Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

Pasaule izvērtē Krievijas sankciju iespaidu
 (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

"Somijas ekonomikai jau tā ir problēmas. Ja situācija turpinās attīstīties šādā virzienā, ir iespējama krīze," atzinis Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs (no kreisās), sarunā ar Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju.

Vērtējot Krievijas aizliegumu ievest virkni pārtikas preču no valstīm, kas agrāk noteikušas sankcijas Maskavai par agresiju pret Ukrainu, Ziemeļ­amerika ir mierīga, Dienvidamerika cerīga, bet Eiropa bažīga.

Rietumu plašsaziņas līdzekļi atzīmē atšķirīgo reakciju dažādās valstīs. Laikrakstā “The Wall Street­ Journal” lasāms, ka “Somija baidās no krīzes, jo Krievijas sankcijas izrādījušās sāpīgas”; “ASV Finanšu ministrijas ierēdnis apgalvo, ka Putina sankcijām būs maznozīmīga ietekme uz ASV”; “Brazīlijai Krievijas embargo Rietumu pārtikai kļuvis par milzīgu iespēju”.

Putina 
”izmisuma solis”?


Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers paziņojis, ka Krievijas aizliegums pārtikas importam no Kanādas ir “izmisuma pazīme”, raksta avīze “The Globe and Mail”. Izklāstot premjera kancelejas paziņojumu, laikraksts atzīmē, ka valdība ir apsvērusi negatīvās sekas Kanādas tirdzniecībai, taču “nepieļaus, ka mūsu ārpolitiku noteiktu tikai biznesa intereses”. “Šīs darbības apliecina Putina augošo izmisumu, bet Kanāda turpinās uzmanīgi vērot notikumus un gādās par to, lai Kanādas rūpniecība būtu pienācīgi informēta par visiem Krievijas ekonomiskajiem pasākumiem, kas skar Kanādu,” teikts paziņojumā. 2012. gadā Kanāda eksportēja uz Krieviju lauksaimniecības produkciju un zivis par 668 miljoniem dolāru, kas ir tikai 1,3 procenti no visa eksporta šajās jomās.

“Krievija liegusi ievest Austrālijas liellopu gaļu, piena produktus, augļus un dārzeņus,” raksta avīze “The Sydney Morning Herald”, citējot Austrālijas ārlietu ministri Džūliju Bišopu, kura paziņojusi, ka “pārtikas sankciju vietā Maskavai vajadzētu pārtraukt smagā bruņojuma piegādes separātistu kaujiniekiem Ukrainā”. Austrālijas fermeri izjutīs sankciju ietekmi, atzīmē laikraksts, jo pērn valsts eksportēja uz Krieviju liellopu gaļu par 159 miljoniem dolāru, citus gaļas produktus par 48 miljoniem, sviestu – par 64 miljoniem dolāru. Austrālijas valdība solījusi palīdzēt vietējiem ražotājiem mazināt aizlieguma sekas. Austrālijas opozīcijas politiķis Bils Šortens intervijā laikrakstam “The Guardian” paudis sašutumu par Maskavas sankcijām, uzskatot, ka Krievijai “nav morālas autoritātes tā rīkoties pēc tā, kas noticis (agresijas Ukrainā)”. Austrālijas Piensaimnieku apvienības vadītājs Noels Kempbels paziņojis, ka nozares uzņēmējus vairāk satrauc nevis Krievijas tirgus zaudējums, jo tas ir mazāks nekā Japānā vai Korejā, bet Eiropas produkcijas pārvietošanās uz citiem tirgiem.

Austrālija plāno ieviest papildu sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz Krievijas ieviestajām sankcijām Rietumiem un militāro agresiju pret kaimiņvalsti Ukrainu, vēsta laikraksts “The Independent”. Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots pievienojies rietumvalstu brīdinājumam Krievijai neievest savu karaspēku Ukrainā, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot koridoru humānās palīdzības sniegšanai.

