Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. aprīlis, 2014
Drukāt

Eiropas pilsoņi: eirokrātiem vairāk jārunā ar cilvēkiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Aizvien vairāk ubagu ielās, jauniešu, kuri pamet ne tikai savu valsti, bet arī Eiropu, arvien lielāka plaisa starp sabiedrības nabadzīgāko un pārtikušo daļu.

Tieši tas, nevis, piemēram, Ukrainas krīze pašlaik satrauc lielu daļu eiropiešu. Bažas par to izkristalizējušās teju divus gadus ilgušajā Eiropas Pilsoņu forumā, ko rīkoja Eiropas Komisija un kas notika katrā ES dalībvalstī.

“Deviņi no desmit eiropiešiem uzskata, ka nespēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu – Eiropas Savienība viņus nedzird,” norādīja Eiropas Parlamenta pārstāve Dagmāra Rota-Bērenda. Situāciju mainīt, pēc viņas domām, var tikai paši ES pilsoņi, daudz aktīvāk paužot savu nostāju. “ES politiķi darbojas tik aktīvi, cik to pieprasa iedzīvotāji – tas nozīmē, nevis reizi piecos gados nobalsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet gan piecu gadu garumā pieprasot rīcību no šiem politiķiem,” viņa ir pārliecināta.

Par to, kā situāciju Eiropā uzlabot, Pilsoņu forumā Briselē aizvadītajā nedēļā sprieda pa trim pārstāvjiem no katras ES dalībvalsts. Jāatzīst, ka vismaz Briselē sabraukušie ES valstu iedzīvotāji pilnā mērā atbilda parlamentārietes vēlmei pēc aktīviem pilsoņiem. Sešās darba grupās visas dienas garumā tika spriests, ko un kā darīt, lai mazinātu, piemēram, atsevišķu cilvēku grupu atstumtību no sabiedrības. “Desmit miljoni senioru Polijā ir izstumti no interneta vides, jo nespēj tajā orientēties. Šie vecie cilvēki ir jāapmāca, jo pat vilciena biļetes drīz varēs iegādāties vairs tikai internetā,” uzsvēra kāda Polijas pilsone, aicinot tam atvēlēt arī lielāku finansējumu no ES budžeta.

Lai dalībvalstīs labāk izprastu ES politiku, tika rosināts reizi mēnesī nacionālajos parlamentos pieaicināt ES pārstāvi, kurš tautas priekšstāvjiem ziņotu par aktualitātēm, par kurām vēlāk informētu valstu iedzīvotājus. Savukārt ierindas eiropiešu informētību aicināja nodrošināt, izveidojot televīzijas kanālu “EuroNews”, kur tiktu pasniegta vienota un skaidra informācija par notiekošo savienībā.

Tāpat tika rosināts jau no bērnudārza un arī skolā it visus izglītot par to, kas ir Eiropas Savienība un kā tā funkcionē. “Pretējā gadījumā būs kā tagad, kad mani skolasbiedri prasa – kas tas Barozu tāds ir?” norādīja itāliete Kamila, kurai šajā dienā apritēja tieši 18 gadi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs pie šiem vārdiem sirsnīgi pasmējās un atzina, ka jauniešu izglītošanai tiešām jābūt prioritātei. Turklāt ne tikai par to, kas viņš tāds ir.

Žozē Manuels Barozu: “Pašlaik visapkārt valda dziļš pesimisms, jo cilvēki netic ES projektam kā tādam – to veicinājusi kā sociālā, tā ekonomiskā krīze. Joprojām aktuāls ir uzstādījums – viss, kas labs, tiek iniciēts dalībvalstīs, viss, kas slikts, tas nāk no Briseles. Tā nav taisnība! Ir daudz pasākumu jauniešu izglītošanai, bezdarba mazināšanai. Taču šeit daudz kas būs atkarīgs no dalībvalstīm, un jau aprīlī visu valstu atbildīgajām ministrijām būs jāatbild, vai tās ir gatavas astoņu miljardu eiro apgūšanai, kas atvēlēti jauniešu bezdarba mazināšanai.”

Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) politikas koordinatore Inta Šiman­ska atzina – Latvijā ir izdevies panākt, ka pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta arī Baltijas jūras reģiona stratēģijas izpildē. “Latvijai tur ir maz darāmā, taču tajā ir lieli, specifiski projekti, un mēs vaicājām, kādēļ nav iesaistīta pilsoniskā sabiedrība no dažādām jomām, kurām būtu ko teikt. Esam panākuši, ka pērn Eiropas Komisijā izveidoja jaunu dimensiju, kas šo stratēģiju padara cilvēkiem saprotamāku. Šis fakts pierāda, ka arī pilsoņi, ja vien ir pietiekami uzstājīgi, var ietekmēt notiekošo Eiropas Savienībā,” uzsver I. Šimanska.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+