Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. jūlijs, 2015
Drukāt

Dzintara dziesmas vēsturē. Spēcīga konkurente Paulam un Peteram – “Deviņvīru spēks” (3)

Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvaFoto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Šajā reizē vēlos pastāstīt par kādu mazāk zināmu komponistu un viņa darbu. Tas ir Edmunds Goldšteins, kurš radījis dziesmu ar Alfrēda Krūkļa vārdiem “Deviņvīru spēks”.

Šai dziesmai ir izteikti radiofoniska izcelsme. Edmunds Goldšteins strādāja radio no 1955. līdz 1970. gadam – laikā, kad viņš bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pianists. Lai gan par Goldšteinu lielākā daļa cilvēku neko daudz nezina, viņa muzikālais devums ir ļoti bagātīgs – simfonijas, instrumentāli koncerti, koru mūzika, tautasdziesmu apdares, kamermūzika un arī estrādes melodijas. Viņš bija ļoti daudzšķautņaina personība – nodarbojās gan ar mūzikas radīšanu, gan kolekcionēšanu, recenzēšanu un atskaņošanu. Jau no bērnības Edmunds bija arī brīnišķīgs fotogrāfs.

Savukārt Alfrēds Krūklis darbojās radio literāro raidījumu redakcijā. Būdams tikpat daudzpusīgs kā kolēģis Goldšteins, Krūklis aizrāvās ar zīmēšanu, ar krāsām. Kad viņš mācījās Ata Kronvalda Krotes pamatskolā, orķestrī spēlēja mandolīnu un vijoli. Turklāt pats izgatavojis sev mūzikas instrumentus, kad apnikuši skolotājas dotie. Interesanti, ka viņš nav vienīgais dzejnieks, kas strādājis radio. Arī Valdis Rūja, Pēteris Jurciņš, Gunārs Selga, Laimonis Kamara un Guntars Godiņš te darbojās, un viņi visi ir dzejnieki, kurus iekāroja daudzi komponisti.

Jādomā, ka dziesmai “Deviņvīru spēks” spēku deva tieši abu tās autoru talants un daudzpusība, kā arī nenoliedzami Andreja Lihtenberga izpildījums. Dziesma “Deviņvīru spēks” bija viena no populārākajām septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, un tā sekmīgi konkurēja ar Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmām 1974. gada “Mikrofona” aptaujā, ierindojoties otrajā vietā.

Tās latviešu dziesmas, kas mūsu sirdīs atstāj spēcīgas emocijas un kļūst par iemīļotām, vislabākajās tradīcijās turpina apkopot arī “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Tās trešā sezona atsāksies augustā, bet vasaras tūre pašlaik rit pilnā sparā, vedot tautā populārākās melodijas un māksliniekus pie mūzikas cienītājiem visā Latvijā. Šonedēļ, 1. augustā ar krāšņu brīvdabas koncertu un zaļumballi “Amigo Dzintara dziesmas” viesosies Liepājā, estrādē “Pūt vējiņi”.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Manu kaimiņu un draugu Andreju Lihtenbergu nogalināja nelietīgi un slepus čekisti gluži kā 1993. gada 18.februāra naktī likumīgi atjaunoto Rīgas Latviešu Biedrību.

    Lasīt tautas tribunālā Valda Freimantāla komentārus.

    Nepieļaujot Rīgas Latviešu Biedrībā darboties pēc 1938. gada statūtiem, komunisti un čekisti liedz izmantot VARENO tautas kolektīvās analītikas centru MĀMUĻU latviešu ģimeņu aizstāvībai.

    Viņi radīja viltojumu īstās biedrības vietā – komunistu un čekistu omulības klubiņu ar pašu sadomātiem statūtiem.

  2. Pailam un Peteram vienkārši nav konkurentu. Ja kādam ir 1 veiksmīga dziesma ir trāpījusies, tas apsveicami, bet līdz konkurēšana – 100 gaismas gadi.

  3. Vairošanās temats vienmēr pievilcīgs plebejiskām smadzenēm !
    Normālas smadzenes normālas lietas neizceļ.

Draugiem Facebook Twitter Google+