“Ja notiks kāda Krievijas spēku kustība pāri robežai, tā nebūs humānās palīdzības misija, tas būs iebrukums,” norādīja Abots. Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa apstiprinājusi, ka tiek apsvērtas arī citas iespējas, tajā skaitā aizliegums pārdot urānu Krievijai, papildus ieviestajiem ierobežojumiem noteiktām personām un uzņēmumiem.

Iespēja 
paveras Brazīlijai 


“Krievijas noteiktais pārtikas importa aizliegums no rietumvalstīm ir milzīga iespēja Brazīlijai, kā arī citām Latīņ­amerikas valstīm,” raksta Kanādas avīze “The Globe and Mail”. Brazīlijas lauksaimniecības ministrs Seneri Paludo paziņojis, ka aptuveni 90 nesen jaunizveidotu gaļas kombinātu dažu dienu laikā saņēmuši atļaujas eksportēt uz Krieviju liellopu gaļu, cūkgaļu un putnu gaļu. Eksperti atzīmē, ka parasti atļauju izsniegšanas process ilgst mēnešiem vai pat gadiem, Krievijas ierēdņiem kā iemeslu minot rūpes par importa produkcijas atbilstību sanitārajām normām. Maskavas ātro lēmumu par atļauju ievest gaļas produktus no Brazīlijas lauksaimniecības ministrs Paludo salīdzinājis ar “revolūciju” Brazīlijas eksportā pirms desmit gadiem, piekļūstot izejvielu un pārtikas tirgum Ķīnā.

ASV jūtas pārāka 


“ASV ražotājiem kritīsies riekstu un putnu gaļas eksporta apjoms Krievijas aizlieguma dēļ, taču kopumā amerikāņu lauksaimnieki varētu vāji izjust Kremļa sankcijas,” secina “WSJ”. Pārtikas produktu eksports uz Krieviju veido niecīgu daļu no ASV iekšprodukta. Kā norāda laikraksts “Wall Street­ Journal”, kopējais ASV pārtikas preču eksports uz Krieviju 2013. gadā veidoja 1,2 miljardus dolāru jeb vienu procentu no kopējā ASV lauksaimniecības eksporta. ASV putnu gaļas ražotājiem Krievija bija otrais lielākais eksporta tirgus, pērn eksportējot septiņus procentus saražotā par 310 miljoniem dolāru. ASV amatpersonas un arī neatkarīgi eksperti uzskata, ka Putina sankcijām būs “maznozīmīga ietekme” uz ASV ekonomiku, bet pārtikas importa aizliegums vēl vairāk izolēs Maskavu un kaitēs Krievijas saimniecībai. Kā izteicies ASV finanšu ministra vietnieks Deivids Koens, Krievijas importa aizliegumā redzama “cietsirdīga ironija”. Koens norādīja, ka katru gadu Krievija importē apmēram 40% no valstī izmantotās pārtikas un, ieviešot šo aizliegumu, liedz saviem iedzīvotājiem piekļuvi pārtikas produktiem, bet sankcijas paaugstinās jau tā augsto Krievijas inflācijas līmeni un samazinās ierindas iedzīvotāju pirktspēju.

Eiropa bažījas


Krievijas daļa Somijas eksportā ir aptuveni desmit procenti. Krievijas embargo attiecas galvenokārt uz piena produktiem, paziņojis Somijas ražotāju konfederācijas vadītājs Kajs Mikanens. Viņa vērtējumā gada laikā eksports uz Krieviju varētu samazināties par pieciem procentiem. “Tā vēl nav katastrofa,” uzskata Mikanens, “taču, ja tas ievilksies ilgāk par gadu, mums būs grūti.” No ES eksporta pērn tikai 2,6 procenti bija uz Krieviju, bet Krievijas daļa ES pārtikas eksportā bija vairāk nekā 40 procenti. Kremļa sankciju ieviešana nozīmētu vairāk nekā 12 miljardu eiro zaudējumus. ES valstīm ir dažāds tirdzniecības apjoms ar Krieviju: no 0,4% Portugālei līdz 19,1% Lietuvai. Ņemot vērā lauksaimniecības produkcijas eksporta apjomu uz Krieviju, Krievijas importa aizliegums visvairāk varētu skart Dāniju, Lietuvu un Kipru. Lietuvas pārtikas preču eksports uz Krieviju pērn bija 1,8 miljardi dolāru, kas veido 28,2% no Lietuvas kopējā eksporta uz Krieviju.

