Ekonomika
Bizness

Vai meža saražotajam skābeklim ir cena? Ekosistēmu pakalpojumi ekonomikai 2


Saulkrastu Baltās kāpas saglabāšanai svarīgi sabalansēt dabas aizsardzības un cilvēku ekonomiskās intereses un vajadzības.
Saulkrastu Baltās kāpas saglabāšanai svarīgi sabalansēt dabas aizsardzības un cilvēku ekonomiskās intereses un vajadzības.
Foto – Normunds Līcis

Vai meža saražotajam skābeklim ir cena, ko varam izteikt eiro? Vai varam samaksāt par to, ka mežiem apaugusi kāpa jūrmalā aizsargā piekrasti no vējiem un smiltīm, vai izrēķināt, cik maksā rāms vasaras vakars ar makšķeri pēc pilsētas birojā pavadītas darba nedēļas?

Ikdienā nereti sastopam pretnostatījumu starp tautsaimniecības, sabiedrības ekonomiskajām interesēm no vienas puses un dabas aizsardzības, dabiskas vides saglabāšanas interesēm no otras puses. Jauna rūpnīca pašreizējā meža vietā? – tā taču radīs jaunas darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem, uzņēmēji maksās nodokļus valsts un pašvaldības budžetā; ieguvumi skaidri un nepārprotami, turklāt naudu iegūsim, arī pārdodot nocirsto koksni. Gaiss elpošanai un tīrs dzeramais ūdens vai bites, kas apputeksnē lauksaimniecības kultūras, savukārt liekas tik pašsaprotamas, ka to nozīmību viegli nepamanīt. Saikni starp augu un dzīvnieku stāvokli un cilvēku labklājību ir grūti uzreiz saskatīt un vēl grūtāk formulēt valodā, kurā runā ekonomisti un politiķi. Ekosistēmu pakalpojumu jēdzienu pēdējos gadu desmitos arvien biežāk lieto, lai abu šķietami pretējo nometņu intereses samērotu. Ko īsti tas nozīmē?

Veids, kā sarunāties dabas sargiem un ekonomistiem

“Mēs izmantojam dabu, jo tā ir vērtīga, bet mēs to zaudējam, jo tā ir par velti,” teicis Pavans Sukdevs, vides ekonomists, viens no ekosistēmu pakalpojumu pie­ejas celmlaužiem. Pārtika, dzeramais ūdens un gaiss, koksne, izejvielas medikamentiem, dabiskās šķiedras, sugu ģenētiskā daudzveidība, barības vielu aprite dabā, augsne, arī atpūtas iespējas, estētiskais baudījums un dabas tūrisms – ārpus šiem dabas procesiem, parādībām, lietām ne tikai neattīstītos tautsaimniecība, bet cilvēka pastāvēšana būtu apdraudēta vai nebūtu iespējama vispār.

Pēc Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) aplēsēm, dabas kapitāla krājumi pasaulē nodrošina mums preces un pakalpojumus, kuru vērtība sasniedz 125 triljonus dolāru gadā. Taču aprēķini tāpat liecina, ka ik gadu pasaule degradētu dabas resursu dēļ no šiem 125 triljoniem zaudē līdz pat sestajai daļai, bet 60% ekosistēmu pakalpojumu ir izmantoti līdz degradācijas līmenim. Dabas iespējas pašsaglabāties un atjaunoties nav bezgalīgas. “Tieši šis apstāklis pēdējos gadu desmitos veicinājis starpnozaru sadarbību un mudinājis meklēt veidus, kā dabas resursus un pakalpojumus novērtēt ekonomiskās kategorijās, lai diskusijās par ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību integrētu vides un dabas aizsardzības intereses, tās novērtējot un salīdzinot naudas izteiksmē,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īstenotā projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” pārstāve Rita Arāja.

Pieņemot lēmumu par kādas teritorijas attīstību, piemēram, izvēloties atrašanās vietu jaunai rūpnīcai, fermai, aktīvās atpūtas parkam vai jebkuram citam nozīmīgam infrastruktūras objektam, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanu, tiek modelēts, kas ar šo teritoriju notiks pēc 10 – 20 gadiem. Kāda šai vietā ir dabas ekonomiskā vērtība un devums sabiedrībai? Kādi būs iespējamie ieguvumi, zaudējumi, riski, īstenojot dažādas teritorijas attīstības iespējas? Kāda ir šobrīd un kāda būs saimnieciskajai darbībai izmantojamā koksnes krāja (m3/gadā), cik daudz ogu un sēņu gadā varēs iegūt no viena hektāra, cik daudz augsnes var tikt zaudēts vēja vai ūdens iedarbības dēļ? Kura attīstības stratēģija būs saimnieciski izdevīgāka, kura ilgtspējīgāka un saudzīgāka pret dabas resursiem? Kāda būs atdeve no dabas vērtību saglabāšanā ieguldītajiem līdzekļiem?

