki, kas aicina referenduma urnās mest sabojātus, nederīgus biļetenus, šo bezatbildīgo rīcību it kā pamatojot ar visai dīvainu tagadnes redzējumu un mazticamām nākotnes vīzijām. Mēģināt atspēkot šos “argumentus” nav jēgas. Skaidri redzam, ka pilsonisku briedumu, situācijas konteksta izpratni un atbildību par savas rīcības sekām nespēs dot nekādi intelekta attīstības fondi,” pauž Druviete.
“Tāpēc gluži vienkārši izsaku nosodījumu “balto lapu” akcijai – gan kā sociolingviste, gan kā universitātes profesore, gan kā komisijas priekšsēdētāja, bet galvenokārt kā Latvijas pilsone. Aicinu Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties pseidointelektuālajā rotaļā valstiski svarīgā brīdī,” mudina politiķe.
LETA jau ziņoja, ka koalīcijas partijas izskanējušo ideju sabojāt krievu valodas referenduma biļetenus uzskata par nenopietnu un uzsver, ka tautas nobalsošanā noteikti ir jābalso pret divvalodību.
Savukārt akcijas organizators un Latvijas intelektuālās attīstības fonda pārstāvis Viesturs Dūle aģentūrai LETA skaidroja, ka sabojāto referenduma biļetenu akcijas mērķis ir norādīt uz latviešu jauniešu konkurētspējas zudumu izglītības jomā, jo viņi ir pārpratuši nacionālisma ideju un nemācās krievu valodu, līdz ar to nespēj konkurēt ar krievvalodīgajiem jauniešiem, kuri zina gan latviešu, gan krievu valodu.
Latvijas intelektuālās attīstības fonds pusotra tūkstoša latu vērtībā ir izvietojis vides reklāmu, kurā iedzīvotāji tiek aicināti 18.februāra referenduma par krievu valodas statusa maiņu balsošanas urnā iemest sabojātu biļetenu – tukšu vēlēšanu zīmi – vai arī biļetenu, uz kura uzrakstīts kāds pozitīvs vēstījums.
Dūle uzsvēra, ja latviešu valoda būtu apdraudēta, viņš noteikti aicinātu balsot “pret”. Taču referenduma iznākums nebūs latviešu valodai nelabvēlīgs, tādēļ viņš vēlas vērst uzmanību uz to, ka pārprastā nacionālisma dēļ krievvalodīgie jaunieši darba tirgū ir konkurētspējīgāki par latviešu jaunatni. Viņš skaidroja, ka tas būtu jāsaprot arī ārzemju latviešiem, piemēram, Kvebekas provincē Kanādā dzīvojošajiem: šajā reģionā ir racionāli zināt gan angļu valodu, gan franču valodu.
Akcijas organizators akcentē, ka latviešu valodu var apdraudēt tikai paši latvieši. Apdraudējums izpaužas, ja cilvēki ir spiesti braukt prom no valsts un ja netiek nodrošināta iespēja iegūt izcilu izglītību. “Mēs gribam aicināt cilvēkus aizdomāties. Nacionālisms ir ļoti laba ideja, ja tas ir atvērts pārējai pasaulei,” norādīja Dūle. Viņš norādīja uz nepieciešamību veikt veiklāku integrācijas politiku, jo līdz šim tā ir norisinājusies pārāk gausi.
Vairāki desmiti cilvēku ir radoši strādājuši pie šīs akcijas organizēšanas, savukārt vides reklāmas stendu izmantošana tiekot nodrošināta par brīvu. Uzņēmēju vārdi, kuri ziedojuši plakātu izgatavošanai, tiks publicēti mājaslapā “intelektam.lv”.
LETA jau ziņoja, ka tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, notiks 18.februārī. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