grafiks_arzemes_11aug_

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Krievu sankcijām ir tieša politiska adrese. Rietumi sankcijas ļoti lēnām izvērsa pēc Krimas aneksijas.Bet tad sekoja Jaunkrievijas izsludināšana Ukrainas teritorijā,sākās kara darbība un Krima itkā aizmirsās.Notrieca Malaizijas reisu mira simti nevainīgu ,pārsvarā Nīderlandes,pilsoņu un Rietumos sāka atvērties acis jautājumā par to ,kas īstenībā ir mūsdienu Krievija. Krima sāka izlikties par tālu pagātni un Rietumu informācijas telpa pārplūda ar krievus šaustošu informāciju.Allaž ar “abižoto”sindromu sirgstošā Maskava atbild ar produktu importa sankcijām pret ES-28 ,ASV Norvēģiju ! ,dažām citām valstīm un no dienas kārtības itkā nozūd karš Austrumukrainā. Krievija katru mīļu mirkli manipulē ar notikumu akcentu novirzi uz kau ko jaunāku un cilvēkam aktuālāku.Bet politika paliek un Putina nodoms ,mainīt pasaules kārtību viņa dzīves laikā kļūst jo aktuālāks. Produktu iepirkumi Dienvidamērikā ,ģenerālā nolīguma plāns apejot ASV sankcijas ,ar Irānu ,tas viss iekļaujas citas pasaules kārtības izveides plānā.Maskava dīdās ap savu ideju un mēģina nospiest aizsardzības pozīcijā ASV ,šķelt tās sadarbību ar Rietumeiropu,demonstrēt spēku kura nav.Atminēsimies ,ka atombruņojuma potenciāls starp Krieviju un NATO ir kā 1 pret 60.

  2. Krievijā Rietumu sankcijas finanšu sfērā un pret atsevišķām personām propagandā pasniedza ņirdzīgi.Cilvēks “no ielas”itkā to nejuta. Krievijas sankcijas tieši sit tūkstošiem mazo ražotāju un,ja makroekonomiski sankciju efekts ir niecīgs ,IKP īpatsvarā lauksaimniecības daļa ,piemēram ,Vācijā ir kādi 1,5 % ,arī Latvijā ne vairāk par 3,5% ,ASV tikai 0,35%,kas kopsummā ir sīkums ,tad individuāli trieciens ir acīmredzams un psiholoģiski neciešams.Visu sarežģī arī Krievijas muitas kodu sistēma un žurnalistiskie vispārinājumi. Pāris stundas pēc sankciju izsludināšanas atverot krievu saitu “government.ru”,izlasīju šo kodu sarakstu,bet precīzo atšifrējumu meklēju ļoti ilgi.Šprotu tur,piemēram ,nav,nav arī brētliņu savā sulā un vīna mērcē.Ja tā ,tad mūsu piekrastnieki var nedaudz atvilkt elpu,bet tikai nedaudz.Latvija faktiski nokļūst divdomīgā situācijā.Noliekt galvu un pieņemt piensaimniecības grūtības ,lai tikai šprotinieki turpina izdzīvot ,vai domāt par jaunu sankciju rindu !

  3. sankcija s pret tām valstīm , kas eksport;ē uz Krieviju tā atbalstot Ukrainas Krimas aneksiju

  4. sankcija spret tām valstīm , kas eksport;ē uz Krieviju tā atbalstot Ukrainas Krimas aneksiju

  5. Tad,kad Maskavas p””’artikas veikalos b’us tuk’sas vitrinas un skatlogi,tad ari s’aks dom’at -kur tas viss palika un k’ap’ec nak’a nav!

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+