EK iebilst pret aicinājumiem samazināt bloka 2013.gada budžetu 0
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu (attēlā) nosūtījis vēstuli dalībvalstu vadītājiem, iebilstot pret aicinājumiem samazināt bloka 2013.gada budžeta apmēru. Vēstulē Barrozu noraida aicinājumus samazināt budžeta projekta apmēru par pieciem miljardiem eiro (3,51 miljardu latu).
“Tam būtu nopietna ietekme uz ekonomikas atgūšanos, jo budžeta samazinājums ietekmētu reģionus, pētniekus un mazos un vidējos uzņēmumus, palielinot risku, ka tiem varētu tikt liegts finansējums,” savu nostāju skaidro Barrozu.
Somija, Francija un Vācija, kas nodrošina lielu daļu ES budžetam nepieciešamo līdzekļu, rosinājušas samazināt budžeta apmēru par pieciem miljardiem eiro, bet Lielbritānija, Nīderlande un Zviedrija uzstāj, ka samazinājumam jābūt vēl lielākam.
Tikmēr 15 ES dalībvalstis – Latvija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Spānija un Horvātija – uzstāj, ka 2013.-2020.gada budžeta ierosinātais apmērs – viens triljons eiro – ir “absolūtais minimums,” un norāda, ka līdzekļu samazinājumu nevajadzētu pieļaut.
Saskaņā ar EK izstrādāto 2013.gada budžeta projektu dažādiem izdevumiem paredzēti 138 miljardi eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2012.gadā.
Budžeta projektu atbalstījušas 17 no bloka 27 dalībvalstīm.
Taču tajā pašā laikā, kad notiek diskusijas par ES budžetu, Brisele liek parādsaistību jūgā nonākušajām dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai, apcirpt savus budžetus.
“Es atzinīgi vērtēju drošsirdīgos pūliņus, ko daudzi no jums veic, lai konsolidētu valsts finanses. Komisijas ierosinātajā budžeta projektā šajā kontekstā iesaldēti jauni tēriņi,” teikts Barrozu vēstulē.
Tomēr vienlaikus EK prezidents uzsver, ka “visu valstu un valdību vadītāji parakstīja Izaugsmes un nodarbinātības līgumu, kurā iekļautas konkrētas apņemšanās attiecībā uz ekonomikas finansēšanu”.
Barrozu arīdzan norāda, ka “sarunas par 2013.gada budžetu jau apdraud mūsu pēdējo vienošanos, jo netiek atvēlēti pietiekami līdzekļi, lai Eiropas Savienība varētu novirzīt apsolīto finansējumu daudziem izaugsmi veicinošiem projektiem”.
Turklāt EK ir saistības attiecībā pret pilsoņiem, uzņēmumiem, pētniekiem, lauksaimniekiem, studentiem un reģioniem, atgādina Barrozu.
“Apdraudot ES spēju pildīt savas saistības, tiek grauta mūsu finansēšanas programmu uzticamība un mūsu apņemšanās atbalstīt izaugsmi,” piebilst EK prezidents.