Izvērtējot, kādas ir esošās dabas vērtības, apkārtnes ainava un infrastruktūra, kādi faktori ietekmē konkrēto vietu pašlaik un ietekmēs nākotnē, tālāk iespējams pieņemt uz ekonomiskiem aprēķiniem balstītus lēmumus un atteikties no attīstības scenārijiem, kas nav efektīvi vai nākotnē nesīs zaudējumus.


Vai vērtīgs ir tikai tas, kas ir rets?

Latvijā esam pieraduši domāt, ka kādas teritorijas dabas vērtību galvenokārt nosaka tas, cik liela ir tās daudzveidība. Jo augstāka bioloģiskā vērtība, t. i., jo vairāk aizsargājamu sugu un dzīvotņu, jo tā ir vērtīgāka un jo vairāk saimnieciskās darbības noteikumu, ierobežojumu, aizliegumu. Ekosistēmu pakalpojumu pieeja ļauj saprast, ka arī ekosistēmas, kuru dabas vērtība nav tik liela, nereti nodrošina citas cilvēku labklājībai un veselībai svarīgas funkcijas. Arī tad, ja piekrastes kāpas no dabas daudzveidības viedokļa nav īpaši bagātas, tās aizsargā piegulošo teritoriju no krasta erozijas un mazina applūšanas risku. Augu valsts būtiski samazina cilvēka radīto piesārņojumu, jo nodrošina oglekļa un slāpekļa dabisko apriti. Mežs aiztur spēcīgus vējus un pasargā no iespējamiem vētru postījumiem. Ja ar šiem procesiem nerēķināmies un tos izjaucam, riskējam ne tikai zaudēt pierasto ainavu un degradējam vidi, bet ilgtermiņā ietekmējam arī klimata izmaiņas. Tikai aprēķinot dabas sniegto pakalpojumu vērtību naudā, iespējams saprast, vai nākotnē nebūs jāmaksā vēl vairāk, lai nodrošinātu to pašu pakalpojumu, ko nodrošinājusi dabiskā ekosistēma.

Pilotprojekti – divās piekrastes pašvaldībās

Eiropas Savienības “LIFE” programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēto ekosistēmu pakalpojumu projektu Dabas aizsardzības pārvalde sākusi īstenot pirms diviem gadiem. Kamēr citviet Eiropā un ASV ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir būtiska lēmumu pieņemšanas procesa daļa, Latvijā tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem pētīt un izmantot ekosistēmu pakalpojumu pieeju.

Projekta īstenošanai izvēlētas divas jūras piekrastes teritorijas – Saulkrasti un Jaunķemeri. Abas ir bioloģiski vērtīgas un būtiskas visai piekrastei kā ekonomikas, tā kultūras un estētiskajā ziņā. Mērķis – palīdzēt sabalansēt piekrastes teritoriju ekonomiskās, sociālās un vides intereses.

Nekāp uz galvas kāpai!

Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis stāsta, ka iedzīvotāju izpratne par sarežģīto ekosistēmu pakalpojumu jēdzienu sākotnēji bijusi visai izplūdusi un liels skaidrošanas un izglītošanas darbs vēl priekšā. Projekta teritorija atrodas līdzās dabas parkam “Piejūra”, to veido bioloģiski vērtīgas mežainās kāpas, plaša pludmales zona un viens no pilsētas simboliem – Inč­upes grīvā izveidojusies Baltā kāpa, ievērojams dabas un kultūras objekts. Tā ir iecienīta dabas baudīšanas un atpūtas vieta. Ainaviskā skata dēļ to labprāt izvēlas arī laulību ceremoniju norisei.

Lai sabalansētu Baltās kāpas dabas vērtību saglabāšanu, nezaudējot iecienītu atpūtas teritoriju, nemitīgi tiek veikti infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbi – atjaunotas Inčupes aizskalotās laipas, kāpas teritorija tiek kopta, un tas viss pašvaldībai krietni izmaksā, skaidro N. Līcis.

Projekta ietvaros veikts kāpas apmeklētāju monitorings. Šopavasar trīs mēnešu laikā no marta līdz maijam Balto kāpu apmeklējis 21 tūkstotis cilvēku. Tas ir ieguvums vietējai tūrisma industrijai, bet arī milzīgs slogs trauslajai kāpas ekosistēmai. “Viena lieta ir kā patērētājam ierasties iecienītajā atpūtas vietā, baudīt dabu, svaigo jūras gaisu, neapdomīgi nokāpt no gājēju laipām un vienkārši pastaigāties pa vārīgo, erozijai pakļauto kāpas nogāzi. Cita – ja esi kā talcinieks kopā ar citiem te strādājis, veidojis kārklu pinumus kāpas nostiprināšanai un gājēju plūsmas regulēšanai, vācis atkritumus un sakopis pastaigu takas. Tas veido dabas un vides piederības sajūtu, un tā ir arī laba iespēja skaidrot, kāpēc un kādā veidā Saulkrastu attīstībai – tātad arī katram pilsētniekam un pilsētas viesiem – ir svarīgi dabas sniegtos pakalpojumus novērtēt finansiāli,” uzsver pašvaldības pārstāvis.

Viens no projekta taustāmajiem rezultātiem – vasaras sezonas noslēgumā Baltajā kāpā paredzēts atklāt ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes un mākslinieka Ivara Drulles veidoto Dabas dizaina parku, kas iekļausies jau esošajā atpūtas infrastruktūrā un vienlaikus palīdzēs organizēt apmeklētāju plūsmu tā, lai traucējums īpašajai kāpas ekosistēmai būtu pēc iespējas mazāks. Esošās pastaigu takas un atpūtas vietas papildinās īpaši veidoti interaktīvi mākslas un izziņas objekti, kas uzrunās apmeklētāju sajūtas, vēstīs par Baltās kāpas unikālajām dabas vērtībām, palīdzēs izprast apkārtnē notiekošos procesus, dabas un cilvēka mijiedarbību un stimulēs dabai draudzīgu domāšanas un – pats galvenais! – uzvedības veidu, saudzīgi vadot apmeklētājus cauri kāpai, ir pārliecināts Līcis.

Tas tikšot panākts, plānojot parku tā, lai mazinātu apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, kā arī ar jau pieminētajiem interaktīvajiem objektiem: “Kad cilvēki aptvers, tieši kādu konkrētu labumu viņiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai kopumā dod dabiski funkcionējoša ekosistēma, varēsim runāt par jaunu domāšanu, kas sabalansē dabas un ekonomikas intereses. Līdz tam mums ir jātiek, tai skaitā arī rēķinot un ņemot vērā, vai un cik lielā mērā sakārtota infrastruktūra un interesanti izziņas objekti piesaistīs šai vietai vēl vairāk cilvēku, tātad – vēl lielāku antropogēno slodzi. Šis nelielais piemērs – sakārtota infrastruktūra gan mazina slodzi uz dabu, gan piesaista vairāk cilvēku, kas slodzi palielina, – parāda, cik atbildīgi un sarežģīti lēmumi jāpieņem, plānojot kādas teritorijas attīstību. Bez metodikas, kā novērtēt dabas pakalpojumus ilglaicīgi, te grūti iztikt. Uz to arī ceram projekta gaitā.”


Kas ir kas?

Ekosistēmu pakalpojumi

* Ekosistēmas – dzīvo organismu, nedzīvo dabas elementu un to dzīves vides kopums, kas mijiedarbojas un kopā veido vienotu sistēmu.

* Ekosistēmu pakalpojumi – ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēku dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanas, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības, piemēram, atpūtas nodrošināšanu dabas teritorijās.

* Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā novērtēšana – ekosistēmu pakalpojumu vērtības aprēķināšana naudas izteiksmē pēc noteiktas metodikas.

UZZIŅA

Dabā investētais atnāk desmitkārtīgi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

* ekosistēmu pakalpojumus mēs nemitīgi saņemam bez maksas;

* bez ekosistēmām mums nebūtu ne skābekļa elpošanai, ne tīra ūdens, ne citu lietu un procesu, no kuriem ikdienā esam atkarīgi;

* ja ekosistēmas pārstās sniegt savus pakalpojumus cilvēkam, mēs esam lemti bojāejai, tāpēc jārūpējas par to aizsardzību un saprātīgu, ilgtspējīgu izmantošanu;

* ekosistēmu pakalpojumu pieeja radīta, lai pirms lēmuma izmantot ekosistēmu mēs spētu paredzēt, kas ar to notiks pēc 10 vai 20 gadiem;

* ir pierādīts, ka viens dabā investēts eiro atdod atpakaļ ieguvumus aptuveni 8 līdz 10 eiro apmērā;

* vairāk informācijas par ekosistēmu pakalpojumiem atradīsiet interneta vietnē http://ekosistemas.daba.gov.lv.

LA.lv